Lāčplēša dienu Igaunijā, Tartu atzīmē ar piemiņas brīdi kapos un “Dvēseļu puteņa” igauņu tulkojuma atvēršanu

11. novembrī, Lāčplēša dienā Tartu drukas un papīra mākslas centrā Typa notika Aleksandra Grīna romāna “Dvēseļu putenis” tulkojuma igauņu valodā “Hingetuisk” atvēršanas pasākums. Episko darbu par latviešu strēlniekiem igauņu valodā pārtulkojis igauņu dzejnieks un tulkotājs Margus Konnula (Contra) un izdevusi izdevniecība “Grenadier”. Pasākuma viesus uzrunāja arī tulkojuma idejas iniciators, Igaunijas parlamenta deputāts un Latvijas – Igaunijas starpparlamentu sadarbības grupas vadītājs Pēteris Tali (Peeter Tali). Vēstniecības vārdā viesus uzrunāja Latvijas vēstniecības Igaunijā padomniece Elīna Tanne. Lai Igaunijas lasītājus iekārdinātu un sagatavotu romāna lasīšanai, Latvijas Kara muzeja vēsturnieks Jānis Tomaševskis sniedza ieskatu Pirmā pasaules kara notikumos Latvijā un iepazīstināja ar latviešu strēlnieku vēsturi un nozīmi. Klātesošajiem bija interesanti uzzināt, ka latviešu strēlnieku rindās dienēja arī vairāki simti igauņu karavīru. Igauņi ir klātesoši arī Aleksandra Grīna romāna lappusēs un, kā atzinās romāna tulkotājs – tieši šo tēlu tulkošana bijis izaicinājums, jo, kā gan lai iztulko igauņa runātu latviešu valodu igauniski? Lai arī romāna darbība norisinās vairāk kā simts gadus atpakaļ, tā aktualitāte mūsdienās nav mazinājusies. Tieši pretēji – brīvība nevienam netiek dāvināta, tā ir jāizcīna un jāaizsargā. Vēstniecība izsaka lielu pateicību monumentālā romāna “Dvēseļu putenis” tulkotājam Contram par milzīgo darbu, izdevniecībai “Grenadier” un tās vadītājam Aimuram Krūsem (Aimur Kruuse) par iespēju grāmatai nonākt pie igauņu lasītājiem, latviešu literatūras atbalsta platformai “Latvian Literature” par atbalstu grāmatas tulkošanā un atvēršanas pasākuma rīkošanā, Pēterim Tali – par ideju un tās apņēmīgu atbalstīšanu, Latvijas Kara muzejam par konsultācijām tulkojuma tapšanā un vēsturisko ieskatu atklāšanas pasākumā, kā arī Typa centram par viesmīlību. Tai pašā dienā, pieminot strēlniekus, Tartu Jaunajos Jāņa kapos pie memoriāla, kura pakājē atdusas Pirmajā pasaules karā kritušie latviešu strēlnieki un bēgļi, notika ikgadējais piemiņas pasākums. Piemiņas brīdī klātešošos uzrunāja Latvijas vēstniecības Igaunijā padomniece Elīna Tanne, Tartu latviešu biedrības vadītāja Ilze Salnāja, Latvijas kara muzeja vēsturnieks Jānis Tomaševskis un Baltijas Aizsardzības koledžas pasniedzējs pulkvežleitnants Roberts Innus. Atceroties kritušos, pieminekļa pakājē tika nolikti ziedi un aizdegtas svecītes. Izsakām sirsnīgu pateicību Baltijas Aizsardzības koledžas studentiem un darbiniekiem par piemiņas vietas sakopšanu un atceres brīža rīkošanu. Foto: Ilze Salnāja, Tartu Latviešu biedrības vadītāja