Bērnu ceļošana

01.07.2021. 16:21

Uz bērnu ceļošanu attiecas vispārējie ieteikumi par drošu ceļošanu.

Latvijas tiesību akti nosaka kārtību, kādā bērns (persona līdz 18 gadu vecumam) šķērso Latvijas ārējo robežu, izceļojot no Latvijas Republikas uz valsti, kas nav Eiropas Savienības dalībvalsts[1] vai Šengenas līguma dalībvalsts[2]. Regulējums attiecas uz bērniem, kas ir Latvijas pilsoņi, Latvijas nepilsoņi vai personas, kam piešķirts bezvalstnieka statuss Latvijā. Bērns var šķērsot Latvijas valsts robežu abu vai viena no vecākiem, aizbildņa vai citas personas pavadībā. Obligātās izglītības vecumu sasniedzis bērns var šķērsot valsts robežu patstāvīgi.

Valstīm, kurās bērns ieceļo, tai skaitā tranzītvalstīm, ir tiesības izvirzīt savas prasības nepilngadīgu ārvalstnieku ieceļošanai. Šādas papildu prasības var būt noteiktas, ja citās ES vai Šengenas valstīs ir atjaunota robežpārbaude uz iekšējām robežām, kā arī citos gadījumos. Tāpat savas prasības tiesīgi noteikt pasažieru pārvadātāji, piemēram, aviokompānija, ar ko ceļo bērns. Tādēļ vecākiem pirms ceļojuma jāpārliecinās, vai valsts, uz kuru vai caur kuru ceļos bērns, vai attiecīgais pasažieru pārvadātājs nav noteicis papildu prasības saistībā ar bērna ceļošanu.

Ja bērns nedodas ceļojumā kopā ar vecākiem, ieteicams noformēt notariāli apliecinātu pilnvaru bērna pārstāvībai ārkārtas situācijās. Vecāku pienākums ir nodrošināt bērnam pilnvaroto pārstāvi, kurš par bērnu rūpēsies un pārstāvēs viņa intereses, piemēram, medicīnas iestādēs (ja bērnam būs nepieciešama medicīniskā palīdzība, ārsts to nedrīkstēs sniegt bez pilnvarotās personas vai vecāku piekrišanas). Šāda pilnvara noformējama pie zvērināta notāra Latvijā klātienē vai videokonferences režīmā (ja personai ir Latvijas elektroniskais paraksts) vai Latvijas diplomātiskajās un konsulārajās pārstāvniecībās ārvalstīs.

Pirms ceļojuma jāpārliecinās, vai Latvijā izdotiem dokumentiem (dzimšanas apliecība, pilnvara, bāriņtiesas lēmums un tml.) uzrādīšanai ārvalstu amatpersonām nepieciešams tulkojums un dokumenta īstuma apliecinājums. Par šiem jautājumiem lūdzam sazināties ar attiecīgās ārvalsts diplomātisko un konsulāro pārstāvniecību.

 

Bērnu ceļošana ES / Šengenas zonā

Bērnu ceļošana ārpus ES / Šengenas zonas

Izbraukšana uz dzīvi ārzemēs 

 

 

Bērnu ceļošana ES / Šengenas zonā

Lai izbrauktu no Latvijas uz citu ES vai Šengenas līguma valsti, bērnam ir nepieciešams vienīgi ceļošanai derīgs dokuments - pase vai personas apliecība. Latvijas nepilsoņa personas apliecība nav izmantojama kā ceļošanas dokuments. 

 

 

Bērnu ceļošana ārpus ES / Šengenas zonas

Ceļošana kopā ar vecākiem

Ja bērnu pavada vecāks, kurš ir Latvijas pilsonis, Latvijas nepilsonis, ES, EEZ valsts vai Šveices Konfederācijas pilsonis vai persona, kurai piešķirts bezvalstnieka statuss šajās valstīs, papildus pasei līdzi jāņem:

  • vecāka ceļošanas dokuments ar ierakstu par radniecību ar šo bērnu;
  • bērna dzimšanas apliecība vai tās notariāli apliecināta kopija, ja ceļošanas dokumentā nav ieraksta par radniecību ar bērnu.

