Ierēdņi un žurnālisti, kuri ikdienā strādā ar Eiropas Savienības jautājumiem, nereti lieto "Eirožargonu" - mazāk pazīstamus vai grūti saprotamus saīsinājumus, vārdus un izteicienus, kurus, šķiet, dažkārt saprot tikai viņi paši.
Lūk, skaidrojums dažiem no šiem saīsinājumiem un terminiem:
AGRIFISH – ES Ministru padome par lauksaimniecības un zivsaimniecības jautājumiem.
Acquis – ES tiesību normu un pienākumu kopums, kas ir saistošs visām dalībvalstīm.
Antici grupa – sagatavo Pastāvīgo pārstāvju komitejas (COREPER II) sanāksmes. Sastāv no visu ES dalībvalstu pārstāvjiem, Eiropas Komisijas, Eiropas Ārējā darbības dienesta, ES Padomes ģenerālsekretāra kabineta un Padomes Juridiskā dienesta pārstāvjiem.
Grupas nosaukums cēlies no itāļu diplomāta uzvārda.
A punkti – ES Padomes dienas kārtību jautājumi, kurus Padomes sanāksmē pieņem bez debatēm, jo par tiem jau ir panākta vienošanās darba grupu un COREPER līmenī.
Baltā grāmata (White Paper) – Eiropas Komisijas publicēts dokuments, kas ietver priekšlikumus konkrētām darbībām kādā Eiropas Savienībai kopumā svarīgā jomā. Dažkārt Baltā grāmata tiek sagatavota, vadoties pēc EK Zaļās grāmatas (skat. tālāk) publicēšanas notikušo konsultāciju rezultātiem.
B punkti – ES Padomes dienas kārtības jautājumi, par kuriem sanāksmes laikā ir plānota diskusija. T.s. "viltus B punkti" ir dienas kārtības jautājumi, par kuriem principā ir panākta vienošanās COREPER līmenī, tomēr viena vai vairākas delegācijas ir izteikušas vēlmi paust savu viedokli ES Padomes sanāksmes laikā.
Berlaymont – ēka Briselē, Rue de la Loi 200, kurā no 1967.g. strādā Eiropas Komisija.
COREPER (Pastāvīgo pārstāvju komiteja, Comité des représentants permanents) – ES dalībvalstis šīs komitejas divās struktūrās pārstāv Pastāvīgie pārstāvji ES, vēstnieki (COREPER II) un viņu vietnieki (COREPER I). COREPER uzdevums ir sagatavot visas ES Padomes sanāksmes un iesniegt ministriem izskatīšanai un lēmumu pieņemšanai tiesību aktu projektus. COREPER darba kārtība iedalās divās daļās. Pirmajā daļā tiek ietverti jautājumi, par kuriem panākta vienošanās Padomes darba grupās. Šos jautājumus pirms COREPER izskata vēl Antici un Mertens grupu sanāksmēs un nediskutējot apstiprina COREPER. Savukārt par COREPER otrās daļas jautājumiem ir paredzētas diskusijas.
Charlemagne – ES kontekstā to attiecina uz celtni Briselē, Rue de la Loi 170, kurā strādā vairāki Eiropas Komisijas ģenerāldirektorāti.
Kārlis Lielais (Charlemagne, 742.- 814.) – Sv. Romas impērijas imperators, tiek uzskatīts par arhetipu, priekšteci Eiropas politiķim - Eiropas apvienotājam.
COMPET – ES Ministru padome par konkurētspējas jautājumiem. Tajā vismaz četras reizes gadā tiekas ministri, kuri atbild par tirdzniecību, ekonomiku, rūpniecību, pētniecību un inovāciju vai kosmosu.
