Apaļā galda diskusijas

   
Facebook X.com
02.12.2014. 19:09

Jau sengrieģu filozofs Sokrāts savulaik novērtēja diskusijas lielo nozīmi patiesības meklēšanā. Arī "Balticness" diskutē, lai meklētu labākos risinājumus dažādām Baltijas jūras valstīs aktuālām problēmām, kas saistītas vides aizsardzību, uz zināšanām balstītas sabiedrības veidošanu, enerģētiku, mazo valodu aizsardzību, tūrismu u.c. Debatēs piedalās akadēmiķi, valstu ierēdņi, eksperti, studenti, sabiedrības pārstāvji.

02.06.2008. Rīga. Apaļā galda diskusija "Baltijas jūras reģiona zīmola veidošana - domājot globāli, rīkojoties reģionāli"

Diskusijā aicināti piedalīties akadēmiķi, ierēdņi, eksperti, diplomāti un citi interesenti.

Semināra materiāli:

09.05.2008. Viļņa. Apaļā galda diskusija "Baltijas jūras reģiona transports kā inovāciju, efektivitātes un konkrētspējas tīkls"

Ir skaidri redzams, ka cilvēku, preču un pakalpojumu mobilitāte pieaugs gan mūsu reģionā, gan plašākā mērogā. Lai reģions kļūtu konkurētspējīgāks un paliktu konkurētspējīgs, reģiona infrastruktūrai nepieciešami būtiski uzlabojumi. Visi semināra dalībnieki atzina, ka nākotnes izaicinājums ir uzlabot transporta pakalpojumu kvalitāti, lai apmierinātu cilvēku un industrijas vajadzības, tai pat laikā samazinot transporta negtīvo ietekmi. Efektīvi un droši transporta risinājumi jārod, novirzot lielāko kravu plūsmu no ceļiem uz jūru un dzelzceļu, savukārt cilvēku plūsmu – no gaisa satiksmes uz ātrvilcieniem. Tika secināts, ka nacionālās autoritātes pārāk koncentrējas uz savām iekšējām interesēm. 

Semināra materiāli:

24.04.2008. Varšava. Apaļā galda diskusija "Demogrāfijas deficīts, smadzeņu aizplūšana un integrācijas problēmas: migrācijas procesa sarežģītība Baltijas jūras reģionā" 

Mūsdienu izaicinājumu rezultātā ir nepieciešama ciešāka sadarbība starp imigrācijas politiku veidotājiem un starptautiskās attīstības palīdzības nodrošinātājiem. Tāpat būtu jāveido koordinēta ES migrācijas politika, jāmeklē risinājumi, cīnoties ar migrācijas blakusefektiem – nelegālo migrāciju, cilvēktirdzniecību. Kā galvenie problēmjautājumi tika minēti globālā konkurence, preču un pakalpojumu cenu efektivizēšana, tehnoloģiju attīstība, demogrāfija un neapmierinātība ar personīgo labklājību, bezdarbs, inflācija, dzīves dārdzība, starptautiski konflikti, dzīves standartu atšķirības. Diskusijas laikā migrācija tika apskatīta gan kā iespēja (nacionālās ekonomikas stimulētāja, ekonomikas palēnināšanas novērsēja, darbaspēka trūkuma alternatīva), gan kā problēma un draudi (ietekme uz sociālo vidi, sociālā spriedze, integrācija – asimilācija, nelegālā migrācija, ksenofobija, cilvēktirdzniecība, segregācija).

Semināra materiāli:

22.04.2008. Berlīne. Apaļā galda diskusija "Ciešāka reģionālā sadarbība attīstītai Baltijas jūras apsaimniekošanai"

Atklājot semināru Humbolta Universitātes Ziemeļeiropas un Baltijas jūras departamenta direktors Berns Heningsens informēja par BalticSeaNet, kura mērķis ir popularizēt Baltijas jūras reģiona izglītību, piedāvājot starpdisciplināru studiju programmu (politika, ekonomika, sociālie jautājumi) sadarbībā ar vairākām reģiona universitātēm. Šlēsvigas- Holšteinas federālās zemes Tieslietu, nodarbinātības un Eiropas lietu ministrijas Baltijas un Ziemeļu jūras lietu politikas vadītājs Štefans Musioliks uzsvēra, ka 2015.gadā plānots īstenot mērķi – Baltijas jūra kā labais piemērs Eiropas jūrlietās. Baltijas Jūras valstu starpreģionālās sadarbības organizācija ir izveidojusi Jūras politikas darba grupu, lai sekmētu šo mērķu īstenošanu. Darba grupa formulēs reģiona redzējumu par Baltijas jūras politikas jautājumiem.

