Starptautiskās organizācijas Vīnē

 Apvienoto Nāciju Organizācija Vīnē

ANO bija pirmā globālā starptautiskā organizācija, kurā Latvija iestājās 1991. gada 17. septembrī, īsi pēc neatkarības atgūšanas. ANO izveidota 1945.gadā un šobrīd tās sastāvā ir 193 dalībvalstis. ANO galvenās mītnes atrodas Ņujorkā, Ženēvā, Vīnē un Nairobi,  organizācijai ir vairāki reģionālie biroji un misijas citviet pasaulē.

ANO biroju Vīnē sastāda vairākas starptautiskas organizācijas, to skaitā ANO Narkotiku un noziedzības apkarošanas birojs (UNODC - United Nations Office on Drugs and Crime), kura galvenie jautājumu bloki ir narkotiku problemātika, organizētās noziedzības, pretkorupcija, pretterorisma apkarošana, kā arī ANO Kosmosa birojs (UNOOSA -  United Nations Office for Outer Space Affairs), kura mērķis ir veicināt kosmosa ilgtspējīgu attīstību un miermīlīgu starptautisko sadarbību kosmosā.

Latvija aktīvi piedalās ANO darbā Vīnē un pēdējo gadu laikā ir pievienojusies divām Vīnē bāzētām ANO komitejām:

• 2024. gadā Latvija kļuva par pilntiesīgu ANO Komitejas kosmosa miermīlīgai izmantošanai (COPUOS) dalībvalsti;
• no 2025.-2027. gada Latvija ir ievēlēta ANO Noziedzības novēršanas un krimināltiesību komisijas (CCPCJ) biedra amatā.

Šobrīd aktuālie jautājumi ANO organizāciju Vīnē dienaskārtībā ir Krievijas agresija pret Ukrainu, konflikts Tuvajos Austrumos, kā arī masu iznīcināšanas ieroču izplatīšanas ierobežošana.

Latvija ANO un citās starptautiskajās organizācijās līdz šim ir konsekventi iestājusies par starptautisko tiesību un principu ievērošanu, un darbojusies jautājumos, kas veicina ilgtspējīgu attīstību. Latvija bijusi aktīva tādos tematiskajos jautājumos kā sieviešu tiesību un iespēju veicināšana, likuma vara un tiesiskums, mediju brīvība un žurnālistu aizsardzība, informāciju tehnoloģiju droša izmantošana. Latvija īpaši pievēršas jautājumiem par digitālajiem risinājumiem un mākslīgo intelektu, ilgtspējīgu attīstību un rīcību klimata jomā.

Apliecinot Latvijas spēju uzņemties atbildību un dot aktīvu pienesumu pasaules mēroga procesiem, Latvija kandidē ANO Drošības padomes vēlēšanās 2025. gadā uz ievēlēto vietu 2026.-2027.gadam.

Latvijas cilvēktiesību eksperti pēdējo gadu laikā ievēlēti vairākās ANO komitejās – ANO Cilvēktiesību komitejā, ANO Spīdzināšanas novēršanas komitejā, ANO Cilvēktiesību padomes darba grupā par patvaļīgu aizturēšanu. Kopš 2018. gada Latvijā ir izveidota Latvijas jauniešu delegāta ANO programma. Latvija ir bijusi ievēlēta ANO Cilvēktiesību padomē 2015. - 2017. gadā un ANO Dzimumu līdztiesības un sieviešu iespēju veicināšanas Izpildpadomē 2013. - 2015. gadā. No 2020.-2022. gada Latvija trešo reizi bija ievēlēta ANO Ekonomisko un sociālo lietu padomē. Kopš 2007. gada Latvija ir ANO Zinātnes, tehnoloģiju un attīstības komitejas dalībvalsts. Tāpat Latvija ir ievēlēta ANO Sieviešu statusa komisijā uz 2021.-2025.gada termiņu.

Latvija piedalās militārajās un civilajās misijās visā pasaulē. Latvijas pārstāvji ir bijuši ANO daudzpusējā integrētajā stabilizācijas misijā Mali (MINUSMA), ANO Pamiera uzraudzības organizācijas misijā (UNTSO) un ANO miera uzturēšanas operācijā Libānā (UNIFIL). Pēdējos gados Latvija arvien vairāk iesaistās ANO miera veidošanas centienos un ieroču neizplatīšanas, kontroles un eksporta kontroles režīmu stiprināšanā. Gadu gaitā Latvija ir sniegusi brīvprātīgu finansiālu atbalstu dažādām ANO aģentūrām un fondiem, tostarp ANO Drošības padomei, UN OCHA, UNHCR, OHCHR, PBF, ANO Sievietes, UNICEF, UNESCO, ANO Palīdzības un darba aģentūrai Palestīnas bēgļiem UNRWA, OSRSG-SVC, SIDS4 un ICC Trasta fondam cietušajiem.