Darba grupas un komitejas (ES Padomes) – sastāv no ES dalībvalstu ekspertiem konkrētā jomā, kuri strādā pie ES likumdošanas aktu priekšlikumiem un ir iesaistīti ES lēmumu pieņemšanas procesā konkrētajā jomā. Piemēram, Politiskā un drošības komiteja (skat. tālāk) diskutē un sagatavo nostājas ES Kopējās ārējās un drošības politikas jautājumos, Lauksaimniecības komitejas pārziņā ir lauksaimniecības jautājumi, 133.panta komiteja sagatavo lēmumus Kopienas tirdzniecības politikā.
Pastāvīgo pārstāvju komitejas (skat. COREPER augstāk) darbu sagatavo ap 250 darba grupas un komitejas. Latviju to sanāksmēs pārstāv eksperti no Rīgas, vai arī no Latvijas Pastāvīgās pārstāvniecības ES Briselē. Par katras darba grupas rezultātiem eksperti ziņo atbildīgajai institūcijai Rīgā. Tas nozīmē, ka Pārstāvniecības darba ritms ir lielā mērā atkarīgs no Padomes sanāksmju kalendāra.
Daudzgadu finanšu ietvars (ES) – vienošanās starp Padomi, Parlamentu un Komisiju par ilgtermiņa – vairāku gadu laika perioda lielākajām ES budžeta prioritātēm. ES Finanšu perspektīva nosaka maksimālo ES vajadzībām paredzēto izdevumu apjomu un to struktūru, kā arī budžeta ieņēmumu griestus. Pirmā šāda starpinstitucionālā vienošanās tika slēgta 1988.g. nākamajiem 4 gadiem (1988. – 1992.). 2013.g. februārī ES dalībvalstu un to valdību vadītāji Eiropadomes sanāksmē vienojās par ES Daudzgadu finanšu ietvaru 2013. – 2020.g.
Direktīvas (directives) – ES tiesību akti, var tikt adresētas gan vienai, gan visām dalībvalstīm. Atšķirībā no regulām (skat. zemāk), kuras piemēro tieši, direktīvas ir jāievieš dalībvalsts nacionālā likumdošanā, pieņemot attiecīgu nacionālu tiesību aktu. Eiropas Komisija uzrauga, kā dalībvalstis ievēro ES tiesību aktus. Ja dalībvalstij neizdodas pierādīt, ka direktīva tiek ievērota, Komisija var iesūdzēt attiecīgo dalībvalsti Eiropas Savienības tiesā un pieprasīt, lai tiesa uzliek dalībvalstij naudas sodu par ES tiesību pārkāpumu.
ECOFIN – ES Ministru padome ekonomikas un finanšu lietās. Parasti ECOFIN sanāksmes notiek reizi mēnesī Briselē vai Luksemburgā.
EPSCO - ES dalībvalstu ministru, kuri atbild par nodarbinātību, sociāliem jautājumiem, veselību un patērētāju tiesību aizsardzības politiku, padome. Parasti notiek četras reizes gadā.
Eiropadome – skat. Padome.
EK – saīsinājums, kurš apzīmē "Eiropas Komisiju" vai "Eiropas Kopienu".
Gimnihas tikšanās (Gymnich) – tā dažkārt sauc ES dalībvalstu ārlietu ministru neformālo tikšanos, kas parasti katras ES Prezidentūras laikā. Gimniha – vieta Vācijā, kur ES Vācijas prezidentūras laikā šāda ārlietu ministru tikšanās notika pirmo reizi.
JHA (Justice and Home Affairs Council) – ES tieslietu un iekšlietu ministru padome.
Justus Lipsius – ES kontekstā parasti sauc celtni Briselē, Rue de la Loi 175, kurā strādā ES Padome.
Justus Lipsius (1547.- 1606.) – renesanses laikmeta flāmu filologs, filosofs, neostoicisma aizsācējs.
Kultūras galvaspilsēta (Eiropas) – katru gadu viena vai vairākas Eiropas pilsētas tiek nosauktas par Eiropas Kultūras galvaspilsētām. Tās mērķis ir popularizēt un svinīgi atzīmēt pilsētas sasniegumus kultūras jomā. 2014. g. Eiropas kultūras galvaspilsētas bija Rīga un Umeo (Zviedrija).
