Baiba Braže ar Baltijas valstu un Ziemeļvalstu ministriem Moldovā: mēs visi ceram, ka mūsu pieredze palīdzēs moldāviem pieņemt lēmumu referendumā par dalību ES, balstoties uz faktiem, nevis bailēm

2024. gada 15. oktobrī ārlietu ministre Baiba Braže kopā ar Baltijas valstu un Ziemeļvalstu ārlietu ministriem darba vizītē apmeklē Moldovu. Vizītes mērķis – paust vienotu Baltijas valstu un Ziemeļvalstu atbalstu Moldovas integrācijai Eiropas Savienībā, kā arī apņēmību turpināt politiski un praktiski atbalstīt Moldovu tās ceļā uz ES. Vizīte notiek neilgi pirms svētdien, 20. oktobrī, paredzētiem diviem nozīmīgiem balsojumiem – prezidenta vēlēšanām un konstitucionālā referenduma par Moldovas pievienošanos ES.

Baltijas valstu un Ziemeļvalstu delegācija tikās ar Moldovas premjerministru Dorinu Rečanu (Dorin Recean) un ārlietu ministru Mihaju Popšoju (Mihai Popşoi). Ar amatpersonām pārrunāta Moldovas reformu gaita, integrācijas process ES, kā arī gaidas un prognozes saistībā ar balsojumiem 20. oktobrī. Baltijas valstu un Ziemeļvalstu ārlietu ministri pauda atbalstu Moldovas veiktajām reformām un aicināja tās turpināt.

“Ziemeļvalstis un Baltijas valstis stingri atbalsta visu moldāvu tiesības brīvi un neatkarīgi izdarīt savu izvēli. Ar Moldovas amatpersonām pārrunājam viņu lielākos izaicinājumus, īpaši saistībā ar šonedēļ gaidāmajām vēlēšanām. Moldovas augstākās amatpersonas ļoti ieinteresētas mūsu pieredzē – gan par laiku, kad Latvija gatavojās pievienoties Eiropas Savienībai, gan tagad – par sasniegto un iegūto pēc 20 gadiem jau kā ES dalībvalstij. Mums tie ir konkrēti un praktiski ieguvumi – esam kļuvuši ekonomiski attīstīta, stabila, droša un demokrātiska valsts: algas apmērs valstī ir palielinājies sešas reizes, eksports – 16 reizes, palielinājies arī cilvēku dzīves ilgums,” tiekoties ar Moldovas augstākajām amatpersonām, uzsvēra ārlietu ministre Baiba Braže. 

Moldovas amatpersonas informēja par negatīvo ietekmi, ko uz Moldovu atstāj Krievijas agresijas karš pret Ukrainu, kā arī Krievijas izvērstie hibrīddraudi pret Moldovu. Tā saskaras ar propagandas un dezinformācijas kampaņām, ar pastiprinātiem hibrīduzbrukumiem un dažādām Krievijas ietekmes izpausmēm, īpaši priekšvēlēšanu laikā. 

Moldovas amatpersonas atzinīgi novērtēja pirmdien, 14. oktobrī, ES Ārlietu padomē pieņemto lēmumu sankcionēt piecus indivīdus un vienu juridisku personu saistībā ar Moldovu destabilizējošajām darbībām.

Baltijas valstu un Ziemeļvalstu ārlietu ministri un Moldovas ārlietu ministrs parakstīja Saprašanās memorandu par sadarbību institucionālas kapacitātes stiprināšanā. Memorands aptver sadarbību, koordināciju un informācijas apmaiņu, tostarp atbalstu Ārlietu ministrijas situācijas uzraudzības telpas modernizācijai.

Baltijas valstis un Ziemeļvalstis ir atvēlējušas ievērojamus resursus Moldovas reformu atbalstam, centieniem stiprināt demokrātiskas institūcijas un valsts energodrošību, kā arī humānajai palīdzībai. 2023. gadā šis atbalsts sasniedza 128,4 miljonus eiro.

2024. gada 8. oktobrī Ministru kabinets pieņēma lēmumu Moldovai piešķirt 50 000 eiro, lai sniegtu atbalstu Moldovas energosistēmas noturības stiprināšanai. Tas ir solidaritātes vēstījums Moldovas sabiedrībai, kas turpina pretstāvēt dažādiem ārējiem izaicinājumiem, vienlaikus veicot vērienīgas nacionālās reformas un virzoties uz integrāciju ES. Arī 2023. gadā Latvija novirzīja 50 000 eiro Moldovas enerģētikas atbalstam.

