Ārlietu ministrs pauž gandarījumu par Latvijas un Dānijas ciešo partnerību Baltijas jūras reģionā un starptautiski

04.06.2021. 14:57

2021. gada 3. un 4. jūnijā notika ārlietu ministra Edgara Rinkēviča darba vizīte Dānijas galvaspilsētā Kopenhāgenā, kur ministrs piedalījās Baltijas valstu un Dānijas diplomātisko attiecību simtgades norisēs. E. Rinkēvičs tikās ar Dānijas ārlietu ministru Jepi Kofodu (Jeppe Kofod) un pārrunāja Latvijas un Dānijas divpusējās attiecības, kā arī aktuālos starptautisko attiecību jautājumus. 

Latvijas ārlietu ministrs pauda gandarījumu, ka starp Latviju un Dāniju ir laba un konstruktīva sadarbība, kas notiek dažādos līmeņos un jomās. Ministrs pauda vēlmi turpināt abu valstu regulāru dialogu par divpusējiem un daudzpusējiem jautājumiem, kā arī vērsa uzmanību uz lielisko ilgtermiņa sadarbību ar Dāniju aizsardzībā un kultūrā. “Šogad, 7. februārī, mēs svinējām simto gadadienu, kopš Dānija atzina Latviju de jure. Dānija neatzina Latvijas okupācijas faktu un bija viena no valstīm, kas visvairāk palīdzēja Baltijas valstīm tikt uzklausītām starptautiskajā arēnā un sniedza ievērojamu atbalstu Baltijas politiķiem un diplomātiem Baltijas valstu neatkarības atjaunošanā,” pauda E. Rinkēvičs. Ministrs arī apsveica Dānijas kolēģi ar gaidāmo Konstitūcijas dienu, ko Dānija svin 5. jūnijā.

Ārlietu ministrs atzina, ka pēdējie notikumi saistībā ar Baltkrievijas režīma vēršanos pret Ryanair reisu rāda, ka Aleksandrs Lukašenko no sloga lielai Baltkrievijas tautas daļai kļūst par apdraudējumu reģionam. Pašlaik pieaug Baltkrievijas sadarbība un atkarība no Krievijas, un ir jārēķinās ar Baltkrievijas integrēšanos Savienotajā valstī un Baltkrievijas lielāku aizstāvību no Krievijas puses. Neskatoties uz to, ka A. Lukašenko ar Krievijas palīdzību ir izdevies Baltkrievijas pilsoniskās sabiedrības darbību apslāpēt, Eiropas Savienībai tā jāturpina atbalstīt. 

E. Rinkēvičs piedalījās Dānijas un Baltijas valstu ārlietu ministru darba pusdienās, kā arī uzstājās konferencē “Kopā pagātnē, tagadnē un nākotnē”, kas tika veltīta Dānijas un Baltijas valstu nākotnes politiskās sadarbības jautājumam. Konferenci atklāja Dānijas kroņprincis Frederiks.

Konferencē Latvijas ārlietu ministrs vērsa klātesošo uzmanību, ka 26. augustā Latvija kopā ar Igauniju un Lietuvu atzīmēs 30 gadu atjaunotajām diplomātiskajām attiecībām ar Dāniju. Dānijas sabiedrības morālais atbalsts 1980. gados un ārlietu ministra Uffes Ellemana-Jensena vadītā politiskā darbība jau pirms 1991. gada, kā arī visa Dānijas institūciju sniegtā praktiskā palīdzība bija nepieciešama, lai Latvija kļūtu par demokrātisku un pilntiesīgu Eiropas valsti. Tāpat ministrs akcentēja, ka Dānijas karaliene Margareta II bija pirmais Eiropas monarhs, kura viesojās Latvijā pēc neatkarības atgūšanas. “Pirmā astoņu Ziemeļvalstu un Baltijas valstu ārlietu ministru tikšanās notika 1990. gada 20. decembrī Kopenhāgenā par godu pirmā Baltijas valstu informācijas centra atvēršanai Ziemeļvalstīs. Man ir gandarījums par mūsu intensīvo dialogu un spēcīgo partnerību Baltijas jūras reģionā un starptautiskā mērogā. Mēs strādājam plecu pie pleca Eiropas Savienībā, NATO un citos formātos, lai sasniegtu mūsu kopīgos mērķus – mieru un mūsu reģiona un cilvēku labklājību. Vēlos arī uzsvērt trīs turpmākās sadarbības virzienus: reģionālā drošība, atjaunojamā enerģija un digitalizācija, kā arī NB8 formāta stiprināšana,” sacīja E. Rinkēvičs.

