Tautieši Igaunijā atzīmē Latvijas Neatkarības atjaunošanas gadadienu

Š.g. 29. aprīlī Latvijas vēstniecībā Igaunijā notika svinīgs sarīkojums par godu Latvijas Neatkarības atjaunošanas deklarācijas 35. gadadienai. Kā ik gadu šis nu jau par tradīciju kļuvušais pasākums pulcēja Igaunijā dzīvojošos latviešus un viņu ģimenes locekļus vairākās paaudzēs, tai skaitā aktīvos seniorus un latviešu organizāciju Igaunijā pārstāvjus (Latviešu Nacionālā kultūras biedrība Igaunijā, Tallinas latviešu papildskola “Taurenis”, Igaunijas latviešu koris “Ziemeļu balsis”).

Vakara ievadā sanākušos ar svētku uzrunu sveica Latvijas vēstniece Igaunijā Kristīne Našeniece. Vēstniece uzsvēra, ka, lai gan ģeopolitiskā situācija turpina būt ļoti izaicinoša kā Latvijai, tā visai demokrātiskajai sabiedrībai kopumā, tomēr mūs iepriecina arī patīkami notikumi, un vislielākais no tiem ir latviešu režisora Ginta Zilbaloža un viņa komandas radītās animācijas filmas “Straume” starptautiskie panākumi, ko ar lepnumu varam uzskatīt par Latvijas un visas Baltijas lielāko šī brīža sasniegumu uz starptautiskās skatuves.

Turpinājumā vakara viesus īpaši priecēja Igaunijas Mūzikas un teātra akadēmijā studējošie latviešu studenti – Paula Žuga (vokāls), Annika Lanka (klavieres), Kate Kronberga (trompete), Anta Puķīte (akordeons, dūdas), Lioneta Roze (vokāls), Haralds Meiers (elektriskā ģitāra), Gustavs Saulītis (bass), kā arī starptautiski pazīstamā latviešu dejotāja Rūta Ronja Pakalne, kas kopīgi rūpējās par sarīkojuma muzikālo un māksliniecisko gaisotni. Vakara gaitā klātesošie varēja baudīt gan pazīstamus latviešu autoru skaņdarbus (Lolitas Ritmanis “Lūgšana” no filmas “Dvēseļu putenis”, Jāņa Lūsēna “Karoga dziesma”, Zigmara Liepiņa “Ķiršu lietus”), gan jauno skatuves mākslinieku oriģināldarbus (Annika  -“Carry me forward”) un dejas improvizāciju, gan arī doties jautrā rotaļā dūdu skanējuma pavadījumā.

Sarīkojuma oficiālo programmu caurvija neformālas sarunas, t.sk. atmiņas un pieredzes stāsti, stiprinot kā sanākušo savstarpējo saikni, tā arī saikni ar Latviju.

Projektu atbalstīja Latvijas Republikas Ārlietu ministrija no diasporas atbalsta projektu programmas līdzekļiem