Latvijas izcelsmes pētnieki un studenti Apvienotajā Karalistē tiekas vēstniecībā Londonā, lai veidotu jaunus kontaktus un pārrunātu sadarbības iespējas

Šī gada 5. novembrī Latvijas vēstniecība Apvienotajā Karalistē (AK) uz tikšanos un jaunu kontaktu veidošanu aicināja Latvijas izcelsmes pētniekus, studentus un dažādu nozaru profesionāļus. Pasākums tika organizēts ciešā sadarbībā ar Latvijas pētnieku un studentu apvienību Lielbritānijā (ALSRUK) un bija plaši apmeklēts.

Tikšanās mērķis bija veidot jaunus kontaktus, uzrunāt aktuālās sadarbības iespējas gan savā starpā, gan ar Latviju, kā arī pārrunāt Latvijas izcelsmes studējošo un pētniecībā iesaistīto kopskaitu, ģeogrāfisko izvietojumu, visplašāk studētās nozares, esošās studentu un pētnieku organizācijas un apvienības un to darbības prioritātes. Tikšanās parādīja, ka pastāv liela vēlme kopīgi sadarboties jaunu ideju un plānu realizēšanā gan savā starpā, gan ar Latvijas atbildīgajām institūcijām. Augstu tika novērtēta Latvijas izcelsmes studentu un pētnieku iesaiste dažādos projektos Latvijā, dalīšanās pieredzē par studiju un profesionālo gaitu uzsākšanu, kā arī vēlme savas zināšanas un prasmes ieguldīt saiknes stiprināšanai ar Latviju. Klātesošie pārrunāja arī gatavošanās Pasaules latviešu zinātnieku kongresam, kas norisināsies Latvijā 2023. gada vasarā.

Savā uzrunā Latvijas vēstniece Apvienotajā Karalistē Ivita Burmistre uzsvēra, ka: “Mūs visus vieno piederība Latvijai un ciešā sadarbībā mēs varam ne tikai veicināt Latvijas izcilību un talanta redzamību pasaulē, bet arī sniegt nozīmīgu pienesumu mūsu valsts attīstībā.”

ALSRUK vadītāja Sandra Martinsone sniedza pārskatu par apvienības vēsturi, studējošo un pētnieku no Latvijas statistikas izmaiņām, kā arī informēja par 2023. gadā pavasarī plānoto trešo ALSRUK konferenci.

Latvijas Jauno zinātnieku apvienības (LJZA) valdes locekle Liene Spruženiece informēja par organizācijas darbības virzieniem – pieredzes apmaiņu un prasmju pilnveidošanu jaunajiem zinātniekiem, zinātnes popularizēšanu, pienesumu zinātnes politikas veidošanai, kā arī darbs pie ētikas principu ievērošanas akadēmiskajā vidē. Sanāksmes laikā tika pārrunāti gan izaicinājumi, gan iespējas sadarbības stiprināšanā ar atbildīgajām Latvijas institūcijām.

Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) valsts sekretāra vietnieks un augstākās izglītības, zinātnes un inovāciju departamenta direktors Dr. Dmitrijs Stepanovs un šī departamenta vecākā eksperte Anna Leiškalne informēja klātesošos par ministrijas iniciatīvām un projektiem sadarbībai ar pētniekiem diasporā un potenciālās nākotnes iespējas – piemēram, doktorantūras un pēcdoktorantūras grantu programmas Latvijā. Tika sniegta informācija par gatavošanos Pasaules latviešu zinātnieku kongresam, kurš norisināsies nākamgad un tika izteikts aicinājums diasporai aktīvi iesaistīties un sniegt savu pienesumu kongresa sekmīgā iznākumā.

Tikšanās piedalījās arī Valsts prezidenta padomnieks viedajās tehnoloģijās Rolands Lappuķe, kurš iepazīstināja dalībniekus ar Bērnu klīniskās universitātes slimnīcas attīstības plāniem digitālās transformācijas jomā un aicināja Latvijas izcelsmes pētniekus un zinātniekus ar savām zināšanām un pieredzi iesaistīties pētniecības darbā slimnīcā.

Tikšanās noslēgumā Ilze Jozepa, Apvienotās Karalistes parlamenta bibliotēkas pētniece dalījās pieredzē par savu profesionālo ceļu līdz darbam AK parlamentā, kā arī aicināja tautiešus uzdrīkstēties un iemēģināt savus spēkus, uzsākot darbu britu institūcijās un īstenojot savu karjeru valsts pārvaldē.

Pasākums bija plaši apmeklēts un tajā piedalījās Latvijas izcelsmes studenti, pētnieki un absolventi no vadošajām britu universitātēm un pārstāvētās nozares bija gan no eksaktajām zinātnēm, gan mākslas, starptautiskajām attiecībām, biznesa vadības un vairākām citām.