Latvijas pilsonībai var pieteikties:
Latvijas trimdinieki un viņu pēcnācēji
I. Trimdinieki (personas, kuras 1940. gada 17. jūnijā bija Latvijas pilsoņi, un kuri bija spiesti atstāt Latviju, glābdamies no PSRS vai Vācijas okupācijas režīma, un neatgriezās Latvijā uz pastāvīgu dzīvi līdz 1990. gada 4. maijam, kā arī viņu pēcnācēji, kuri dzimuši līdz 2014. gada 1. oktobrim). Dubultpilsonība ir pieļaujama ar jebkuru valsti.
II. Persona, kura sasniegusi 15 gadu vecumu un kurai dzimšanas brīdī vismaz viens no vecākiem bija Latvijas pilsonis ar personas kodu. Dubultpilsonība ir pieļaujama ar ASV, citas Eiropas Savienības dalībvalsts vai Eiropas Brīvās tirdzniecības asociācijas dalībvalsts pilsonību, citas Ziemeļatlantijas līguma organizācijas (NATO) dalībvalsts pilsonību, Austrālijas Savienības, Brazīlijas Federatīvās Republikas vai Jaunzēlandes pilsonību. Saskaņā ar Pilsonības likumā noteikto, Latvijas pilsonis, kuram līdz pilngadības sasniegšanai ir izveidojusies dubultā pilsonība ar neatļauto valsti, pēc pilngadības sasniegšanas līdz 25 gadu vecumam būs jāizdara izvēle saglabāt Latvijas vai neatļautās valsts pilsonību.
III. Bērns, kas jaunāks par 15 gadiem un kura dzimšanas brīdī vismaz viens no vecākiem bija Latvijas pilsonis. Dubultpilsonība ir pieļaujama ar citas Eiropas Savienības dalībvalsts vai Eiropas Brīvās tirdzniecības asociācijas dalībvalsts pilsonību, citas Ziemeļatlantijas līguma organizācijas (NATO) dalībvalsts pilsonību, Austrālijas Savienības, Brazīlijas Federatīvās Republikas vai Jaunzēlandes pilsonību. Saskaņā ar Pilsonības likumā noteikto, Latvijas pilsonis, kuram līdz pilngadības sasniegšanai ir izveidojusies dubultā pilsonība ar neatļauto valsti, pēc pilngadības sasniegšanas līdz 25 gadu vecumam būs jāizdara izvēle saglabāt Latvijas vai neatļautās valsts pilsonību.
IV. Persona ir latvietis vai līvs (persona vai tās priekštecis 1881. gadā vai vēlāk līdz 1940. gada 17. jūnijam dzīvoja Latvijas teritorijā un piederēja pie valstsnācijas (tautība – latvietis vai līvs)) Dubultpilsonība ir pieļaujama ar jebkuru valsti.
Jautājumu gadījumos lūdzam vērsties vēstniecības Konsulārajā nodaļā pa e-pastu: Šī e-pasta adrese ir aizsargāta no mēstuļu robotiem. Pārlūkprogrammai ir jābūt ieslēgtam JavaScript atbalstam, lai varētu to apskatīt.
* Fiziskas personas datu (vārda, uzvārda, personas koda un citu iesniegumā norādīto personas datu) apstrādes tiesiskais pamats ir Vispārīgās datu aizsardzības regulas 6.panta 1.punkta c) apakšpunkts. Latvijas diplomātisko un konsulāro pārstāvniecību ārvalstīs juridiskais pienākums ir apstrādāt personas datus saskaņā ar Ministru Kabineta 24.09.2013. noteikumiem Nr. 974 „Kārtība, kādā personu reģistrē par Latvijas pilsoni”.