Vēstnieks Raimonds Oškalns vada pirmo CTBTO Sagatavošanas komisijas sanāksmi 2026. gadā

Vēstnieks Raimonds Oškalns, Latvijas pastāvīgais pārstāvis ANO, EDSO un citās starptautiskajās organizācijās Vīnē, sekmīgi aizvadījis savu pirmo Vispārējā kodolizmēģinājumu aizlieguma līguma organizācijas (CTBTO) Sagatavošanas komisijas sanāksmi, pildot komisijas priekšsēdētāja pienākumus 2026. gadā.

Sanāksme norisinājās no 2026. gada 15. līdz 16. jūnijam, un tā ir pirmā no divām šim gadam plānotajām komisijas sesijām. Otrā sanāksme notiks no 2026. gada 25. līdz 27. novembrim.

Šī ir pirmā reize, kad Latvijas pārstāvis ieņem šo augsto amatu. Vēstnieks tika vienbalsīgi ievēlēts 2025. gada 11. novembrī, saņemot visu 187 komisijas dalībvalstu atbalstu.

Atklājot sanāksmi, R. Oškalns pateicās dalībvalstīm par konstruktīvo iesaisti sanāksmes sagatavošanā un uzsvēra valstu vienotības un sadarbības nozīmi līguma mērķu īstenošanā. Viņš akcentēja, ka CTBTO un tās verifikācijas režīms ir globālās atbruņošanās un neizplatīšanas arhitektūras stūrakmeņi. Dalībvalstis atkārtoti apliecināja savu spēcīgo atbalstu CTBTO un tās verifikācijas režīmam, kas ietver Starptautisko pārraudzības sistēmu, Starptautisko datu centru un inspekcijas uz vietas. Tās arī pieņēma lēmumus par vairākiem būtiskiem iecelšanas jautājumiem un rīkoja saturiskas diskusijas par organizācijas budžetu un finansiālo situāciju.

“Efektīvs CTBTO Sagatavošanas komisijas darbs ir būtisks, lai uzturētu tās unikālās verifikācijas spējas. Esmu apņēmies cieši sadarboties ar visām dalībvalstīm, izpildsekretāru un sekretariātu, lai veicinātu līgumā noteikto mērķu sasniegšanu un stiprinātu starptautiskos centienus, nostiprinot normu pret kodolizmēģinājumiem,” pauda vēstnieks R. Oškalns.

Šis gads ir īpaši nozīmīgs – aprit 30 gadi kopš CTBT parakstīšanas 1996. gadā, kā arī 25 gadi kopš Latvija ratificēja līgumu 2001. gadā, apliecinot Latvijas konsekvento ieguldījumu kodolatbruņošanās un neizplatīšanas jomā.

Informācijai

Vispārējais līgums par kodolizmēģinājumu aizliegšanu (CTBT) aizliedz veikt kodolizmēģinājumus un jebkādus citus kodolsprādzienus – virszemē, pazemē, atmosfērā un zem ūdens. Globālā norma pret kodolizmēģinājumiem ierobežo nekontrolētu kodolieroču attīstību un izplatīšanu, kā arī novērš vides un humanitāros riskus, kas rodas kodolsprādzienu rezultātā.

Līgums tika pieņemts Apvienoto Nāciju Organizācijas Ģenerālajā asamblejā 1996. gadā, taču tas vēl nav stājies spēkā, jo to nav ratificējušas atsevišķas valstis, kurām ir atzītas nozīmīgas kodolspējas. CTBTO Sagatavošanas komisija atbild par līguma verifikācijas režīma izveidi un tā stāšanās spēkā veicināšanu. CTBTO Sagatavošanas komisija, kuras galvenā mītne atrodas Vīnē, ir atbildīga par līguma verifikācijas režīma izveidi, tostarp Starptautisko pārraudzības sistēmu (IMS) un Starptautisko datu centru (IDC). Šīs spējas nodrošina, ka starptautiskā sabiedrība var atklāt un analizēt jebkuru kodolsprādzienu visā pasaulē. Komisijā ietilpst visas 187 valstis, kas ir līgumu parakstījušas.

Organizācijas izveidotie tehniskie resursi jau sniedz nozīmīgu zinātnisku un civilo ieguldījumu. Lai nepārtrauktā diennakts režīmā sekotu līdzi iespējamiem kodolsprādzieniem jebkurā pasaules vietā, ir izveidota Starptautiskā pārraudzības sistēma (International Monitoring System) ar 337 datu apkopošanas stacijām un laboratorijām visā pasaulē. Tā ietver četras savstarpēji papildinošas tehnoloģijas: seismiskās stacijas, kas uztver vibrācijas zemes garozā, hidroakustiskos sensorus, kas uztver skaņas viļņus okeānos, infraskaņas sensorus, kas reģistrē zemas frekvences skaņas viļņus atmosfērā, kā arī radionuklīdu stacijas, kas identificē kodolsprādzienos izdalītās radioaktīvās daļiņas. Papildus verifikācijas funkcijām, sistēma sniedz arī vērtīgus datus civilām un zinātniskām vajadzībām, piemēram, agrīnai brīdināšanai par pazemes grūdienu rezultātā izraisītiem cunami viļņiem.

Latvijā līgums stājās spēkā 2001. gada 28. jūnijā. To ir ratificējušas visas Eiropas Savienības dalībvalstis.