Austrumu partnerības Rīgas samits

Latvija kā Eiropas Savienības (ES) Padomes prezidējošā valsts 2015.gada 21. un 22. maijā Rīgā rīkoja vienu no svarīgākajiem prezidentūras ārpolitiskajiem augsta līmeņa pasākumiem - Austrumu partnerības (AP) samitu. Sanāksmē piedalījās 28 ES dalībvalstu un sešu AP partnervalstu (Armēnija, Azerbaidžāna, Baltkrievija, Gruzija, Moldova un Ukraina) augstākās amatpersonas, kā arī ES institūciju politiskā vadība, tai skaitā Eiropadomes priekšsēdētājs Donalds Tusks, Eiropas Komisijas priekšsēdētājs Žans Klods Junkers.  Rīgas samits apliecināja AP politikas kā daļas no Eiropas Kaimiņu politikas stratēģisko nozīmi ES ārējā politikā. Samitā tika pārrunāti AP politikas īstenošanas aktuālie jautājumi un izaicinājumi, kā arī tika iezīmēti galvenie attīstības virzieni ES sadarbībai ar partnervalstīm turpmākajos gados. 

Rīgas samits 21. maijā sākās ar oficiālām ES un AP dalībvalstu vadītāju darba vakariņām. Savukārt 22. maijā Latvijas Nacionālajā bibliotēkā notika samita plenārsesija ar visu augto pārstāvju dalību, kam sekoja preses konference, kurā klātesošie tika informēti par samita rezultātiem.  ES un AP valstu vadītāji Rīgas samitā apstiprināja kopīgu deklarāciju, kas sniedz vērtējumu līdz šim sasniegtajam un iezīmē AP politikas prioritāros mērķus līdz nākamajam samitam.

Samitā, viens no galvenajiem politiskajiem vēstījumiem bija AP politikas stratēģiskās nozīmes apstiprināšana, akcentējot iesaistīto pušu partnerību, un uzsvērt gatavību attīstīt tālāk un padziļināt ES divpusējās attiecības diferencēti ar katru no sešām partnervalstīm, balstoties uz kopīgi noteiktajām prioritātēm.  AP politikas daudzpusējā dimensija nodrošina kopīgu platformu nozaru sadarbības veidošanai dažādos līmeņos, kā arī plašākas sabiedrības iesaisti sadarbībā. Samitā tika izcelti AP politikas veidošanas principi – partnerība, kas balstīta uz atvērtību, caurskatāmību un abpusēji kopīgu mērķu noteikšanu, kam nav konfrontējošs raksturs, kā arī, akcentējot to, ka AP nav vērsta pret kādu no trešajām pusēm.

Rīgas samits bija pirmais kopš Asociācijas līgumu parakstīšanas starp ES un trim partnervalstīm – Gruziju, Moldovu un Ukrainu. Šie līgumi paredz ciešāku politisko asociāciju un ekonomisko integrāciju starp ES un minētajām valstīm.  Samitā tika izvērtēti sākotnējie Asociācijas līgumu pagaidu īstenošanas rezultāti. Šo līgumu veiksmīga turpmāka īstenošana būs viena no svarīgākajām prioritātēm ES un Gruzijas, Moldovas un Ukrainas attiecībās, kas dod iespēju partnervalstīm modernizēt to ekonomiku un sociālo sistēmu. ES apliecinās stingru politisko un praktisko atbalstu Asociācijas līgumu īstenošanai. Latvija uzskata, ka Asociācijas līgumu parakstīšana un ieviešana trijās partnervalstīs būs nopietns pamats attiecību padziļināšanai starp Eiropas Savienību un Gruziju, Moldovu, kā arī Ukrainu. Veiksmīgas Asociācijas līgumu īstenošanas gadījumā Latvija ir atvērta tālāku integrācijas formu ar partneriem izvērtēšanā un ieviešanā. 

Samitā tika arī vērtēta AP politikas sniegto iespēju attīstība sadarbībā ar pārējām trīs partnervalstīm – Armēniju, Azerbaidžānu un Baltkrieviju. ES apliecināja gatavību vēl lielākā mērā pielāgot individuālu pieeju dialogā ar katru no šīm partnervalstīm, padziļinot abpusēji izdevīgo sadarbību ar katru no tām atšķirīgās jomās. 

Rīgas samits arī sniedz iespēju izvērtēt sasniegto progresu ar visām sešām partnervalstīm kopš Viļņā notikušā 3. Austrumu partnerības samita tādās jomās kā: mobilitāte (vīzu noteikumu atvieglojumi un īstermiņa vīzu atcelšana), nozaru sadarbība, ES atbalstu partnervalstu reformām, sabiedrības pārstāvju savstarpējo kontaktu (people-to-people contacts) attīstīšanu, kā arī sadarbību enerģētikas, transporta un citās nozarēs.

Tāpat samita diskusija augstākajā politiskajā līmenī sniedz arī papildu ieguldījumu Eiropas Kaimiņu politikas pārskata gatavošanā.

Samita ietvaros Rīgā notika arī trīs liela mēroga pasākumi, uzsverot pilsoniskās sabiedrības un biznesa sakaru pieaugošo lomu AP politikas ietvaros. 

20. maijā Rīgā norisinājās pirmā AP Mediju konference, kurā tika diskutēts par aktuālajiem izaicinājumiem mediju un plurālisma jomā AP reģionā, lai sekmētu mediju vides uzlabošanos Austrumu Kaimiņu reģionā.

21. maijā, turpinot jau iedibināto tradīciju, notika trešais AP Biznesa forums, kura galvenais fokuss ir uzņēmējdarbības kontaktu aktivizēšana starp ES un AP uzņēmējiem.

Savukārt 20. un 21. maijā otrās AP Pilsoniskās sabiedrības konferencē nevalstiskā sektora pārstāvji, eksperti, politiķi un amatpersonas no ES dalībvalstīm un AP reģiona runāja par pilsoniskās sabiedrības lomas tālāku stiprināšanu partnervalstīs.

Latvijas Prezidentūras Austrumu partnerības pasākumi (informācija pieejama angļu valodā)

Iepriekšējie Austrumu partnerības samiti

Pirmais AP samits notika 2009.gadā Prāgā (Čehija), liekot pamatu kopīgai un vienotai politikas platformai, lai attīstītu ES sadarbību ar sešām partnervalstīm. 2011.gadā Varšavā (Polija) notikušajā otrajā AP samitā tika uzsvērta nepieciešamība pēc diferencētās pieejas ES attiecībās par partneriem, kā arī izcelta sektorālās sadarbības nozīme.  Trešais AP samits, kas notika 2013.gada novembrī Viļņā (Lietuva), iezīmēja jaunu posmu AP politikas attīstībā, parafējot Asociācijas līgumu ar Gruziju.

Noderīga informācija

Prāgas samita deklarācija

Varšavas samita deklarācija

Viļņas samita deklarācija

Rīgas samita deklarācija

Plašāka informācija par Austrumu partnerību pieejama šeit.

Plašāka informācija par Austrumu partnerības Rīgas samitu pieejama šeit.