Latvijas vēstniece Igaunijā Kristīne Našeniece reģionālajā vizītē apmeklē Hēdemesti un Metsepoli Igaunijā un Limbažus un Salacgrīvu Latvijā

9.-10. oktobrī Latvijas vēstniece Igaunijā Kristīne Našeniece reģionālajā vizītē apmeklēja Hēdemesti (Häädemeeste) un Metsepoli (Metsapoole) Igaunijā un Limbažus un Salacgrīvu Latvijā.

Hēdemestē vēstniece satikās ar pašvaldības vadītāju Kīliki Kīveri (Külliki Kiiver), viņas vietnieci,  Kultūras un izglītības pārvaldes vadītāju Helvi Reisebuku (Helve Reisenbuk), Pašvaldības padomes priekšsēdētaju Andrusu Sopalu (Andrus Soopalu) un pašvaldības priekšsēdētājas vietnieku Sīmu Sūrsildu (Siim Suursild). Sarunā palīdzēja latviešu – igauņu valodas tulks Gustavs Brokans.

Sarunas laikā tika pārrunāta ekonomiskā situācija Latvijas pierobežā, pārrobežu sadarbība, kultūras saites ar Latviju, kā arī Baltijas valstīm kopumā svarīgi jautājumi – enerģētika un savienojamība. Hēdemestes iedzīvotājus ļoti interesē Rail Baltica projekta attīstība, ļaudis cer, ka dzelzceļa līnija, kas šķērso pašvaldību, varētu nebūt apgrūtinājums, bet nest ekonomisku labumu un savienojumus ar galvaspilsētām, interesējas, kur plānota tuvākā dzelzceļa pietura, kādas būs kompensācijas par ceļu slēgšanu. Sabiedrība aktīvi jautā arī par celtniecībai plānoto smilšu karjeru ierīkošanu - kā tas iespaidos dabu un reģiona tūrismu.  

Tāpat vietējo iedzīvotāju prātus nodarbina Igaunijas plāni jūrā izvietot virkni vēja parku, ilgtermiņa ietekme uz vidi un kompensācijas. 

Hēdemestes iedzīvotāji vēlas atjaunot autobusu satiksmi ar Latvijas pierobežas pilsētām, cer uz autobusa līnijas Pērnava – Salacgrīva izveidošanu. Pierobežas iedzīvotāji labprāt iepērkas kaimiņvalsts veikalos, izmanto pakalpojumus blakus pilsētās. Hēdemeste atzīst, ka vēlētos ciešāku sadarbību ar Latvijas pierobežas iedzīvotājiem, bet atzīst, ka nereti vērojama valodas barjera. Agrāk daudz vairāk tiešā robežas tuvumā dzīvojošie pārzināja kaimiņu valodu.

Hēdemestē ar lielu pietāti izturas pret lībiešu vēstures un kultūras mantojumu, pašvaldība plāno Iklas – Ainažu robežpunktā izveidot lībiešu kultūras centru.

Vēstniece apmeklēja arī Latvijai vistuvāko Hēdemestes pašvaldības skolu – Metsapoles pamatskolu, kas pavisam nesen nosvinēja savu 170. jubileju. Nelielajā skolā mācās  37 bērni un dažkārt - apvienotajās klasēs. Skolas direktore Esta Vesika (Esta Vesik) pastāstīja, ka klasēs ir arī bērni ar īpašām vajadzībām, kuri brauc pat no Pērnavas, cerībā, ka mazākā klasē bērnam tiks pievērsta papildus uzmanība. Skola apzinās, ka tās pastāvēšana atkarīga no iedzīvotāju ekonomiskās aktivitātes reģionā – ja būs darbs, būs jaunas ģimenes un būs skolasbērni.

Apmeklējot Limbažus, vēstniece tikās ar Limbažu novada domes priekšsēdētāju Dagni Straubergu, viņa vietniekiem Māri Beļaunieku un Rūdolfu Pelēko, Ainažu pilsētas un pagasta pakalpojumu sniegšanas centra vadītāju Sandru Brokāni, Izglītības pārvaldes vadītāju Valdu Tinkusu, Kultūras pārvaldes vadītāju Eviju Keiseli un Sabiedrisko attiecību nodaļas vadītāju Ilgu Tiesnesi. Sarunā piedalījās arī Limbažu Valsts ģimnāzijas direktore Gunta Lāce.

Pašvaldībā izvērtās dzīva saruna par novada aktualitātēm, tostarp ekonomiskajām aktivitātēm – Limbažos tās ir tūrisms, kokapstrāde, zivju pārstrāde, maizes ceptuve un dažādi pakalpojumi. Novadā izveidots uzņēmējdarbības atbalsta centrs, tiek uzklausīti uzņēmēju priekšlikumi par domes sēdes darba kārtību. Pašvaldība lepojas ar novadā tapušajiem produktiem un atbalsta vietējo ražojumu veikaliņus. Novada identitāti raksturo arī Vidzemes lībiskā izloksne un lepnums par lībiešu kultūras mantojumu – lībiešu karoga krāsas atspoguļojas arī novada karogā. Pašvaldības iedzīvotājus satrauc Rail Baltica Igaunijas virziena liktenis, daudz runājuši gan ar Latvijas, gan Eiropas Komisijas amatpersonām. Vilciena sliedes sadalīs novadu divās daļās, kas uzliks papildu slogu pašvaldībai.

Sarunā par izglītības jautājumiem Limbažu ļaudis interesējās par Igaunijas pieredzi skolu autonomijas nodrošināšanā. Ainažu pagasta pārstāve atzina, ka arī Ainažos un Salacgrīvā iedzīvotājiem ir interese apgūt igauņu valodu.

Pēc sarunas domē vēstniece devās uz  Limbažu valsts ģimnāziju, kur direktore Gunta Lāce iepazīstināja ar skolas darbu un mācību procesu. Skolā vēstnieci sagaidīja arī vecāko klašu zēnu sagādāts muzikāls pārsteigums. Limbažu skolas direktore  un vēstniece pārrunāja arī jautājumu par iespēju mācīties igauņu valodu kā otro svešvalodu. Tāpat vēstniecei bija iespēja satikt arī vairākus vidusskolēnus un pedagogus, izvērtās interesanta saruna par skolēnu nākotnes plāniem un skolu reformu. Skola uzņem arī skolēnus apmaiņas programmu ietvaros.

Salacgrīvā vēstniece satikās ar ostas pārvaldnieku Ivo Īsteno un iepazinās ar ostas nākotnes plāniem. Salacgrīvas ostai ir laba sadarbība ar Igauniju, daļa ostas pieder igauņu investoram. Iecerēts šo sadarbību paplašināt un vēstniecība palīdzēs tam notikt. 

Viesošanās laikā vēstniece sniedza interviju Limbažu novada laikraksta “Auseklis” žurnālistei Lindai Tauriņai un Vidzemes televīzijai.   

Attēlā no kreisās: Hēdemestes pašvaldības priekšsēdētājas vietnieks Sīms Sūrsilds (Siim Suursild), Hēdemestes pašvaldības padomes priekšsēdētājs Andruss Sopalu (Andrus Soopalu), Latvijas vēstniece Igaunijā Kristīne Našeniece, Hēdemestes pašvaldības vadītāja Kīliki Kīvere (Külliki Kiiver), Latvijas vēstniecības Igaunijā padomniece Elīna Tanne, latviešu – igauņu valodas tulks Gustavs Brokans

Foto: Hēdemestes pašvaldība