Vairāk informācijas:
United Nations Office on Drugs and Crime
UNOOSA

Starptautiskā Atomenerģijas aģentūra

Starptautiskā Atomenerģijas aģentūra (IAEA - International Atomic Energy Agency ) ir globāla sadarbības institūcija atomenerģijas jautājumos. Tā īsteno IAEA ‘Atomi mieram un attīstībai’ uzdevumu – veicināt drošu kodoltehnoloģiju attīstību miermīlīgiem mērķiem. IAEA darbs aptver trīs galvenās jomas:

1.    Sekot līdzi, lai valstu rīcībā esošie kodolmateriāli netiktu izmantoti militāriem nolūkiem (šajā jomā IAEA kontrolē Kodolieroču neizplatīšanas līguma izpildi tā saucamās garantiju sistēmas (safeguards) ietvaros),

2.    kodolmateriālu un infrastruktūras drošība (palīdz valstīm rūpēties par radioaktīvo vielu drošu uzglabāšanu un izmantošanu, izstrādājot starptautiskus standartus),

3.    kodolzinātnes un tehnoloģiju izmantošana attīstības valstu vajadzībām ar mērķi mazināt nabadzību, slimības un dabas piesārņošanu.

Latvijai un starptautiskajai sabiedrībai īpaši svarīga ir IAEA loma kodolavāriju riska novēršanā Ukrainā.

Pēc Krievijas pilna mēroga iebrukuma Ukrainā un Ukrainas Zaporižjes atomelektrostacijas (ZAES) nelegālās okupācijas 2022. gada augustā tika izveidota IAEA misija ISAMZ (IAEA Support and Assistance Mission to Zaporizhzhya). ISAMZ  mērķis ir novērst kodolavāriju risku un ziņot starptautiskajai sabiedrībai par situāciju ZAES. Kopš tā laika IAEA nodrošinājusi pastāvīgu kodoldrošības ekspertu klātbūtni ZAES. IAEA eksperti ir vienīgie starptautisko organizāciju pārstāvji, kuri pastāvīgi uzturas Krievijas okupētajā Ukrainas teritorijā.

2008. gadā stājās spēkā Garantiju līgums starp Eiropas Atomenerģijas kopienu (European Atomic Energy Community – EURATOM), Eiropas ne-kodolieroču dalībvalstīm un IAEA. Garantiju līgums un Garantiju līguma Papildus protokols veido pašreizējo pamatu Latvijas sadarbībai ar IAEA.

Tehniskā sadarbība ar IAEA notiek Klimata un enerģētikas ministrijas un tai padoto iestāžu līmenī (radiācijas drošība, atkritumu pārvaldība u.c.).

IAEA dibināta 1957. gadā. Latvija IAEA pievienojās 1997.gadā.

Vairāk informācijas:
International Atomic Energy Agency | Atoms for Peace and Development

Vispārējā kodolizmēģinājumu aizlieguma līguma organizācija

Vispārējais līgums par kodolizmēģinājumu aizliegumu aizliedz kodolizmēģinājumus un jebkādus citus kodolsprādzienus uz zemes, zem zemes, atmosfērā un zem ūdens, lai novērstu gan kodolieroču sākotnēju attīstību, gan to kvalitātes uzlabojumus. Lai nepārtrauktā diennakts režīmā sekotu līdzi iespējamiem kodolsprādzieniem, izveidota Starptautiskās pārraudzības sistēma (Intenational Monitoring System) – 337 datu apkopošanas stacijas dažādos kontinentos. Sistēma ietver sevī četras tehnoloģijas: seismiskās (reģistrē vibrācijas zemes garozā), hidroakustiskās (reģistrē akustiskos viļņus ūdenī), infraskaņas (reģistrē skaņu frekvences, kas zemākas par dzirdamības apakšējo robežu) un radioloģiskās (atklāj radioaktīvo atkritumu daļiņas atmosfērā).

Līguma īstenošanas nolūkos tika izveidota Vispārējā kodolizmēģinājumu aizlieguma līguma organizācijas (CTBTO - Comprehensive Nuclear-test-Ban-Treaty Organization) Sagatavošanas komisija (Preparatory Commission). Pēc līguma stāšanās spēkā Sagatavošanas komisija izbeigs darbu un CTBTO funkcionēs kā pilnvērtīga starptautiska organizācija.

Latvija uzskata, ka CTBT stāšanās spēkā sniegs nozīmīgu ieguldījumu kodolieroču izplatīšanas novēršanā un globālajā kodolatbruņošanās procesā. Latvija atzīst universāla, juridiski saistoša kodolizmēģinājumu aizlieguma un efektīva verifikācijas režīma nozīmīgo lomu starptautiskās drošības nodrošināšanā.

CTBT atvērts parakstīšanai un pēc 31.12.2023. datiem kopš 1996. gada, to parakstījušas 187 valstis un ratificējušas 177 valstis. Tomēr, līgums stāsies spēkā pēc tam, kad to būs ratificējušas visas līguma 2. pielikumā minētās 44 valstis* (valstis, kurām 1996. gadā bija kodoltehnoloģijas).

Latvijā CTBT stājās spēkā  2001. gada 28. jūnijā.

* CTBT 2. pielikuma valstis, kurām vēl jāratificē līgums: ASV, Ēģipte, Indija, Irāna, Izraēla, Ķīna, Pakistāna, Ziemeļkoreja. 2023. gada 3. novembrī Krievija atsauca savu CTBT līguma ratifikāciju, par ko Latvija kopā ar citām ES dalībvalstīm ir paudusi nosodījumu.

Vairāk informācijas:
Homepage | CTBTO