Ja bērnu pavada vecāks, kurš nav Latvijas pilsonis, Latvijas nepilsonis, ES, EEZ valsts vai Šveices pilsonis vai persona, kurai piešķirts bezvalstnieka statuss minētajās valstīs, papildus pasei līdzi jāņem:

  • vecāka ceļošanas dokuments ar ierakstu par radniecību ar bērnu;
  • bērna dzimšanas apliecība vai tās notariāli apliecināta kopija, ja ceļošanas dokumentā nav ieraksta par radniecību ar šo bērnu;
  • notariāli apliecināta otra vecāka (Latvijas pilsoņa, Latvijas nepilsoņa, ES, EEZ valsts vai Šveices pilsoņa vai personas, kurai piešķirts bezvalstnieka statuss šajās valstīs) pilnvara bērna izceļošanai no valsts.

Šāda pilnvara nav nepieciešama, ja vecāks viens īsteno aizbildnību pār bērnu un uzrāda kādu no šādiem dokumentiem vai attiecīgā dokumenta notariāli apliecinātu kopiju:

  • otra vecāka miršanas apliecību;
  • tiesas spriedumu (sprieduma norakstu) par:

- tā vecāka atsevišķas aizgādības nodibināšanu pār bērnu, kurš pavada bērnu;

- aizgādības tiesību atņemšanu otram vecākam;

- otra vecāka izsludināšanu par mirušu;

- otra vecāka atzīšanu par rīcībnespējīgu;

  • dzimšanas apliecību, kurā nav ieraksta par otru vecāku;
  • dzimtsarakstu nodaļas izsniegtu izziņu, ka ziņas par tēvu dzimšanas aktu reģistrācijas grāmatā ierakstītas pēc mātes norādījuma;
  • notariāli apliecinātu vecāku vienošanos par vecāka atsevišķas aizgādības nodibināšanu pār bērnu, kurš pavada bērnu.
  • otrs vecāks nav Latvijas pilsonis, Latvijas nepilsonis, ES, EEZ valsts vai Šveices pilsonis vai persona, kurai piešķirts bezvalstnieka statuss šajās valstīs;
  • otrs vecāks (Latvijas pilsonis, Latvijas nepilsonis, ES, EEZ valsts vai Šveices pilsonis vai persona, kurai piešķirts bezvalstnieka statuss šajās valstīs) nav sasniedzams. Šādā gadījumā jāuzrāda bāriņtiesas lēmums, kurā norādīts, ka vecāks nav sasniedzams.

Ceļošana citas personas pavadībā

Ja bērns ceļo citu personu pavadībā, papildus derīgai pasei līdzi jāņem:

  • vismaz viena vecāka (Latvijas pilsoņa, Latvijas nepilsoņa, ES, EEZ vai Šveices pilsoņa vai persona, kurai piešķirts bezvalstnieka statuss šajās valstīs) vai bērna aizbildņa notariāli apliecināta pilnvara bērna izceļošanai konkrētās personas pavadībā;
  • ja bērns izceļo aizbildņa pavadībā, - bāriņtiesas lēmums par aizbildnības nodibināšanu vai tā notariāli apliecināta kopija.

Ja izceļo bērns, kas ievietots bērnu aprūpes iestādē vai nodots audžuģimenei, papildus derīgai pasei līdzi jāņem bāriņtiesas lēmums par atļauju izceļot konkrētās personas pavadībā.

Bērns ceļo viens

Bērniem papildus derīgai pasei līdzi jāņem vismaz viena vecāka (Latvijas pilsoņa, Latvijas nepilsoņa, ES, EEZ valsts vai Šveices pilsoņa vai personas, kurai piešķirts bezvalstnieka statuss šajās valstīs) vai aizbildņa notariāli apliecināta piekrišana bērna patstāvīgai izceļošanai no Latvijas.

Bērnam, kurš ievietots bērnu aprūpes iestādē vai nodots audžuģimenei, līdzi jāņem bāriņtiesas lēmums par atļauju bērnam patstāvīgi izceļot no Latvijas.

Ceļošana uz Apvienoto Karalisti

Lai ieceļotu Apvienotajā Karalistē (AK), no 2021. gada 1. oktobra ES pilsoņiem par vienīgo ceļošanas dokumentu tiek noteiktas pases, eID kartes vairs netiks atzītas par derīgu ieceļošanas dokumentu. Ārlietu ministrija jau tagad aicina, ceļojot uz AK, ņemt līdzi pasi.

Aicinām sazināties arī ar aviopārvadātāju par nepieciešamību nepilngadīgajiem pasažieriem uzrādīt papildus dokumentus atbilstoši pārvadātāju drošības prasībām.

