Ārlietu ministrija ir valsts ārpolitiku koordinējoša institūcija, savukārt viena no ārpolitikas prioritātēm ir Latvijas ārējo ekonomisko interešu realizācija un aizstāvība.
Ārlietu ministrijā ar ekonomiskajiem jautājumiem nodarbojas Ekonomisko attiecību, tirdzniecības un attīstības sadarbības direkcija, kas sastāv no Ekonomisko attiecību un attīstības sadarbības politikas departamenta un Ārējās tirdzniecības un ārējo ekonomisko sakaru veicināšanas departamenta.
Divpusējās ekonomiskās attiecības
Ārlietu ministrija (ĀM) koordinē valsts institūciju darbu Latvijas ārējo ekonomisko interešu realizācijā, kā arī nodrošina ministrijas sadarbību ārējo ekonomisko interešu realizācijā ar uzņēmēju apvienībām – Latvijas Darba devēja konfederāciju (LDDK), Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameru (LTRK) un tautsaimniecības nozaru asociācijām. ĀM veic analītisko darbu, definējot Latvijas ārējās ekonomiskās intereses divpusējā un reģionālā līmenī. Vienlaikus ĀM nodrošina Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras (LIAA), ciešu sadarbību ar vēstniecībām un goda konsuliem ārvalstīs, kā arī sniedz vēstniecībām un goda konsuliem nepieciešamo analītisko, informatīvo un organizatorisko atbalstu ārējo ekonomisko interešu realizācijā. ĀM ar divpusējām ekonomiskajām attiecībām nodarbojas Ārējo ekonomisko sakaru veicināšanas nodaļa.
- Ārlietu dienesta atbalsts Latvijas uzņēmumiem ārējos tirgos
- Ieteikumi biznesa sadarbības uzsākšanai un paplašināšanai ārvalstīs
- NATO iepirkumi
Divpusējās ekonomiskās attiecības ir divpusējo attiecību neatņemama sastāvdaļa, tāpēc informāciju par Latvijas divpusējām ekonomiskajām attiecībām ar valstīm, kā arī noslēgtajiem līgumiem ekonomikas jomā var skatīt ĀM mājas lapas sadaļās Divpusējās attiecības un Divpusējie līgumi.
Daudzpusējās ekonomiskās attiecības
- Eiropas Savienības Kopējā tirdzniecības politika
Kopējā tirdzniecības politika ir daļa no Eiropas Savienības ārējo attiecību politikas, kuras ietvaros tiek veidotas ES tirdzniecības attiecības ar trešajām valstīm. Tās pamatā ir vienoti muitas noteikumi, t.sk. muitas tarifi, tarifu un netarifu pasākumi preču un pakalpojumu tirdzniecībā, investīciju nosacījumi, intelektuālā īpašuma tiesību aizsardzība, konkurences jautājumi u.c.
Sarunas ar trešajām valstīm par starptautiskās tirdzniecības līgumiem ES un tās dalībvalstu vārdā ved Eiropas Komisija, balstoties uz dalībvalstu sniegtu sarunu pilnvarojumu ES padomes ietvaros. Dalībvalstu kopējā nostāja tiek formulēta ES Padomes Tirdzniecības politikas komitejā (Līguma par ES darbību 207.pants), kurā Latviju pārstāv Ārlietu ministrija.
OECD ir starpvaldību organizācija, kuras sastāvā ir 36 attīstītākās pasaules valstis, to skaitā 23 ES dalībvalstis. 2013. gada 30. maijā Parīzē notiekošajā OECD Padomes sēdē dalībvalstis pilnvaroja organizācijas ģenerālsekretāru uzsākt sarunas ar Latviju par pievienošanos. 2016. gada 11. maijā OECD Padome pieņēma lēmumu uzaicināt Latviju pievienoties OECD. Latvija oficiāli kļuva par OECD 35. dalībvalsti 2016. gada 1. jūlijā, Latvijai iesniedzot pievienošanās rakstu Francijas valdības depozitārijā.
PTO ir starptautiska organizācija un dalībvalstu daudzpusējo sarunu forums par globālās tirdzniecības noteikumiem, to administrēšanu un piemērošanu. Galvenokārt PTO sistēma tiek saprasta kā noteiktu ārējās tirdzniecības normu kopums jeb "ceļu satiksmes noteikumi" ārējā tirdzniecībā, kas attiecas uz visām dalībvalstīm.
Attīstības sadarbības politika
Attīstības sadarbības mērķis ir sniegt palīdzību trūcīgām un mazāk attīstītām valstīm, veicinot to ilgtermiņa sociālo un ekonomisko tautas attīstību, nodrošinot mieru un drošību pasaulē. Attīstības sadarbības pamatprincipi balstās uz universālām vērtībām, kas noteiktas ANO Vispārējā cilvēktiesību deklarācijā, ANO tūkstošgades deklarācijā, kā arī virknē citu ANO deklarāciju.
Plašāk par attīstības sadarbību šeit
Stratēģiskās nozīmes preču eksporta kontrole
Latvijā stratēģiskas nozīmes preču aprites kontroli īsteno Latvijas Republikas Ārlietu ministrija sadarbībā ar Aizsardzības ministriju, Iekšlietu ministriju, VID Galveno muitas pārvaldi, reģionālajām muitas iestādēm un Drošības policiju. Katra stratēģiskas nozīmes preču importa, eksporta vai tranzīta gadījumā ir nepieciešama licence, kuras saņemšanai pieteikums jāiesniedz Ārlietu ministrijā.
Plašāk par stratēģiskas nozīmes preču aprites kontroli šeit.
Atsevišķu preču importa licencēšana
Ārlietu ministrija izsniedz kvotu atļaujas Krievijas Federācijas izcelsmes skujkoku apaļkoku ievešanai, importa licences tērauda produktu ievešanai no trešajām valstīm.
Plašāk par atsevišķu preču importa licencēšanu:
Par šiem jautājumiem lūdzam sazināties ar Ārējās tirdzniecības un investīciju nodaļu (Šī e-pasta adrese ir aizsargāta no mēstuļu robotiem. Pārlūkprogrammai ir jābūt ieslēgtam JavaScript atbalstam, lai varētu to apskatīt.)
Latvijas diplomātisko pārstāvniecību ārvalstīs kontakti atrodami šeit.