Sviestmaizes pie datora, miega bads, stress un nekādas privātās dzīves… un tomēr arī lieliska pieredze, izaugsme, nodibināti kontakti un ieraksts CV – tāda pirms laika šķita nākotnes perspektīva prezidentūrā iesaistītajiem, uzklausot draugu un pieredzējušu kolēģu komentārus. Kāda tad patiesībā izrādījusies Latvijas prezidentūra?
Prezidentūra ir pienākums, ko neatkarīgi no izmēra un pieredzes Eiropas Savienībā dalībvalstis uzņemas noteiktā secībā. Pirmo reizi būt par prezidējošo valsti, protams, ir divkāršs izaicinājums, bet tā ir arī vienreizēja iespēja pa īstam iepazīt Briseles aizkulises.
Mūsu pirmā prezidentūra notiek sarežģītā un arī ļoti interesantā laikā, kad Eiropā tikko sākusies atveseļošanās no ekonomiskās krīzes, tuvākās un tālākās kaimiņvalstīs saasinājusies ģeopolitiskā situācija un palielinājušies drošības draudi pašmājās. Taču Latvija gatavību uzņemties ES procesu koordinēšanu pierādīja jau pašās pirmajās prezidentūras dienās, operatīvi reaģējot uz asiņainajiem notikumiem Parīzē. ES kultūras ministri nāca klajā ar paziņojumu par vārda brīvību, turklāt ES iekšlietu un tieslietu ministri neformālās sanāksmes laikā pieņēma Rīgas kopējo paziņojumu par turpmākiem pasākumiem cīņai ar terorismu.
Vēlreiz īsi par prioritātēm
Latvija prezidentūrai gatavojās vairākus gadus. Prezidentūras darbu nosaka ne tikai trio Itālija-Latvija-Luksemburga dienaskārtība, bet arī ES Padomes un Eiropas Komisijas plāni. Latvija izvirzījusi trīs prezidentūras prioritātes – konkurētspējīga Eiropa, digitāla Eiropa un iesaistīta Eiropa. Tomēr, kopš prezidentūras sākuma iesaistītās Eiropas prioritātē uzsvars no Austrumu kaimiņiem ir mainījies uz drošību. Reaģējot uz nesenajiem terora aktiem, darba kārtībā liela uzmanība tiek pievērsta cīņai ar terorismu un iedzīvotāju drošības stiprināšanai.
Latvijas galvenā prioritāte – konkurētspējīga Eiropa - balstīta uz jaunu darbavietu radīšanu un ekonomiskās izaugsmes sekmēšanu, stiprinot vienoto tirgu, samazinot enerģētisko atkarību un veicinot industrijas konkurētspēju. Prezidentūra lielu uzmanību veltīs Žana Kloda Junkera investīciju plāna likumdošanas pieņemšanai, uzsākot, vadot un noslēdzot Padomes diskusijas par šo projektu, kā arī panākot vienošanos ar Eiropas Parlamentu.
Digitāla Eiropa nozīmē pamatīga un skaidra ietvara radīšanu digitālajai ekonomikai, lai Eiropa spētu izmantot iespējas, ko sniedz informācijas un komunikācijas tehnoloģijas. Prezidentūra turpinās darbu pie datu aizsardzības likumdošanas un telekomunikācijas regulēšanas.
Iesaistītas Eiropas mērķis ir reaģēt uz globālajiem izaicinājumiem un nestabilitāti kaimiņu reģionos un turpināt tirdzniecības sarunas ar partneriem. Īpašu uzmanību prezidentūra pievērsīs austrumu partnerības valstīm un Centrālāzijai, kā arī ES pilsoņu drošības stiprināšanai.
Komanda
Latvijai ir tā dēvētā Briselē bāzētā prezidentūra – visi, kas iesaistīti ES Padomes darba vadīšanā un organizēšanā, strādā no Briseles, lai atrastos procesu centrā un būtu pieejami partneriem. Kopumā prezidentūrai sešu mēnešu laikā jāvada 1500 dažāda līmeņa sanāksmes, ap 200 darba grupas, jāorganizē, jāpiedalās un jāuzstājas dažādos neformālajos pasākumos, konferencēs, kā arī publiskās diplomātijas notikumos. Lai to paveiktu, darbinieku skaits pārstāvniecībā palielināts no „miera laiku” 62 darbiniekiem līdz 185 un, ja nepieciešams, strādāts tiek arī svētdienās.
