Braže ES Ārlietu padomē: jāturpina izlēmīgs atbalsts Ukrainai un jāstiprina spiediens pret Krieviju

2026. gada 11. maijā, Briselē, Beļģijā, ārlietu ministre Baiba Braže Eiropas Savienības (ES) Ārlietu padomē uzsvēra nepieciešamību turpināt un stiprināt atbalstu Ukrainai, vienlaikus saglabājot ekonomisko un politisko spiedienu pret Krieviju. Sanāksmē apstiprināts 90 miljardu eiro aizdevums Ukrainas atbalstam, pieņemta 20. sankciju kārta pret Krieviju un paplašināts ES Padomdevēja misijas Ukrainā mandāts.

Sanāksmē, kurā piedalījās arī Ukrainas ārlietu ministrs Andrijs Sibiha (Andrii Sybiha), B. Braže uzsvēra, ka ES joprojām ir Ukrainas spēcīgākā atbalstītāja un pēdējos mēnešos sperti būtiski soļi Ukrainas atbalstam. Viņa norādīja, ka 90 miljardu eiro aizdevums stiprinās Ukrainas ekonomiku un reformas, vienlaikus kalpojot kā ieguldījums Eiropas drošībā.

“Atbalsts Ukrainai ir ieguldījums visas Eiropas drošībā,” uzsvēra B. Braže.

Ārlietu padome formāli apstiprināja ES Padomdevēja misijas Ukrainā (EUAM Ukraine) paplašināto mandātu un lēmumu par Konvencijas noslēgšanu Starptautiskās prasību komisijas Ukrainai izveidei. Sankciju režīmā iekļauti 16 indivīdi un 7 juridiskas personas, kas saistītas ar prettiesisku Ukrainas bērnu deportāciju, piespiedu adopciju un pāraudzināšanu Krievijā.

B. Braže uzsvēra, ka kopš 2022. gada februāra Latvijas kopējais atbalsts Ukrainai pārsniedzis 1 miljardu eiro jeb 0,6% no IKP. No tā 675 miljoni eiro novirzīti militārajai palīdzībai, 92 miljoni – humānajai palīdzībai un atbalstam Ukrainas valdībai, 304 miljoni – Ukrainas civiliedzīvotāju atbalstam Latvijā, bet 17 miljoni – reformu, attīstības un rekonstrukcijas projektiem. Arī 2026. gadā militārajam atbalstam Ukrainai plānots novirzīt 0,25% no IKP, bet 27. maijā Latvijā notiks otrais starptautiskais Dronu samits.

Ministre uzsvēra, ka stabilas drošības garantijas ir būtiskas taisnīgam un ilgstošam mieram Ukrainā, kā arī akcentēja nepieciešamību iespējami drīz sākt formālas iestāšanās sarunas ar Ukrainu un Moldovu.

Runājot par spiediena pastiprināšanu pret Krieviju, B. Braže norādīja, ka sankcijas darbojas – 2022.–2025. gadā Krievija sankciju ietekmes mazināšanai iztērējusi papildu 130 miljardus ASV dolāru, bet līdz 2030. gadam zaudēs vēl vismaz 136 miljardus ASV dolāru. Ministre aicināja turpināt ierobežot Krievijas ekonomiku, vērsties pret “ēnu floti” un ātri noslēgt darbu pie 21. sankciju kārtas. “Krievija saprot tikai spēka un cenu valodu – jo ilgāk vilcināsimies, jo augstāka būs cena Eiropai,” uzsvēra B. Braže.

Apspriežot situāciju Tuvajos Austrumos, B. Braže uzsvēra nepieciešamību stiprināt ES sadarbību ar Persijas līča valstīm, kā arī norādīja, ka jebkāda Hormuza šauruma bloķēšana vai slēgšana no Irānas puses būtu nelikumīga un nepieņemama. Latvija atbalsta starptautiskos centienus nodrošināt kuģošanas brīvību Hormuza šaurumā.

Padomē tika panākta vienošanās par ES–Sīrijas sadarbības līguma darbības daļējas apturēšanas atcelšanu, atceļot ierobežojumus Sīrijas naftas, naftas produktu, zelta, dārgmetālu un dimantu importam ES. Tāpat pagarināti ierobežojošie pasākumi pret kiberuzbrukumiem, kas apdraud ES vai tās dalībvalstis.

Tiekoties ar Rietumbalkānu ārlietu ministriem, B. Braže uzsvēra nepieciešamību stiprināt ES klātbūtni reģionā, ierobežot trešo valstu ietekmi un veicināt noturību pret dezinformāciju. Savukārt sarunās ar Kanādas ārlietu ministri Anitu Anandu (Anita Anand) ministre atzinīgi novērtēja ciešo Latvijas un Kanādas sadarbību drošības un aizsardzības jomā, tostarp Kanādas vadību NATO daudznacionālajā brigādē Latvijā.

Vizītes laikā B. Braže tikās arī ar Īrijas ārlietu ministri Helēnu Makentī (Helen McEntee) un NATO ģenerālsekretāru Marku Ruti (Mark Rutte), ar kuru pārrunāja NATO klātbūtnes Latvijā stiprināšanu, Latvijas pretgaisa spēju stiprināšanu un gatavošanos NATO ārlietu ministru sanāksmei š.g. maijā un jūlijā gaidāmajam NATO samitam Ankarā, Turcijā.