Moldovas parlamenta prezidents Igors Grosu (Igor Grosu) ir apstiprinājis ielūgumu dalībai Krimas platformas parlamentārajā samitā Rīgā 23. un 24. oktobrī.

Ārlietu ministri apmeklēja arī vairākus Moldovas reģionus, kur tikās ar sabiedrības pārstāvjiem un dalījās pieredzē par dalību ES un iespējām, ko ES paver Moldovas iedzīvotājiem.

Latvijas ārlietu ministre kopā ar Norvēģijas ārlietu ministru un Somijas Ārlietu ministrijas valsts sekretāru apmeklēja Moldovas autonomā reģiona Gagauzijas administratīvo centru Komratas pilsētu, kur tikās ar vietējās administrācijas pārstāvjiem, Komratas universitātes studentiem un mācībspēkiem.

“ES nav ideāla, bet pievienošanās ES mums ir devusi virkni iespēju un priekšrocību. Mūsdienu jauniešiem šķiet neiedomājami, ka mēs varētu nebūt ES, tas šķiet tik pašsaprotami. ES ir demokrātija, un tā mums ir devusi iespējas un tiesības izvēlēties un pieņemt lēmumus, vienlaikus arī domāt un uzņemties atbildību, kas reizēm ir grūti – grūtāk nekā tad, ja kāds saka priekšā, kas jādara,” diskusijā ar mācībspēkiem un jauniešiem uzsvēra Baiba Braže.

Iepriekš Baltijas valstu un Ziemeļvalstu un ārlietu ministri Moldovu apmeklēja 2023. gada aprīlī, kad NB8 sadarbību koordinēja Latvija.

Papildu informācija / fakti

• Latvijas Republikas un Moldovas Republikas divpusējās attiecības
  • Kopējais ārējās preču tirdzniecības apjoms ar Moldovu 2023. gadā saskaņā ar Centrālās statistikas pārvaldes datiem bija 44,9 milj. eiro, pieaugot par 17.1 % salīdzinājumā ar 2022. gadu. Moldova ieņēma 53. vietu Latvijas ārējo preču tirdzniecības partneru vidū. Minētajā periodā ārējās tirdzniecības bilance Latvijai ar Moldovu bija pozitīva: 23 milj. eiro.
  • Latvija novirza 50 000 EUR enerģētiskās noturības stiprināšanai Moldovā

• Attīstības sadarbība
  • Šogad Latvija īsteno piecus reģionālos attīstības sadarbības projektus. 
  • 2023. gadā īstenoti pieci attīstības sadarbības projekti ar Moldovu (3 reģionālie un 2 divpusējie).
  • 2023. gadā divpusēji Latvija sniedza Moldovai atbalstu ~187 000 eiro.

• Sankcijas pret Moldovas oligarhiem 
  • Lai atbalstītu Moldovas centienus stiprināt tās drošību un konstitucionālo kārtību, 2023. gada maijā ES ieviesa sankcijas pret septiņām personām, kas ir atbildīgas par demokrātiska politiskā procesa graušanu Moldovā un valsts suverenitātes apdraudēšanu. Sankcijas ar Moldovas atbalstu iniciēja Rumānija, un Latvija tās atbalstīja. Sankciju sarakstā tika iekļauti arī prokrieviskie oligarhi V. Plahotņuks un I. Šors, kas šobrīd ārpus valsts slēpjas no kriminālās vajāšanas. Iepriekš līdzīgas sankcijas ieviesa ASV un Apvienotā Karaliste.
  • 2024. gada pavasarī ES paplašināja sankcijas, tajā skaitā papildinot tās ar personām, kas mēģina destabilizēt situāciju Gagauzijas reģionā. Kopumā sankcijām tika pievienotas četras personas, kā arī viena organizācija. 
  • Trešo Moldovas sankciju kārtu pieņēma 14. oktobra Ārlietu padomē, sankcionējot piecas personas un vienu uzņēmumu. Pēdējā sankciju sarakstā iekļauta Gagauzijas reģiona vadītāja J. Guculakopā ar viņas sabiedrotiem Gagauzijas reģionā, kā arī N. Parutenko un viņas vadītā kompānija EVRAZIA.
  • Baiba Braže ES Ārlietu padomē: jāiegrožo Krievija un jāstiprina sankcijas – arī pret valstīm, kuras to atbalsta