Latvijas sabiedrība ir multietniska – tajā ir vairāk nekā 150 tautību pārstāvji. Gadsimtu gaitā līdzās ir pastāvējušas latviešu, vācbaltiešu, krievu, ebreju, poļu, kā arī igauņu un lietuviešu kopienas. 20. gadsimta 20.–30. gados mazākumtautības Latvijā veidoja ceturto daļu no valsts iedzīvotājiem. Latvijas Republika garantēja mazākumtautībām kultūras autonomiju. Mazākumtautības aktīvi izmantoja tām garantētās iespējas dibināt nacionālās skolas, biedrības, organizācijas, kultūras iestādes, izdot presi dzimtajā valodā. No Eiropas valstīm tikai Latvija un Igaunija par valsts līdzekļiem plaši finansēja mazākumtautību izglītošanos dzimtajā valodā.
Pēc Otrā pasaules kara Padomju Savienības īstenotās politikas rezultātā Latvijas teritorijā gan brīvprātīgi, gan piespiedu kārtā iebrauca aptuveni 1,5 miljons cilvēku no dažādiem Padomju Savienības reģioniem. Aptuveni puse no tiem palika uz dzīvi Latvijā. Tas radīja būtiskas izmaiņas etniskajā situācijā. 1989. gadā latviešu skaits Latvijā bija sarucis līdz 52% (salīdzinājumā ar 1935. gadu, kad latviešu skaits bija 77%).
Atjaunojoties Latvijas valstiskumam 1991. gadā, tika atjaunotas arī pie mazākumtautībām piederošu personu tiesības un sākta PSRS laika ieceļotāju naturalizācija un integrācija Latvijas sabiedrībā. Sabiedrības integrācija izvirzījās Latvijas valdības prioritāšu priekšplānā.
Latvijas Republikas Satversmē ir nostiprināts pamatprincips, ka personām, kas ir mazākumtautību pārstāvji, ir tiesības saglabāt un attīstīt savu valodu, etnisko un kultūras identitāti. Šī principa tālāka īstenošana noteikta 1991. gada likumā „Par Latvijas nacionālo un etnisko grupu brīvu attīstību un tiesībām uz kultūras autonomiju”. Minētā likuma normas paredz, ka Latvijas Republikas valsts institūcijas sekmē materiālo apstākļu radīšanu Latvijas teritorijā dzīvojošo nacionālo un etnisko grupu izglītības, valodas un kultūras attīstībai, paredzot tam valsts budžetā noteiktu finansējumu.
Jau vairākus gadus sabiedrības integrācijas jomā tiek izstrādātas un sekmīgi īstenotas vairākas valsts programmas, ir izveidota sistēma valsts atbalsta sniegšanā mazākumtautībām un to nevalstiskajām organizācijām, lai saglabātu mazākumtautību kultūras mantojumu un identitāti, veicinātu toleranci un starpkultūru dialoga attīstību.
Konsultatīvās padomes mazākumtautību jautājumos
Šobrīd Latvijā darbojas piecas valsts līmeņa konsultatīvās padomes mazākumtautību jautājumos – Valsts prezidenta Mazākumtautību konsultatīvā padome; Izglītības un zinātnes ministrijas Konsultatīvā padome mazākumtautību izglītības jautājumos; Kultūras ministrijas Mazākumtautību nevalstisko organizāciju pārstāvju konsultatīvā komiteja; Kultūras ministrijas Romu integrācijas politikas īstenošanas konsultatīvā padome; Kultūras ministrijas Konsultatīvā padome trešo valstu pilsoņu integrācijai.
VP Mazākumtautību konsultatīvā padome dibināta ar mērķi veicināt dialogu par mazākumtautību etniskās, kultūras, valodas un reliģiskās identitātes jautājumiem un sniegt atbalstu mazākumtautību sociāli politiskās līdzdalības veicināšanai.
IZM Padomes darbības mērķis ir atbalstīt dialogu starp izglītības politikas veidotājiem, īstenotājiem un sabiedrību un veicināt kvalitatīva izglītības procesa īstenošanu mazākumtautību skolās, sekmējot humānisma vērtību attīstību multikulturālā sabiedrībā, cieņas un kultūru daudzveidības atzīšanu.
Kultūras ministrijas Mazākumtautību nevalstisko organizāciju pārstāvju konsultatīvās komitejas (dibināta 2006.gadā kā „Mazākumtautību nevalstisko organizāciju pārstāvju Eiropas Padomes Vispārējās konvencijas par nacionālo minoritāšu aizsardzību ieviešanas uzraudzības komiteja”) mērķis ir nevalstisko organizāciju līdzdalības veicināšana pilsoniskās sabiedrības veidošanā, etnopolitikas attīstībā un mazākumtautību tiesību jomā. Komiteja atbalsta ministriju EP Vispārējās konvencijas par nacionālo minoritāšu aizsardzību paredzēto saistību izpildes koordinācijas nodrošināšanā, valsts ziņojumu sagatavošanā, ka arī dialoga veidošanā ar Eiropas Padomes Ministru komiteju.
Kultūras ministrijas Romu integrācijas politikas īstenošanas konsultatīvā padome ir izveidota 2012.gadā un tās mērķis ir veicināt Latvijas romu integrāciju un novērtēt tās īstenošanu, stiprināt romu kopienu un valsts pārvaldes institūciju sadarbību, kā arī aktivizēt romu kopienas pilsonisko līdzdalību. Padomes dalībnieki ir romu kopienas pārstāvji; NVO, kas darbojas romu interešu aizstāvības jomā, pārstāvji; pārstāvji no valsts institūcijām, pašvaldībām, izglītības iestādēm; eksperti romu integrācijas jautājumos.
Konsultatīvā padome trešo valstu pilsoņu integrācijai izveidota 2013.gadā ar mērķi veicināt diskusiju un sadarbību starp institūcijām trešo valstu pilsoņu integrācijas jomā, sekmēt trešo valstu pilsoņu, kā arī viņus pārstāvošo nevalstisko organizāciju līdzdalību valsts politikas veidošanā sabiedrības integrācijas jomā. Padomē piedalās mazākumtautību kopienu pārstāvji, mazākumtautību intereses pārstāvošas NVO, valsts institūciju, pašvaldību, izglītības iestāžu darbinieki.