Diskusijā izskanēja doma, ka reģionā ir nepieviešams koordinators, piemēram, Baltijas Jūras valstu padome, kas sekmētu jūras ekonomikas un politikas mērķu īstenošanu. Kā galvenie izaicinājumi tika minēti: jūras vides aizsardzība, emisiju samazināšana, jūras un sauszemes transporta savienošana, tranzītpolitika, godīga konkurence u.c. Savukārt būtiskākās problēmas ir: savienojumu starp ostām un dzelzceļu lēnā īstenošana, robežu šķērsošana (Baltijas valstis un Krievija, Baltkrievija), elektroenerģijas nodrošinājums kuģiem ostās, godīgi vides nosacījumi, videi draudzīgās tehnoloģijas u.c.

Semināra materiāli:

17.03.2008. Kopenhāgena. Apaļā galda diskusija "Baltijas jūras vides stāvoklis: no politiskiem priekšlikumiem līdz praktiskam projektam". 

Dalībnieki atzina, ka lielākais Baltijas jūras drauds ir eitrofikācija, pārzveja un ķīmiskais piesārņojums. Visi šie draudi ir cilvēka darbības izraisīti. Apkārt Baltijas jūrai ir 9 valstis, kuras šobrīd sastopas ar līdzīgām problēmām, kas saistītas ar Baltijas jūras vidi. Tās visas - cita vairāk, cita mazāk aktīvi meklē risinājumus.  Tāpēc reģionālā sadarbība ir īstais instruments kopīgām aktivitātēm un iniciatīvām, kurā visas valstis var mācīties no citu veiksmēm.

Lai gan visi dalībnieki atzina HELCOM Baltijas jūras Rīcības plāna nozīmi, taču atzina, ka tas neglābs Baltijas jūru. Tomēr Rīcības plāna ieviešana uzlabos vidi visos Baltijas jūras reģionos un paaugstinās visu dalībvalstu atbildību. Atslēgas elementi veiksmīgai Rīcības plāna īstenošanai ir integrācija un ietekme. Ieinteresēto pušu iesaistīšanās ir ļoti būtiska, spēcīgs atbalsts nepieciešams no industrijas, lauksaimniecības, sabiedrības un citām interešu grupām.

Semināra materiāli:

15.02.2008. Reikjavika. Apaļā galda diskusija "Tūrisms - iespējas un izaicinājumi. Ilgtspējīga attīstība un konkurētspēja: pretrunīgas vai savietojamas lietas?".   

Apaļā galda diskusiju atklāja Greifsvaldes universitātes profesors V.Steingrube, norādot, ka Baltijas jūras reģions ir pirmais pasaulē ar kopējiem mērķiem ilgtspējīgai attīstībai. Tūrisma darba grupas izveide Baltic 21 ietvaros bija kā atbilde uz informācijas, sadarbības, koordinācijas trūkumu. Seminārā tika uzsvērts, ka runājot par ilgtspējīgu tūrismu, sociāli korporatīvās atbildības veicināšana ir svarīgs instruments. Šobrīd Eiropa ieņem 46% no visa pasaules tūrisma tirgus. Populārākie tūrisma mērķi – jūra, veselības tūrisms, atpūta, daba. Sekmīgai tūrisma attīstībai nepieciešams – cilvēkkapitāls, dabas resursi un veiksmīgs mārketings. Lielākais risks – kultūras vērtību noārdīšana par labu tūrisma komerciālajai dabai. Ilgtspējīga tūrisma attīstīšana ir sarežģīta, jo tajā iesaistīti daudz dažādi aktieri. Mūsdienās tūrisms ir kļuvis gan par cēloni, gan par upuri esošajām un gaidāmām vides problēmām. Iespējams, risinājums ir sabiedrības vērtību maiņa, kompromisa rašana starp tūrisma biznesa attīstību un vides saglabāšanu.

Semināra materiāli:

07.02.2008. Oslo. Apaļā galda diskusija Enerģētikas politika un sociālā labklājība Baltijas jūras reģionā – kādas iespējas?.

Atklājot diskusiju Norvēģijas Zinātnes un augstākās izglītības ministre Tora Aasland uzsvēra, ka Norvēģijas zinātnes laukā enerģētika un klimats, veselība un labklājība ir vieni no prioritārajiem zinātnes virzieniem. Zinātnei ir īpaša loma jaunu tehnoloģiju radīšanā enerģētikā, koncentrējoties uz 2 aspektiem – atjaunojamie energoresursi un energoefektivitāte. Norvēģijai ir ambīcija būt par vadošo valsti videi draudzīgo tehnoloģiju attīstībā, īpaši naftas, gāzes sektorā, oglekļa savākšanas uzglabāšanas (carbon capture storage) attīstībā un aizjūras vēja ģeneratoru attīstībā.

Galvenie izaicinājumi:

  • energoefektivitātes novērtējums,
  • enerģijas patēriņa pieauguma adekvātums;
  • enerģijas pieprasījuma samazināšana tā vietā, lai palielinātu enerģijas ražošanas apjomus;
  • Enerģijas ražošanas attīstība jābalsta uz patēriņa analīzi, jo dažādām vajadzībām var būt dažādi energorisinājumi.

