Integrācijas politika Latvijā: daudzpusīga pieeja

27.07.2018. 16:00

Kopš Latvijas neatkarības atjaunošanas sabiedrības integrācijas politika ir bijis viens no vadošajiem jautājumiem valsts iekšpolitikā. Īstenojot stabilu un pamatotu politiku integrācijas un mazākumtautību jautājumos, Latvija ir pierādījusi savu spēju būt par uzticamu partneri, veidojot vienotu Eiropu. Ir daudz piemēru, kas apliecina veiksmīgu sabiedrības integrāciju Latvijā. Tālāk ir aprakstīti būtiskākie notikumi un faktori integrācijas jomā.

Etniskais sastāvs un mazākumtautību kultūras identitātes veicināšana
Latvijas sabiedrība ir multietniska – tajā ir vairāk nekā 150 tautību pārstāvji. Gadsimtu gaitā līdzās ir pastāvējušas latviešu, vācbaltiešu, krievu, ebreju, poļu, kā arī igauņu un lietuviešu kopienas. Latvijas Satversme un likumdošana nosaka un garantē tiesības personām, kas pieder pie mazākumtautībām, saglabāt un attīstīt savu valodu, etnisko un kultūras identitāti.

Latviešu valodas apguves programma
Latviešu valoda ir vienīgā oficiālā valsts valoda un Latvija ir vienīgā valsts pasaulē, kur latviešu valoda var attīstīties un pildīt savas funkcijas. Valsts valodas prasme sekmē cittautiešu sabiedrisko, kultūras, ekonomisko un politisko integrāciju, kā arī veicina viņu konkurētspēju darba tirgū. Kopš 1995.gada Latvija ir nodrošinājusi bezmaksas valodas apguves iespējas dažādiem interesentiem.

Nacionālās identitātes un sabiedrības integrācijas pamatnostādnes
Nacionālās identitātes un sabiedrības integrācijas pamatnostādņu 2012.-2018.gadam, virsmērķis ir stipra, saliedēta Latvijas tauta - nacionāla un demokrātiska kopiena, kura nodrošina tās vienojošā pamata - latviešu valodas, kultūras un nacionālās identitātes, eiropeisko demokrātisko vērtību, unikālās kultūrtelpas - saglabāšanu un bagātināšanos Latvijas nacionālas demokrātiskas valsts līdzsvarotai attīstībai.

Eiropas Padomes Vispārējā konvencija par nacionālo minoritāšu aizsardzību
2005. gada maijā Saeima ratificēja Eiropas Padomes Vispārējo konvenciju par nacionālo minoritāšu aizsardzību. 2014. gada 9. jūlijā Eiropas Padomes Ministru vietnieku komiteja pieņēma Ministru komitejas rezolūciju par Konvencijas izpildi Latvijā. Līdz ar rezolūcijas pieņemšanu ir noslēdzies jau otrais Konvencijas izpildes uzraudzības cikls Latvijā.