Diskusijā “Kultūru un valodu daudzveidības loma sabiedrības noturības veidošanā: Latvijas pirmiedzīvotāju – lībiešu pieredze” piedalījās dzejnieks, Lībiešu institūta vadītājs Dr. phil. Valts Ernštreits un Igauņu Valodas institūta vecākais pētnieks Dr. phil. Svens-Eriks Sosārs (Sven-Erik Soosaar).
Latvija un Igaunija aktīvi darbojas pirmiedzīvotāju jautājumu risināšanā ANO līmenī. Dr. phil. Svens-Eriks Sosārs pārstāv Igauniju ANO Pirmiedzīvotāju pastāvīgajā forumā, savukārt Dr. phil. Valts Ernštreits pārstāv Latviju ANO Pirmiedzīvotāju dekādes darba grupā un 2022.–2023. gadā veic darba grupas līdzpriekšsēdētāja pienākumus.
Abi eksperti dalījās pārdomās par izaicinājumiem, ar ko saskaras pirmiedzīvotāji – urbanizācija, motivācijas, cilvēku un naudas resursu trūkums. No ANO pasludinātās Pirmiedzīvotāju dekādes (2022 – 2032) Valts Ernštreits un Svens-Eriks Sosārs sagaida ne tikai pirmiedzīvotāju valodu lietotāju skaita palielināšanos un augstāka statusa piešķiršanu pirmiedzīvotāju valodām, bet arī pirmiedzīvotāju pašapziņas celšanos.
Svens-Eriks Sosārs un Valts Erštreits diskusijā atgādināja, ka Eiropas Savienībā ir divas pirmtautas – sāmi un lībieši. Abas ir oficiāli atzītas par pirmtautām attiecīgi Somijā un Latvijā.
Lai arī lībiešu valodā pasaulē šobrīd runā aptuveni 20 cilvēki, tajā ir, iespējams, visaugstākais dzejnieku īpatsvars proporcionāli valodas lietotājiem. Visu trīs mūsdienu lībiešu dzejnieku – Valta Ernštreita, Baibas Dambergas un Ķempju Kārļa – dzeja izskanēja Latvijas vēstniecībā Igaunijā, lībiešu dzejas vakarā. Autori lasīja dzeju oriģinālvalodā – lībiski, kā arī tulkojumus igauniski, latviski un angliski. Izskanēja dzeja no krājuma “Trilliums 2.0”, ko trīs valodās – lībiski, igauniski un latviski – šogad izdevusi Starptautiskā Lībiešu draugu biedrība Tartu.
ANO dalībvalstu pirmvalodu izziņai veltītos pasākumus – diskusiju un dzejas vakaru – atklāja Latvijas vēstniece Igaunijā Kristīne Našeniece. Uzrunājot dzejas vakara viesus, vēstniece citēja somu dzejnieku, rakstnieku un tulkotāju Penti Sārikoski, kurš savā darbā “Eiropas mala” ir sacījis šādi: “Pasaule neelpotu, ja būtu tikai viena valoda, valodas ir ādas poras [..]”[1].
Diskusiju un dzejas vakaru organizēja Latvijas vēstniecība Igaunijā Latvijas kandidatūras ANO Drošības padomes nepastāvīgās locekles (2026 – 2027) atbalsta programmas ietvaros. Pasākumi tika sagatavoti ciešā sadarbībā ar Latvijas Universitātes Lībiešu Institūtu, Latvijas vēstniecību Helsinkos. Tos atbalstīja platforma Latvian Literature.
Diskusijas video.
[1] Penti Sārikoski. Ir vai nav. Eiropas mala. Bretaņas dienasgrāmata. Tulkojusi Maima Grīnberga. Neputns 2022.