Latvija iestājās Eiropas Drošības un Sadarbības Organizācijā (EDSO) 1991. gada 10. septembrī. Dalība EDSO nodrošina Latvijai iespēju aizstāvēt savas nacionālās intereses, piedaloties politisko un politiski-militāro lēmumu pieņemšanas procesā, kā arī nostiprina Latvijas lomu starptautiskajās attiecībās.
EDSO ir 57 valstu organizācija, kuras mērķis ir konfliktu novēršana ar t.s. ātrās reaģēšanas instrumentu palīdzību, krīžu noregulējums un pēc-konfliktu reabilitācija Eiropas kontinentā. Organizācijas rīcībā ir nepieciešamais instrumentu kopums, un tā var sniegt augstu pievienoto vērtību, taču tam ir nepieciešama dalībvalstu politiskā griba.
Organizācijas redzeslokā ir politiski militārās, ekonomiskās, vides un cilvēka drošības jautājumi. Organizācijas pirmsākumi saistāmi ar 1975. gada Helsinku Noslēguma dokumentu, kad Aukstā kara apstākļos Eiropas drošības un sadarbības apspriede (EDSA) veidojās kā sarunu mehānisms starp ASV vadītajām rietumvalstīm un PSRS bloku. Deviņdesmito gadu sākumā apspriede izveidoja savas pastāvīgas institūcijas un kļuva par organizāciju – EDSO. Tās mītne atrodas Vīnē (Austrijā), kur darbojas arī Latvijas pārstāvniecība EDSO.
EDSO galvenā lēmējinstitūcija ir Pastāvīgā padome. Tā katru nedēļu sanāk Vīnē, Austrijā, lai apspriestu pašreizējās norises EDSO reģionā un pieņemtu kolektīvus lēmumus. EDSO ar savām institūcijām, ekspertu vienībām un misiju tīklu risina jautājumus, kas ietekmē mūsu kopējo drošību, tostarp bruņojuma kontroli, pretterorismu, labu pārvaldību, energoapgādes drošību, cilvēku tirdzniecību, demokratizāciju, plašsaziņas līdzekļu brīvību un nacionālās minoritātes. EDSO misijām ir svarīga loma organizācijas mērķu sasniegšanā. EDSO misijas ir šādās valstīs: Albānijā, Bosnijā un Hercegovinā, Kazahstānā, Kirgizstānā, Kosovā, Melnkalnē, Moldovā, Serbijā, Tadžikistānā, Turkmenistānā, Uzbekistānā un Ziemēlmaķedonijā. Arī EDSO iestādes, piemēram, Demokrātisko institūciju un cilvēktiesību birojs (ODIHR), Augstais komisārs nacionālo minoritāšu jautājumos (HCNM) un Pārstāvis mediju brīvības jautājumos (RFOM), lielā mērā veicina EDSO efektivitāti.
Organizācijas darbība ir vērsta uz trim tās dimensijām:
- militāri politiskā, kuras centrā ir bruņojuma kontrole un savstarpējo uzticēšanos veicinoši pasākumi,
- ekonomikas un vides, kas skata vides, transporta un enerģētikas drošības, kā arī pretkorupcijas jautājumus
- un humānās, kuras ietvaros tiek veicināta cilvēktiesību un demokrātiskas, tiesiskas valsts principu ievērošana.
Visām EDSO dalībvalstīm ir vienāds statuss, lēmumi tiek pieņemti uz vienprātības pamata. Lēmumi ir politiski un nav juridiski saistoši. Politisko vadību uzņemas katru gadu rotējoša prezidentūra. 2023. gadā EDSO prezidējošā valsts ir Ziemeļmaķedonija. Par EDSO prezidējošo valsti 2024. gadam ir apstiprināta Malta. Lēmums par EDSO prezidējošo valsti jāpieņem ar vienprātību. EDSO dalībvalstis savu kandidatūru prezidēšanai var izvirzīt pašas. Latvija nav prezidējusi EDSO, un nav arī pieteikusi savu kandidatūru EDSO prezidēšanai nākotnē.
Pēc Latvijas lūguma, deviņdesmito gadu pirmajā pusē EDSO iesaistījās līguma par Krievijas armijas izvešanu īstenošanā un Skrundas radiolokācijas stacijas slēgšanā un likvidēšanā. EDSO turpina uzraudzīt līguma izpildi par Krievijas militāro pensionāru sociālo aizsardzību Latvijā. 1993. gada beigās tika izveidota EDSO misija Latvijā. Misijas mandātā tika noteikts, ka tai jāpievēršas pilsonības un ar to saistītiem jautājumiem. Kopš 1993. gada notika regulāras EDSO Augstā komisāra nacionālo minoritāšu jautājumos un ekspertu vizītes Latvijā, kā arī regulāra sarakste ar Latvijas amatpersonām par mandātā iekļauto jautājumu izpildi. Latvija ir ievērojusi praktiski visas EDSO rekomendācijas pilsonības un valodas jautājumos, tādēļ EDSO Pastāvīgajā padomē tika pieņemts lēmums 2001. gada 31. decembrī slēgt misiju.
Šobrīd aktuālākais EDSO darba kārtības temats ir Krievijas īstenotā plaša mēroga agresija Ukrainā. Citi aktuāli temati ir konflikts Kalnu Karabahas reģionā, kā arī drošības situācija Gruzijā, Moldovā un EDSO reģionā kopumā.