13. un 14. jūnijā Latvijas vēstniece Igaunijā Kristīne Našeniece reģionālajā vizītē apmeklēja Narvu, kur tikās ar Narvas pilsētas domes priekšsēdētāju Katri Raiku.
Pilsētas galva iepazīstināja ar pierobežas pilsētas dzīvi un izmaiņām iedzīvotāju noskaņojumā pēc Krievijas uzsāktā kara Ukrainā. Narvā dzīvo gandrīz 80 dažādu tautību iedzīvotāji, kas ikdienas saziņā lieto galvenokārt krievu valodu. K.Raika atzīmēja, ka daudziem iedzīvotājiem šis ir savas identitātes meklējumu laiks, arvien skaidrāk apzinoties savu saikni ar Igauniju. Īpaši jaunieši uzskata sevi par krieviski runājošiem igauņiem. Gan Narva, gan Austrumviru apgabals jau vēsturiski veidojies kā rūpniecības centrs, tāpēc pilsētas mērķis ir atdzīvināt rūpniecību, atverot jaunas ražotnes. Narvas iedzīvotāji priecājas par jauno pilsētvidē un novērtē pilsētas aktivitātes. Kopā ar pilsētas vadītāju vēstniece nolika ziedus pie pieminekļa Narvā apglabātajiem pirmā pasaules kara bēgļiem no Latvijas. Vēstniecība ir pateicīga Narvai par piemiņas vietas uzturēšanu un sakopšanu. Sarunā daudz uzmanības tika veltīts izglītībai – Narvā top modernas valsts ģimnāzijas, kas ir viens no Igaunijas valsts atbalsta instrumentiem pārejai uz mācībām igauņu valodā. Narvas koledža, kas ir Tartu Universitātes sastāvdaļa, sagatavo skolotājus, kuru uzdevums būs nodrošināt šo pāreju. Tāpat Narvā pirms dažiem gadiem izveidota moderna Iekšējās drošības koledža, kurā sagatavo robežsardzes, muitas, glābšanas un penitenciārā dienesta darbiniekus. Koledžai ir laba sadarbība ar Valsts robežsardzes koledžu Rēzeknē.
Vizītes laikā vēstniece tikās ar abu koledžu vadību, kas iepazīstināja ar koledžu plāniem un dalījās pārdomās par reģionā dzīvojošo cilvēku noskaņojumu. Abas koledžas plāno būtiski palielināt studentu skaitu, sekojot valdības aicinājumam apmācīt vairāk speciālistu.
Narva var lepoties ar gadsimtiem senu vēsturi, kura lieliski atspoguļota nesen rekonstruētā muzeja ekspozīcijā. Muzeja atjaunošanā ieguldīti arī Igaunijas-Latvijas-Krievijas pārrobežu sadarbības programmas līdzekļi, kas līdz Krievijas kara pret Ukrainu sākumam bija pieejami arī pāri upei esošā Ivangorodas muzeja renovācijai.
Tilts pār upi savieno Narvu ar Krievijas robežpilsētu Ivangorodu. Upes platums šaurākās vietās ir vien 150 metru, tāpēc Krievijas robežas klātbūtne pilsētas ikdienas dzīvē ir labi jūtama. Šobrīd Narvā ir saglabāts tikai viens robežšķērsošanas punkts, jo satiksme starp valstīm ir sarukusi. Reizi pa reizei vērojamas arī Krievijas puses provokācijas, piemēram, 9.maijā rīkotā svētku koncerta pārraide uz milzu ekrāniem, kas gan Narvas pusē nepulcēja tika daudz ļaužu, cik bija cerēts.
Vēstniece tikās arī ar Narvas kultūras mantojuma aizsardzības biedrības pārstāvjiem, kas rūpējas par latviešu bēgļiem veltītā pieminekļa apkopšanu un glabā informāciju par reģionā dzīvojušajiem latviešiem.
Vizītes laikā vēstniece apmeklēja arī lielāko slānekļa pārstrādes uzņēmumu pasaulē Viru Keemia Group, kur sarunā ar uzņēmuma valdes priekšsēdētāju Ahti Asmanu un viņa vietnieku Jāni Sepu pārrunāja slānekļa ieguves nākotnes perspektīvas Igaunijā. Papildu slānekļa ieguvei uzņēmums plāno apgūt alternatīvas ražošanas nozares, kas būs aktuālas brīdī, kad Igaunija sasniegs klimatneitrālas ekonomikas līmeni. Sarunā tika skarta arī iespējamā sadarbība ar Latviju.