2013. gada 9. maijā Saeima pieņēma grozījumus Pilsonības Likumā, kas stājās spēkā 2013. gada 1. oktobrī. Grozījumiem ir divi vispārīgi mērķi – pielāgot Pilsonības likumu aktuālajām norisēm Latvijā un pasaulē kopš 1998. gada, kā arī turpināt vienkāršot pilsonības iegūšanas un naturalizācijas procesu.
Saistībā ar pirmo mērķi jānorāda, ka Latvijas iedzīvotāju pastiprināta mobilitāte pēc pievienošanās ES un nepieciešamība saglabāt saikni ar pilsoņiem visā pasaulē noteica nepieciešamību ievērojami paplašināt dubultās pilsonības piemērojamības loku. Saskaņā ar Grozījumiem Latvijas pilsoņu trimdinieku pēcteči un latvieši visā pasaulē var iegūt Latvijas pilsonību, saglabājot esošās valsts pilsonību. Savukārt Latvijas pilsonību var saglabāt ES dalībvalsts, Eiropas Brīvās tirdzniecības asociācijas dalībvalsts, Ziemeļatlantijas līguma organizācijas dalībvalsts, Austrālijas, Brazīlijas un Jaunzēlandes pilsonību ieguvušie Latvijas pilsoņi.
Saistībā ar otro mērķi:
Saskaņā ar Grozījumiem bezvalstnieku un nepilsoņu bērniem Latvijas pilsonība tiek piešķirta automātiski. Grozījumi noteic, ka jaundzimušos bērnus, kuriem abi vecāki ir bezvalstnieki vai nepilsoņi, var reģistrēt Latvijas pilsonībā vienlaikus ar bērna dzimšanu (dzimtsarakstu nodaļā) pēc viena vecāka gribas izteikšanas.
Bērnus līdz 15 gadu vecumam, kuri nav reģistrēti kā Latvijas pilsoņi vienlaikus ar bērna dzimšanu, var reģistrēt kā pilsoņus, pamatojoties uz viena vecāka iesniegumu. Personas no 15 līdz 18 gadu vecumam var reģistrēt kā Latvijas pilsoņus, pamatojoties uz pašas personas iesniegumu. Jāpiebilst, ka līdz ar Grozījumiem ir atcelts vecāku īpašais solījums, reģistrējot pilsonībā bezvalstnieku vai nepilsoņu vecāku bērnu.
Papildus tam, Grozījumi paredz, ka skolēni, kuri ieguvuši pamatizglītību latviešu valodā, apgūstot tajā vairāk nekā pusi no pamatizglītības programmas, ir atbrīvoti no visiem naturalizācijas eksāmeniem un tiek reģistrēti kā Latvijas pilsoņi, iesniedzot naturalizācijas pieteikumu un ievērojot likumā noteiktās prasības.
Tāpat Grozījumos ir vienkāršotas prasības saistībā ar pastāvīgās uzturēšanās termiņu naturalizācijas pretendentam, atceļot prasību par nepārtrauktu uzturēšanos Latvijā. Atsevišķā likuma pantā precizēti valodas pārbaudes noteikumi un atbrīvojumi - latviešu valodas naturalizācijas pārbaude ir standartizēta un pielīdzināta centralizētās valodas pārbaudes prasībām izglītības iestādēs (gan latviešu, gan nacionālo minoritāšu izglītības iestādēs). Turklāt Grozījumi paredz iespēju bijušajām PSRS (Krievijas) militārpersonām, kuras pēc Padomju Savienības sabrukuma par savu dzīvesvietu ir izvēlējušās Latviju, iegūt Latvijas pilsonību naturalizācijas procesa ceļā.
Kopš neatkarības atjaunošanas 1991. gadā Latvija ir sasniegusi progresu sarežģītajā un izaicinošajā integrētas sabiedrības veidošanas procesā. Eiropas Padomes un EDSO augstas amatpersonas ir atzinušas, ka Latvija ir pildījusi tai sniegtos ieteikumus pilsonības jautājumā. Eiropas Savienība ir atzinīgi novērtējusi Pilsonības likuma piemērošanu un naturalizācijas procesu kopumā.