Lai noskaidrotu pārstāvniecības „vidējā” darbinieka portretu, tika veikta īpaša aptauja. Pašiem par lielu gandarījumu atklājās, ka par spīti jaunībai (vidējais vecums 35 gadi) komanda ir visai konkurētspējīga – 78% darbinieku ir vismaz viens maģistra grāds, valsts pārvaldē pavadīti aptuveni 9 gadi un vidēji tiek runāts 3,6 valodās. Digitālās prioritātes izvēle, raugoties no darbinieku perspektīvas, nav nejaušība, jo 91 % no tiem ir vismaz viens konts kādā no sociālajiem tīkliem un 94 % izmanto viedtālruņus. Sava mūža laikā 80% pārstāvniecības darbinieku ir dziedājuši korī un teju puse seko līdzi hokejam. Pārstāvniecības komanda var lepoties ar praktisku redzējumu attiecībā uz austrumu partnerību, jo lielākā daļa ir pabijuši vismaz vienā no tās valstīm – Ukrainā, Moldovā, Baltkrievijā, Azerbaidžānā, Armēnijā vai Gruzijā.
Lai dalībvalstu un institūciju kolēģus – cittautiešus, iepazīstinātu ar savu komandu, pārstāvniecība izveidoja šo infografiku
Par ikdienas dzīvi
 |
Pārstāvniecības preses sekretārs Jānis Bērziņš Briselē ieradās pirms pusgada. Viņa pienākums ir pārzināt visu prezidentūrā notiekošo un informēt par to plašsaziņas līdzekļus: „Gaidīju daudz darba un tieši tā arī notika. Pieļāvu, ka būs pārsteigumi, un tos piedzīvoju agrāk nekā plānots. Ātri pieradu pie ritma un nu ir kļuvis vieglāk prognozēt vēlmes un vajadzības.” Jānis atceras, ka citās pārstāvniecībās un institūcijās sākumā ticis uzņemts ļoti draudzīgi: „Tiklīdz ierados, metos iepazīties ar visiem kolēģiem, no kuriem dzirdēju praktiski tikai vienu vēlējumu – veiksmi! Darba apjoms tiešām ir tāds, lai nodrošinātu strādāšanu nepārtraukti. Žurnālistiem nav darba laika ierobežojumu un bieži jāatbild uz jautājumiem gan 8 no rīta, gan 11 vakarā. Žurnālistus, protams, tas neuztrauc, viņus interesē, vai ir tieša pieeja informācijas avotiem un cik ātri tiek saņemtas atbildes. Šajā ziņā – viss ir kārtībā.” |
Prezidentūras laikā pārstāvniecībā strādā arī vairāki nosūtītie eksperti. Džonatans Robertsons ir eksperts atjaunojamās enerģijas un klimata jautājumos, viņš strādājis arī Lietuvas prezidentūras komandā 2013. gada otrajā pusē. Kā smejoties izteicās Džonatans, „es pieņemu darbu vienīgi Baltijas valstu prezidentūrās”. Atbildot uz jautājumu, kā viņš salīdzinātu Lietuvas un Latvijas prezidentūras, Džonatans uzsver, ka abās guvis pozitīvu pieredzi: „Gan lietuvieši, gan latvieši cenšas atstāt labu iespaidu par padarīto darbu, izrādot augstu profesionalitātes līmeni un efektīvi darbojoties kā honest broker”. Kā būtisku atšķirību abās prezidentūrās viņš min institucionālo kontekstu. Tā kā Lietuvas prezidentūras laikā Eiropas Parlamenta un komisāru darba termiņi tuvojās beigām, lietuviešiem bija jāstrādā pie daudzu likumdošanas projektu noslēgšanas. Latvijas prezidentūra notiek institucionālā cikla sākumā, kad izaicinājumi saistīti ar jaunā Eiropas Parlamenta un Komisijas darba režīma iepazīšanu. Strādājot prezidentūrā, Džonatanam ir radies iespaids, ka latvieši strādā ļoti pragmatiski un mērķtiecīgi ar domu panākt vienošanos par kompromisu „gluži, kā rosina „honestly” prezidentūras video”.
Pirmais iespaids
Atsauksmes par Latvijas prezidentūru ir pozitīvas. Pārstāvniecības darbinieki saņēmuši atzinīgus vārdus par profesionalitāti, atvērtību, sagatavotību un plānošanu. Zane uzsver, ka „cilvēkiem patīk zināt vai zināt, kad viņi zinās!” Viņa dala cilvēkus divos tipos - vieni plāno darbu solīti pa solītim, bet otriem piemīt multitasking, spējot plūstoši pārslēgties no viena uzdevuma uz citu. Problēmas rodas tad, kad kopā jāsastrādājas diviem atšķirīgiem tipiem. „Ir labi, ka mēs protam abējādi. Mums patīk plānot, mēs strukturāli ejam uz priekšu. Taču tas neizslēdz iespēju, ka varam arī pārslēgties un reaģēt, ja rodas cita prioritāte, jo prezidentūra taču attīstās kā dzīvs organisms,” – stāsta Zane.