Kvalificētais vairākums – balsošana pēc kvalificētā vairākuma jeb dubultā vairākuma principa tiek izmantota vairumā (ap 80%) gadījumu, proti, kad lēmums tiek pieņemts parastajā likumdošanas kārtībā, ievērojot koplēmuma procedūru. Lai pieņemtu lēmumu, nepieciešams 55% dalībvalstu atbalsta (16 valstu no 28), kas vienlaicīgi veido vismaz 65% no kopējā ES iedzīvotāju skaita.
Šis balsošanas princips tika ieviests ar Lisabonas līgumu, aizstājot iepriekš izmantot balsu skaitīšanas veidu, kur katrai valstij bija noteikts balsu skaits.
Kvalificētā vairākuma balsošanas kalkulators
Lēmumi (decisions) – ES tiesību akti. Sastoši konkrētajam adresātam (valsts, juridiska vai fiziska persona). Tie tāpat kā regulas (skat. zemāk) stājas spēkā automātiski tekstā noteiktajā datumā vai arī 20 dienas pēc to publicēšanas bez nepieciešamības pieņemt jaunu likumu nacionālā līmenī.
Mertens grupa – analogas funkcijas COREPER I darba sagatavošanā kā Antici grupai (skat. augstāk) COREPER II. Izveidota 1993.g.
Nicolaidis grupa – analogas funkcijas ES Politiskās un drošības komitejas darba sagatavošanā kā Antici grupai COREPER II un Mertens grupai COREPER I sanāksmju sagatavošanā.
Oficiālās valodas – Eiropas Savienībā ir 23 oficiālās valodas – angļu, bulgāru, čehu, dāņu, franču, grieķu, holandiešu, igauņu, itāļu, īru, latviešu, lietuviešu, maltiešu, poļu, portugāļu, rumāņu, slovāku, slovēņu, somu, spāņu, ungāru, vācu, zviedru. Bulgāru, rumāņu un īru valodas ES oficiālo valodu saimei pievienojās 2007.gada 1.janvārī.
ES likumdošana tiek publicēta visās oficiālajās valodās, un jūs variet lietot vienu no oficiālajām valodām sarakstē ar ES institūcijām.
Padome – bieži vien, runājot par Eiropu, tiek jauktas trīs padomes:
-
Eiropadome (European Council) – ES dalībvalstu un valdību vadītāju sanāksme, kurā piedalās arī Eiropas Komisijas Prezidents. Eiropadomes sanāksmes parasti notiek četras reizes gadā un tajās tiek lemts par galvenajām ES politikas vadlīnijām, tā nodrošina politisku iniciatīvu ES integrācijas procesā. Ja Komisija ir ES "motors", tad Eiropadome ir savdabīga "aizdedzes atslēga".
-
ES Padome (EU Council), arī – ES Ministru Padome, vai vienkārši – Padome – sastāv no ES dalībvalstu ministriem un tā pieņem tiesiski saistošus lēmumus. Atkarībā no izskatāmajiem jautājumiem ES Padome sanāk 9 dažādos sastāvos. Ja Padomē tiek skatīti lauksaimniecības jautājumi, tad valsti pārstāv lauksamniecības ministrs, ja tiek risināti izglītības jautājumi – tad izglītības ministrs. Padomes darbu koordinē Vispārējo lietu padome (General Affairs Council), kurā parasti reizi mēnesī satiekas ES valstu ārlietu vai Eiropas lietu ministri. ES Padomes sanāksmes parasti notiek Briselē, bet trīs mēnešus gadā – aprīlī, jūnijā un oktobrī – Luksemburgā.