“Dānijas ieguldījums Latvijas drošībā un sadarbība aizsardzībā ir bijusi atslēga reģionālās drošības stiprināšanai. Tāpat Dānijas loma Ziemeļvalstu daudznacionālo nodaļu štābā, kas atrodas Latvijā, parāda lielisku mūsu politiskās un militārās sadarbības piemēru. Rīgā izvietotais NATO Stratēģiskās komunikācijas izcilības centrs ir izveidojis pasaulē vadošo pieredzi dezinformācijas apkarošanā. Tāpēc Dānijas iesaistīšanās centrā ir lielisks piemērs, kā uzlabot stratēģiskās komunikācijas spējas aliansē un sabiedroto valstīs,” apliecināja E. Rinkēvičs.

Latvijas ārlietu ministrs pauda arī pārliecību, ka atjaunojamā enerģija kļūs par enerģētikas infrastruktūras stūrakmeni, un Baltijas jūras reģionam vēja enerģijas attīstība nākamajā desmitgadē būs vitāli svarīga.

Nobeigumā ministrs uzsvēra NB8 formāta nozīmi, kas ir galvenais reģionālās sadarbības formāts un atspoguļo līdzīgi domājošo valstu kopīgās vērtības un izaicinājumus. “Mēs esam līdzīgi domājoši partneri, un mums ir līdzīgi viedokļi par jautājumiem, sākot no reģionālās drošības izaicinājumiem. Mēs atzinīgi vērtējam pagājušajā gadā ieviestās jaunās Ziemeļvalstu un Baltijas valstu iniciatīvas klimata, kā arī dzimumu līdztiesības jomās,” akcentēja Latvijas ārlietu ministrs.

Vizītes noslēgumā Edgars Rinkēvičs apmeklēja Vestres kapsētu, kurā nolika ziedus pie pieminekļa latviešu bēgļiem. Pēc Otrā pasaules kara Dānijā bēgļu nometnēs patvērumu atrada aptuveni 2 000 bēgļu no Latvijas. Piemineklis, kas tapis 1948. gadā, ir liecība par Latvijas tautas pēckara likteni Dānijā.

3. jūnijā ārlietu ministrs piedalījās Dānijas kroņprinča Frederika un kroņprinceses Mērijas organizētajās vakariņās, tikās ar Dānijas–Latvijas biedrības pārstāvjiem, pasniedza Ārlietu ministrijas Atzinības rakstu Dānijas–Latvijas biedrības vadītājai Kirstenai Gjalbekai (Kirsten Gjaldbæk), Latvijas vēstniecības Dānijas Karalistē diplomātiem un darbiniekiem, kā arī sniedza intervijas Dānijas medijiem. 

Informācijai 

Dānijas–Latvijas biedrību 1992. gadā Kopenhāgenā nodibināja dāņu grupa, kas interesējās par Latviju. Biedrības mērķis ir stiprināt un attīstīt attiecības un sadarbību starp dāņiem un latviešiem. Tā sniedza nozīmīgu atbalstu Latvijai 20. gadsimta 90. gados. Šobrīd biedrībā ir apmēram 60 biedru – gan dāņi, gan sākotnējās trimdas latvieši.  

 


Preses kontaktiem:
Komunikācijas grupa
Krišjāņa Valdemāra iela 3, Rīga, LV-1395
Tālrunis: (371) 67016 272;
Fakss: (371) 67828 121
E-pasts: Šī e-pasta adrese ir aizsargāta no mēstuļu robotiem. Pārlūkprogrammai ir jābūt ieslēgtam JavaScript atbalstam, lai varētu to apskatīt.
Mājaslapa: www.mfa.gov.lv
Seko līdzi Ārlietu ministrijai: twtricon-facebookicon-flickricon instagramytb

baneris final vestniecibam Pierakstīties uz Ārlietu dienesta ziņu saņemšanu e-pastā