Latvijas Republikas vēstnieka Mārtiņa Virša akreditācijas uzruna
2010. gada 17. septembrī
Augsti cienījamā Republikas Prezidente !
Man ir liels gods un gandarījums nodot Jums vissirsnīgākos sveicienus no Latvijas, kur Jūsu uzstāšanās šī gada 4.maijā Latvijas cilvēku sirdīs atstāja neizdzēšamas un siltas sajūtas.
Mūsu tautu un valstu attiecības vienmēr ir bijušas un ir vissvarīgākās gan augstākajā politiskajā līmenī, gan vienkāršu cilvēku attiecībās, kas arī ir labākais divpusējo attiecību barometrs.
Mūsu divpusējās attiecības vērtēju ne tikai kā diplomāts, taču uz tām cenšos raudzīties arī savas pirmās profesijas- vēsturnieka acīm.
No vēstures mācamies, tā arī mums uzliek pienākumus.
Esam palikušas tikai divas dzīvas baltu tautas, tāpēc mums ir jājūt atbildība par vēstures aizmirstībā izzudušiem baltu brāļiem un māsām austrumos un rietumos, mums ir pienākums vēl labāk viens otru pazīt, cienīt un saudzēt, vēl vairāk saliedēties mūsu tautu un valstu vārdā.
Jūsu Ekselence !
Man ir liels gods un pienākums Jums pasniegt akreditācijas vēstules.