-
Eiropas Padome (Council of Europe) – nav ES institūcija. Tā ir starptautiska organizācija Strasbūrā, tās mērķis ir stiprināt demokrātiju, cilvēktiesības un likuma varu tās dalībvalstīs.
Pārkāpuma procedūra – EK uzdevums ir sekot, vai ES likumi tiek piemēroti pareizi. Komisija, konstatējot pārkāpumu, nosūta dalībvalstij formālu paziņojumu, kurā ir precīzi norādīts pārkāpums un termiņš, kurā jāsniedz atbilde. Dalībvalstij ir iespēja iesniegt savus apsvērumus. Pēc dalībvalsts atbildes saņemšanas EK sniedz argumentētu atzinumu, kurā izvirza noteiktā termiņā izpildāmas prasības pārkāpuma novēršanā. Ja attiecīgā valsts Komisijas noteiktajā termiņā tās neizpilda, Komisija var ierosināt lietas izskatīšanu Eiropas Savienības Tiesā.
Pastāvīgo pārstāvju komiteja – skat. COREPER.
Politiskā un drošības komiteja (PSC pēc akronīma angļu valodā, COPS – pēc akronīma franču valodā) – izveidota 2000.g. Tā sagatavo viedokļus un atzinumus Ārlietu padomes sanāksmēm Kopējās ārējās un drošības politikas jautājumos. Starptautisko krīžu situācijās sagatavo priekšlikumus ES darbībai krīžu pārvarēšanai, nodrošina to politisko kontroli un stratēģisko vadību.
Komiteju veido ES dalībvalstu pārstāvji vēstnieku līmenī, tās sanāksmes notiek parasti divreiz nedēļā – otrdienās un piektdienās Briselē.
Prezidentūra (ES) – pašlaik katra ES dalībvalsts uzņemas Padomes vadību – t.i. Prezidentūru uz sešiem mēnešiem. Prezidentūra Padomē mainās divas reizes gadā – janvārī un jūlijā. Prezidējošā valsts nosaka Padomes dienas kārtību, tādejādi tai pastāv plašas iespējas ietekmēt ES politiku. Latvija pildīja ES Prezidentūras pienākumus 2015.g. 1.pusē.
ES Prezidentūras 2010. – 2020.gadam
Regulas (regulations) – ES tiesību akti, ir saistoši un tieši piemērojami visās dalībvalstīs. Regulas aizstāj jebkuru nacionālo likumu un stājas spēkā tekstā norādītajā datumā vai arī 20 dienas pēc to publicēšanas. Lai regula stātos spēkā, nav nepieciešams, un pat nav pieļaujams pieņemt jaunu likumu nacionālā līmenī.
RELEX padomnieki – ES Padomes darba grupa, kurā piedalās pa pārstāvim no katras ES dalībvalsts. Izvērtē priekšlikumu institucionālos, tiesiskos un finanšu aspektus ES Kopējās ārējās un drošības politikas jomā.
TTE – ES Ministru padome par transporta, telekomunikāciju un enerģētikas jautājumiem.
Vispārējo lietu padome (EU General Affairs Council) – ES dalībvalstu ārlietu vai Eiropas lietu ministru sanāksme, parasti notiek reizi mēnesī.
Zaļā grāmata (Green Paper) – EK publicēts dokuments, kura mērķis ir uzsākt konsultācijas par kādu konkrētu, Eiropai svarīgu jautājumu (piemēram, par sociālo politiku, enerģētikas jautājumiem u.c.). Parasti Zaļajā grāmatā ir formulēti konkrēti jautājumi, uz kuriem tiek sagaidīti ES dalībvalstu, ieinteresēto pušu viedokļi. Šo konsultāciju rezultāts var būt nākamais solis – EK publicētā Baltā grāmata (skat. iepriekš), kura ietvert konkrētus priekšlikumus darbībai noteiktā jomā.
Vairāk par “Eirožargonu”: http://eur-lex.europa.eu/summary/glossary/glossary.html?locale=lv