Šķērsojot AK robežkontroles punktus, var tikt prasīts uzrādīt vismaz viena vecāka piekrišanu bērna patstāvīgai izceļošanai no Latvijas, radniecību apliecinošus dokumentus, jo īpaši gadījumos, ja vecāka un bērna uzvārds atšķiras, kā arī otra vecāka piekrišana vai atļauja trešajai personai pavadīt bērnu ceļojumā. Sīkāka informācija atrodama AK valdības mājas lapā.

 

 

Izbraukšana uz dzīvi ārzemēs

Ja bērns tiek izvests no valsts nevis ceļošanas nolūkā, bet uz pastāvīgu dzīvi citā valstī, šāds lēmums jāsaskaņo ar otru vecāku. Ja tiesa ar tās nolēmumu ir noteikusi bērna dzīvesvietu ārvalstī, tad vecākam, kurš izved bērnu uz pastāvīgu dzīvi šajā valstī, nav nepieciešama otra vecāka piekrišana. Ja viens no vecākiem uzskata, ka otrs vecāks aizvedis vai nelikumīgi aiztur viņu kopīgo bērnu ārvalstīs, viņš/viņa var iesniegt Tieslietu ministrijā pieprasījumu par bērna atgriešanos Latvijā vai pieprasījumu par saskarsmes tiesību nodrošināšanu ar bērnu[3]. Tuvāka informācija šeit un šeit.

 

Tuvāka informācija:

Par Latvijas robežas šķērsošanu: Latvijas Valsts robežsardze – diennakts tālrunis +371 67075718 vai +371 67075616; Šī e-pasta adrese ir aizsargāta no mēstuļu robotiem. Pārlūkprogrammai ir jābūt ieslēgtam JavaScript atbalstam, lai varētu to apskatīt.; www.rs.gov.lv

Par ārvalstu prasībām ieceļošanai ar bērniem: ārvalstu diplomātiskās un konsulārās pārstāvniecības Latvijā https://www.mfa.gov.lv/vestniecibas-un-parstavniecibas#

Par pilnvaru/piekrišanu noformēšanu un par dokumenta apliecināšanu ar apostille: Latvijas Zvērinātu notāru padome – https://www.latvijasnotars.lv/

Par bāriņtiesas lēmumiem sazināties ar attiecīgo bāriņtiesu: http://www.bti.gov.lv/lat/barintiesas/barintiesu_adreses_/

Par bērnu prettiesisku aizvešanu/aizturēšanu: Tieslietu ministrijas Starptautiskās sadarbības departaments – https://www.tm.gov.lv/lv/cits/centrala-iestade 

 

Par dokumentu legalizāciju: Ārlietu ministrijas Konsulārais departaments

8000 5905 – bezmaksas informatīvais tālrunis (darba dienās no 8.30 līdz 17.00, pusdienas pārtraukums no 13.00 līdz 13.30)

+371 67015905 – zvaniem no ārvalstīm (darba dienās no 8.30 līdz 17.00, pusdienas pārtraukums no 13.00 līdz 13.30)

https://www.mfa.gov.lv/konsulara-informacija/dokumentu-apliecinasana-ar-apostille-un-legalizacija

Ārkārtas situācijās: Ārlietu ministrijas Konsulārā departamenta diennakts tālrunis ārkārtas situācijām – +371 26337711; e-pasts Šī e-pasta adrese ir aizsargāta no mēstuļu robotiem. Pārlūkprogrammai ir jābūt ieslēgtam JavaScript atbalstam, lai varētu to apskatīt.; https://www.mfa.gov.lv/konsulara-informacija/arkartas-situacijas

 

[1] Austrija, Beļģija, Bulgārija, Čehija, Dānija, Francija, Grieķija, Horvātija, Igaunija, Itālija, Īrija, Kipra, Latvija, Lietuva, Luksemburga, Malta, Nīderlande, Polija, Portugāle, Rumānija, Slovākija, Slovēnija, Somija, Spānija, Ungārija, Vācija, Zviedrija.

[2] Austrija, Beļģija, Čehija, Dānija, Francija, Grieķija, Igaunija, Islande Itālija, Latvija, Lietuva, Lihtenšteina, Luksemburga, Malta, Nīderlande, Norvēģija, Polija, Portugāle, Slovākija, Slovēnija, Somija, Spānija, Šveice, Ungārija, Vācija, Zviedrija.

[3] Pamatojoties uz Hāgas 1980. gada 25. oktobra Konvenciju par bērnu starptautiskās nolaupīšanas civiltiesiskajiem aspektiem.