Jautāts par žurnālistu vērtējumu attiecībā uz prezidentūru, Jānis norāda, ka plašsaziņas līdzekļu interese par prezidentūru ir relatīvi liela: „Daudzas lietas nav bijušas Latvijas prezidentūras tiešā atbildībā, un tādēļ interese varbūt nav tik liela, kā varētu būt. Attieksme pret mums un mūsu prioritātēm ir pozitīva. Tas var būt gan tādēļ, ka tās ir veiksmīgi izvēlētas, gan arī tādēļ, ka esam tās pasnieguši saprotami, necenšoties pārāk sarežģīt lietu būtību.”
Ar lielu gandarījumu Zane atceras savu pirmo darba grupas sanāksmi: „Pateicos visiem par atbalstu deklarācijas sagatavošanā un sajutu atsaucību ne tikai no kolēģiem ap galdu, bet arī to, ka aiz viņiem ir vēl viens loks - tulki kabīnēs un pārējā komanda. Es jutu atbalstu un apmierinātību ar mūsu paveikto. Prožektori šobrīd ir uz mums un tas ir jāizmanto. Arī latvieši šeit, Briselē, mūs atbalsta gan ar smaidu, gan ar laba vēlējumiem. Esmu pārliecināta, ka arī viņi grib, lai prezidentūra izdotos.”
Prezidentūra un kultūra
Neatņemama prezidentūras sastāvdaļa ir kultūras programma, ar ko Latvija var lepoties. Iespaidos par kultūras programmu dalījās Santa Remere, publiciste, kas šobrīd pārstāvniecībā pilda tulkotājas pienākumus:
„Rakstnieks Pauls Bankovskis, rezumējot Rīgas – kultūras galvaspilsētas - gadu, rakstīja par „Rīgā braukšanas” tradīciju un kultūras meklēšanu pilsētās. Kad Latvijas teritorijā notika dzimtbūšanas atcelšana, visi plūda uz Rīgu pēc kultūras visdažādākajās šī vārda izpausmēs. Pilsētās satikās gan pirmās atmodas darbinieki, gan pēc kultūras izslāpušie ļaudis, kas bija gatavi par to maksāt arī lielu naudu. Latvijas prezidentūras kultūras programma savā ziņā parāda, kā šī kultūras plūsma turpinās – no attālākajiem reģioniem uz Eiropas sirdi.
Brisele nav liela, bet tā ir kulturāli ļoti bagāta un daudzveidīga, un šķiet neticami, ka latviešu kultūras programma šobrīd spēj aizpildīt tik ievērojamu daļu Briseles raibās kultūras dzīves. Katru nedēļu notiek kāda pasākuma atklāšana vai koncerts, skatītāju zāles ir pilnas, un pārstāvētas ir teju visas jomas – sākot ar interjera dizainu, animāciju, avangarda vizuālo mākslu un beidzot ar simfonisko un koru mūziku. Vienas pastaigas laikā pilsētvidē var pamanīt vairākus latviešu pasākumu plakātus, un tie visi ir kvalitatīvi pasākumi.
Šī ir viena no retajām reizēm, kad ārpus Latvijas var aiziet nevis uz latviešu izstādi, bet mākslas izstādi, kas nāk no Latvijas. Izstādē „No Johansona līdz Johansonam” lielākajā izstāžu centrā „Bozar” nejūt provinciālo pašpietiekamību, kas mēdz būt raksturīga mūsu prezentācijas materiāliem un iepazīšanās runām. Šoreiz tā ir stāšanās līdzās Nīderlandei, Beļģijai, Dānijai un citām „mazajām” valstīm ar savu individuāli specifisko moderno mākslu un kultūrvēsturi raksturojošu ekspozīciju. Un šis laiks, manuprāt, ieies vēsturē kā jauns kultūras pašapziņas moments.
Es piederu pie paaudzes, kam ceļošana no Rīgas uz Centrāleiropu ir tikpat pašsaprotama kā savulaik „Rīgā braukšana”. Man gribētos, lai šis ceļš kultūras un sadzīves atšķirību ziņā būtu mazliet vieglāks abos virzienos, un izskatās, ka Latvijas prezidentūra būs pamatīgs ledlauzis šīs plūsmas veicināšanā.”