Semināra materiāli:

17.01.2008. Stokholma. Apaļā galda diskusija " Baltijas jūras reģions Eiropā" 

Diskusiju atklāja Latvijas ārlietu ministrs Māris Riekstiņš, uzsverot, ka reģionālajā sadarbībā galvenās prioritātes ir vide, enerģētika, ekonomika un izglītība.  Viņš norādīja, ka reģiona konkurētspējīgas attīstības nodrošināšanā ir būtiski pievērst uzmanību cilvēkresursu attīstībai, investīcijām izglītībā, zinātnē un radošajā industrijā. Stokholmas tirdzniecības kameras prezidents Peters Egards akcentēja, ka nepieciešama valstu rīcības koordinācija ES ietvaros, jo reģionam ir kopējas intereses, tai skaitā biznesa jomā. Tirdzniecības un investīciju barjeras – vēl arvien neatrisināts jautājums. Reģionālās sadarbības mērķis ir būt par piemēru citām Eiropas Savienības valstīm ar funkcionējošu iekšējo tirgu. Latvijas Universitātes profesore Žaneta Ozoliņa pauda uzskatu, ka, risinot problēmas, vairāk nepieciešams pielietot starpdisciplināru pieeju, piemērām, vides jautājumi ietver arī ekonomiskus, drošības, kultūras aspektus. Reģiona konkurētspējas potenciāls nav izsmelts, jo tikai 27 no 500 visātrāk augošajiem uzņēmumiem Eiropā ir no Baltijas jūras reģiona.

Semināra materiāli:

13.12.2007. Sanktpēterburga. Apaļā galda diskusija Krievija Baltijas jūras reģionā: tās loma, iespējas un perspektīvas.

Atklājot diskusiju Latvijas ģenerālkonsule Sanktpēterburgā Iveta Sers, uzsvēra, ka Krievija ir nozīmīgs Baltijas jūras valstu stratēģisks partneris ne tikai Baltijas jūras reģionā, bet arī Eiropas Savienībā. Tika uzsvērts, ka viennozīmīgi Sanktpēterburga ir daļa no Baltijas jūras reģiona, tā ir lielākā reģiona metropole un jau kopš 17.gadsimta tā ir bijusi kā Krievijas 'logs uz Eiropu'. Taču sadarbības attīstīšanai ir nepieciešama lielāka savstarpējās uzticība. Diskusijā kā reģiona vienojošie elementi tiek minēti – ekonomika un kultūra, savukārt, lielākie izaicinājumi – enerģētika, vides aizsardzība, globālā sasilšana. Tāpat tika akcentēts, ka nākotnē jādomā par sadarbības funkcionalitātes un pievienotā vērtības paaugstināšanu.

Semināra materiāli:

23.11.2007. Helsinki. Apaļā galda diskusija Mazo valodu politika Eiropā.

Apaļā galda diskusijā Mazo valodu politika Eiropā, kas notika Helsinku universitātē, galvenais secinājums bija, ka mūsdienās mazās valodas sastopas ar vairākiem izaicinājumiem - tās ir pakļautas spēcīgai lielo valodu konkurencei, kam ir lielāka ekonomiskā vērtība; pastāv risks valsts valodu zaudēt kā pamatvalodu universitātēs, jo arvien vairāk sastopama daudzvalodība augstākās izglītības sistēmā, lai veicinātu studentu un mācībspēku piesaistīšanu. Tāpat tika akcentēta kultūras, mākslas un mediju, kā arī jaunu tehnoloģiju ieviešanas un jaunu terminu veidošanas nozīme, loma un ietekme uz valodas attīstību. Tāpēc valstu valdībām ir jāpievērš īpaša uzmanība mazo valodu aizsardzībai un "veselīgai" attīstībai. 

Semināra materiāli:

05.11. 2007. Tallina. Apaļā galda diskusija Pētniecība un augstākās izglītības tehnoloģijas konkurētspējai.

Apaļā galda diskusijā Pētniecība un augstākās izglītības tehnoloģijas konkurētspējai tika pārrunāti izaicinājumi un iespējas, ko sniedz jaunu tehnoloģiju pielietojums izglītībā un zinātnē. Jānis Grēviņš, Rīgas Biznesa skolas direktors, diskusijas moderators īpaši atzīmēja Baltijas akadēmiskā tīkla projektu kā vienu no praktiskiem instrumentiem, lai mazinātu digitālo plaisu, kas šobrīd nodala Baltijas valstis no Ziemeļvalstu un pārējās pasaules zinātnes un pētniecības datu pārraides tīkliem. Konferences noslēgumā tika uzsvērta BJVP ietvaros jaunveidojamās ad hoc darba grupas par zinātnes infrastruktūru Baltijas jūras reģionā nozīme.