Ārlietu ministrs: Eiropas Savienībai jāatrod līdzsvars attiecībās ar Ķīnu, vienlaikus aizstāvot Eiropas vērtības

2019. gada 1. aprīlī Palangā ārlietu ministrs Edgars Rinkēvičs piedalījās 7. Baltijas valstu, Ziemeļvalstu (NB8) un Višegradas valstu grupas (V4) ārlietu ministru sanāksmē, kuras laikā ministri pārrunāja aktuālos Eiropas Savienības (ES) un drošības politikas jautājumus, tostarp ES nākotni, ES daudzgadu budžetu, attiecības ar Ukrainu un Austrumu partnerības valstīm, transatlantiskās attiecības, kā arī gatavošanos gaidāmajai NATO ārlietu ministru sanāksmei Vašingtonā 3.–4. aprīlī.

Sanāksmes plenārsesijā, kas bija veltīta globālajām tendencēm un izaicinājumiem pasaulē, Latvijas ārlietu ministrs vērsa uzmanību uz ES attiecībām ar Ķīnu. Ministrs pauda pārliecību, ka šobrīd Ķīna ir vairāk Eiropas uzmanības lokā nekā Eiropa – Ķīnas, kam pamatā ir valsts joprojām strauji augošā ekonomika, investīcijas Eiropā un citur pasaulē. “Ķīnas politiskā, ekonomiskā un militārā svara straujais pieaugums izraisa ģeopolitikas pārmaiņas ne vien Āzijas reģionā, kur ierasto ASV dominanci arvien vairāk aizstāj Ķīna, bet arī globāli. Tieši tāpēc mums ir jāprasa no Ķīnas tās ietekmei un ieguvumiem atbilstoša atbildība un ieguldījums starptautiskās sistēmas nodrošināšanā, arī  konstruktīva iesaiste globālo izaicinājumu risināšanā. Neskatoties uz atšķirībām Eiropas un Ķīnas domāšanā, esam atraduši kopīgos saskares punktus jeb kopsaucējus tādos jautājumos kā klimata pārmaiņas, Irāna, Ziemeļkoreja un Afganistāna. Tātad jautājums nav par to, vai Ķīna ir drauds vai iespēja, konkurents vai sabiedrotais. Mēs nevaram atļauties šādu melnbaltu pieeju. Mums jāatrod īstais līdzsvars attiecībās ar Ķīnu, lai varētu aizstāvēt savas intereses iepretim Ķīnai un vienlaikus palikt uzticīgi Eiropas vērtībām,” vērsa uzmanību E. Rinkēvičs.

Tāpat ministrs pauda nostāju pēc nepieciešamības atrast vajadzīgo līdzsvaru Eiropas attiecībās ar Ķīnu, konsekventi virzot un aizstāvot ES intereses. Tāpat ES ir nepieciešams celt Ķīnas ekspertīzi Eiropā.

Runājot par transatlantiskajām attiecībām, E. Rinkēvičs pauda viedokli, ka ES un ASV ir tuvākie stratēģiskie sabiedrotie un transatlantiskā vienotība ir neaizstājama Eiropas un pasaules drošībai. ES un ASV tirdzniecības attiecību uzlabošanai Latvija atbalsta formālu ES un ASV tirdzniecības sarunu uzsākšanu, kas iekļautu sarunas par rūpniecības preču importa tarifu atcelšanu un sadarbību atbilstības novērtēšanas jautājumos. Savukārt Trīs jūru iniciatīvai ir potenciāls kļūt par instrumentu ASV uzņēmumu plašākai iesaistīšanai infrastruktūras projektos Centrāleiropā un citās ES dalībvalstīs, lai modernizētu transporta un enerģētikas savienojumus, kā arī radītu pozitīvu sinerģiju ar blakus esošajiem reģioniem ārpus ES.

Informācijai

Iepriekš Baltijas un Ziemeļvalstu (Dānijas, Igaunijas, Islandes, Latvijas, Lietuvas, Norvēģijas, Somijas un Zviedrijas) un Višegradas valstu grupas (Čehijas, Polijas, Slovākijas un Ungārijas) ārlietu ministri NB8+V4 formātā ir tikušies 2013. gadā Gdaņskā, Polijā, 2014. gadā Igaunijas pilsētā Narvā, 2015. gadā Augstajos Tatros, Slovākijā, 2016. gadā Jūrmalā, Latvijā, 2017. gadā Polijas pilsētā Sopotā un 2018. gadā Stokholmā, Zviedrijā.