Edgars Rinkēvičs uzaicina Benjaminu Netanjahu apmeklēt Latviju

2018. gada 7. jūnijā ārlietu ministrs Edgars Rinkēvičs tikās ar Izraēlas Valsts premjerministru, ārlietu ministru Benjaminu Netanjahu (Benjamin Netanyahu). Tikšanās laikā puses apsprieda reģionālās aktualitātes un abu valstu stabilās divpusējās attiecības, akcentējot pieaugošo divpusējo sadarbību. “Esam ieinteresēti sadarbībā augsto tehnoloģiju, start-up un inovāciju jomā, ” raksturoja Edgars Rinkēvičs.

Pārrunājot Tuvo Austrumu aktualitātes, ministrs pauda izpratni par reģionālajiem drošības draudiem Izraēlai, tostarp izprotot Izraēlas bažas par Kopīgo visaptverošo rīcības plānu jeb Irānas kodolvienošanos. E. Rinkēvičs apliecināja Eiropas Savienības (ES) vēlmi kopīgai rīcībai Irānas agresīvās ārpolitikas ierobežošanai reģionā, saglabājot esošo kodolvienošanos. Savukārt komentējot Tuvo Austrumu miera procesu, E. Rinkēvičs norādīja, ka Latvija neplāno pārcelt vēstniecību no Telavivas uz Jeruzalemi, atgādinot, ka Latvija nemainīgi uzskata, ka Jeruzaleme ir daļa no divu valstu risinājuma, kurā tiek garantēta Izraēlas drošība.

E. Rinkēvičs apsveica Izraēlu valsts neatkarības 70. gadadienā un uzaicināja B. Netanjahu oficiālā vizītē apmeklēt Latviju. Puses arī vienojās, ka šī vienlaicīgi būtu lieliska iespēja kopīgi organizēt biznesa forumu.

Vizītes laikā Jeruzalemē E. Rinkēvičs apmeklēja Jad Vašem (Yad Vashem) Holokausta centru, kurā pasniedza Latvijas mākslinieces Aleksandras Beļcovas (1892-1981) divu skiču kopijas. Māksliniece skices radījusi, iespaidojoties no redzētā Rīgas geto. Šīs unikālās vēstures liecības tika atrastas viņas sekretārā ilgus gadus pēc tam, kad A. Beļcovas meita Tatjana Suta novēlēja savu vecāku dzīvokli Latvijas Nacionālajam mākslas muzejam. 1941. gada rudenī Rīgas geto nokļuva vairāki A. Beļcovas paziņas, to vidū mākslinieces agrākais mūzikas pasniedzējs. A. Beļcova nesa viņam uz geto pārtikas paciņas. Tur viņa sastapa arī paziņu ar diviem maziem bērniem, jaunu sievieti vārdā Anna. Par to, ka A. Beļcovu dziļi satrieca geto ieslodzīto traģiskais liktenis, liecina daudzie zīmējumi, nepabeigtās skices, uzmetumi, kur dažādās variācijās atkārtojas viena un tā pati kompozīcija – raudoša sieviete ar bērniem. Kopā ap 50 atrastie darbi veido sajūtu, ka to radīšana A. Beļcovai kļuvusi par apsēstību, mēģinājumu pārvarēt holokausta šausmu izraisītās ciešanas.