12. septembrī Latvijas vēstniecībā Krievijā sešpadsmito mācību gadu uzsāka Svētdienas skola

02.12.2014. 19:09

Pēc vasaras brīvdienām Kārlis, Roberta, Patrīcija, Ērika, Rolands un Alīse savā pulkā pirmo reizi uzņēma Keitu un Daniēlu par prieku "lielajiem bērniem" un tiem vecākiem, kuri daudzu gadu garumā kopā ar savām un citu Maskavā dzīvojošo latviešu atvasēm steidz uz Latvijas diplomātiskās misijas telpām mācīties runāt un domāt latviski.

Uzrunājot uz pirmo skolas dienu sanākušos, Latvijas vēstnieks Krievijā Edgars Skuja īpaši uzsvēra: septembrī latviešu valoda dzirdama skolās un svētdienas skoliņās visās pasaules malās, kur mīt latvieši, Krievijā tautasdziesmai atskanot ne tikai Maskavā, bet arī Baškīrijā. Novēlot optimismu un sekmes audzēkņiem, spēkam un možam garam vēstnieka kundze, tradicionāli uzņemoties skoliņas patroneses pienākumus, kopā ar vēstnieku dāvāja visiem pēc rudens āboliem smaržojošu pīrāgu, kurā ar gaišām domām iedegt sešpadsmit svecītes, sešpadsmit vēlmēm piepildoties.

Un tad nu sākās! – jautrā "Sarmiņas skolā iešana". Pa kaklu, pa galvu, vicinot mugursomu, naģeni aušīgi uz sānu sagriezusi iedrāzās pati "lielā gudriniece Sarmiņa". Nu, tā Sarmiņa, kura visu prot (ja neesat par viņu vēl dzirdējuši). Smiekliem skanot, Sarmiņa mācījās atpazīt burtus latviešu valodas stundā, rotaļā iesaistoties kā maziem, tā lieliem. Sarmiņas dziedāt prieks tamburīna pavadījumā un ar baisu rēkoņu pārtapa skanīgā "Kur tu teci, gailīti mans". To Sarmiņai iemācīja ne tikai skolotāja Guna, bet arī visi klātesošie improvizētajā dziedāšanas stundā. No tādas darbošanās nogurušo Sarmiņu zīmēšanas stundā aicināja mākslas un tradīciju skolotāja Inese, saucot talkā mazos bērnus, lai šī rudens ozolam lapotne būtu jo kupla un krāsaina. Un kad nu visas Vēstniecības Maskavā Svētdienas skolas stundas bija galā, bērni saņēma katrs savu "vārda zīļuku", ko iekārt iepretī ieejai skoliņā augošā ozolā.

Ozols jau latviešiem ir tāds īpašs koks, laiku laikos daudzināts, saudzējams un godāts. Arī tā izturības un spējas pretoties jebkurām nedienām dēļ. Zīļukus tā zaros iesējuši, bērni iezvanīja jauno mācību gadu, turpinot ceļu uz latvietību, tās kopšanu, uzturēšanu un vairošanu.

Kā jau svētku dienā, tika griezts gardais pīrāgs, iets rotaļās, dziedāts un līksmots.

Svētdienas skolas durvis ir plaši atvērtas visiem tiem latviešu un viņu pēcnācēju bērniem, kuri to vai citu iemeslu dēļ dzīvo vai ilgstoši uzturas Maskavā.

(Teksta beigas)