Pilsonības politika Latvijā

27.07.2018. 15:34

Latvijas Republika ir dibināta 1918. gada 18. novembrī.  Latvijas valstiskums turpinājās arī Padomju Savienības un nacistiskās Vācijas okupāciju laikā (1940.-1990.g). Rietumu partnervalstis un citas valstis, starptautiskās organizācijas un tribunāli, tostarp Eiropas Cilvēktiesību tiesa ir atzinuši okupācijas prettiesiskumu un neatkarīgas Latvijas Republikas de iure pastāvēšanu okupācijas laikā.

Baltijas valstis bija vienīgās trīs Tautu Savienības dalībvalstis, kuras, noslēdzoties Otrajam pasaules karam, neatguva neatkarību. Tāpēc tikai 1991. gada 17. septembrī Baltijas valstis kļuva par Apvienoto Nāciju Organizācijas dalībvalstīm. 1991. gada 26. decembrī beidza pastāvēt PSRS. Baltijas valstis nav PSRS pēcteces.

1990. gada 4. maijā Latvijas Republika atjaunoja neatkarību, tai skaitā, atjaunojot valsts demokrātiskās institūcijas, tiesisko bāzi (Satversmi, Civillikumu un citus likumus), īpašuma tiesības, pilsonību.

Tādējādi Latvija atjaunoja to personu un viņu pēcnācēju statusu un tiesības, kuri bija atzīstami par pilsoņiem saskaņā ar 1919. gada likumu.

Vienlaikus Latvijas varas iestādes saskārās ar reālo situāciju, ka Latvijā pastāvīgi dzīvo liels skaits personu, kuras Padomju okupācijas laikā ir ieceļojušas Latvijā un Padomju Savienības sadalīšanās rezultātā zaudējušas PSRS pilsonību, taču šīs personas vai viņu pēcteči nekad nav bijuši Latvijas Republikas pilsoņi.

Ņemot vērā, ka šīm personām nebija tiesību automātiski saņemt Latvijas pilsonību, bijušajiem PSRS pilsoņiem tika izveidots īpašs pagaidu statuss – „bijušie PSRS pilsoņi, kuriem nav Latvijas vai citas valsts pilsonības” (turpmāk tekstā - nepilsoņi).

Latvijas nepilsoņi nav bezvalstnieki. Latvija garantē ievērojami lielāku nepilsoņu tiesību aizsardzību, nekā noteikts 1954. gada Konvencijā par bezvalstnieka statusu. Faktu, ka nepilsoņi nav uzskatāmi par bezvalstniekiem, ir atzinis ANO Augstais komisārs bēgļu jautājumos (UNHCR) – lūdzu skatīt UNHCR ziņojumu Global Trends (publicēts 2017.gada 19.jūnijā) un turpmākās publikācijas.

Nepilsoņiem tiek garantēta lielākā daļa tiesību, ieskaitot valsts aizsardzību gan Latvijā, gan ārvalstīs. Latvijas nepilsoņi ir vienīgā iedzīvotāju kategorija, neskaitot Latvijas pilsoņus, kam ir tiesības pastāvīgi uzturēties Latvijā ex lege. Viņi var brīvi apmesties uz pastāvīgu dzīvi ārvalstīs, saglabājot Latvijas nepilsoņa tiesības un privilēģijas, tostarp jebkurā laikā brīvi izbraukt un atgriezties Latvijā. Nepilsoņiem ir tādas pašas sociālās garantijas kā Latvijas pilsoņiem, un viņi var arī baudīt lielāko daļu politisko tiesību. Vienīgā būtiskā atšķirība starp Latvijas pilsoņiem un nepilsoņiem ir tiesības vēlēt un tiesības strādāt valsts dienestā vai ieņemt amatus, kas saistīti ar valsts drošību.

Nepilsoņi var kļūt par Latvijas pilsoņiem, izpildot vienkāršu naturalizācijas procesu. Latvijas valdība uzsver, ka nepilsoņa statusam ir pagaidu raksturs.