2026. gada 12. jūnijā Latvijas vēstniecībā Igaunijā vēstnieces Kristīnes Lauritsas Atzinības rakstus saņēma Igaunijas un Latvijas kultūras darbinieki

2026. gada 12. jūnijā Latvijas vēstniecība Igaunijā rīkoja pieņemšanu, kurā vēstniece Kristīne Lauritsa pasniedza Atzinības rakstus vairākiem Igaunijas un Latvijas kultūras darbniekiem, tādējādi izceļot viņu sasniegumus Latvijas un Igaunijas kultūras un valodas saišu stiprināšanā.

Vēstniece izteica atzinību Ilzei Tālbergai, Tartu Universitātes latviešu valodas pasniedzējai, tulkotājai – par iedvesmu mācīties latviešu valodu. Tartu Universitātē pirmo reizi studijas ir iespējams turpināt B1 līmenī, apgūstot tulkošanas prasmes. Tas ir vitāli svarīgi, jo šobrīd ļoti trūkst, piemēram, konferenču tulku.

Atzinība tika pausta arī Igaunijas Rakstnieku Savienības priekšsēdētājai, dzejniecei, tulkotājai Mārjai Kangro (Maarja Kangro) par iniciatīvu organizēt latviešu valodas kursus Igaunijas Rakstnieku savienībā. Ar Latviešu Valodas aģentūras un talantīgā pasniedzēja Guntara Godiņa atbalstu Igaunijas rakstnieki pāris mēnešos ir apguvuši latviešu valodu ļoti augstā līmenī.

Vēstnieces Kristīnes Lauritsas Atzinības rakstus par Latvijas un Igaunijas literārā dialoga sekmēšanu festivālā “HeadRead” (Tallina) un “Prima Vista” (Tartu) saņēma tulkotāja, izdevēja un “HeadRead” ilggadējā direktore Krista Kaer un “Prima Vista” latviešu programmas organizatore Evelin Arust. Vēstniecībai bija allaž prieks sadarboties ar abiem festivāliem. Pēdējo gadu laikā tajos viesojušies Latvijas dzejnieku grupa “Preiļu konceptuālisti”, Anna Auziņa, Semjons Haņins, Inga Gaile un Latvijas Sieviešu stand-up, Ligija Purinaša, Raibīs, Anita Mileika, Guntis Berelis, Andris Kalnozols, Daina Tabūna, Aldis Bukšs, Zane Daudziņa, Valts Ernštreits.

Vēstnieces Atzinības rakstu par Latvijas tēla Igaunijā veidošanu un spodrināšanu saņēma arī dzejnieks, tulkotājs Margus Konnula jeb Contra. Bez viņa daudzi no iepriekšējā rindkopā minētajiem Latvijas autoriem līdz igauņu publikai nebūtu nonākuši. Jaunākais tulkotāja veikums ir “Dvēseļu puteņa” igauniskošana. Jāizceļ viņa Preiļu konceptuālistu atdzeja, kas pirms diviem gadiem iznāca grāmatā “Alfabēta dzimtene” (“Alfabeedi sünnimaa”, izd. “;paranoia”) un par kuru Contra saņēma Latvijas un Igaunijas ārlietu ministriju Valodu balvu. Pateicoties Contras degsmei, valodas meistarībai un milzīgajām darba spējām pie igauņu lasītājiem ir nonākuši Rvīna Vardes, Rasas Bugavičutes-Pēces, Gunta Bereļa, Ingunas Cepītes, Andra Akmentiņa, Osvalda Zebra, Dailas Ozolas un virknes Latvijas dzejnieku darbi.

K. Lauritsas Atzinības rakstus saņēma arī Igaunijas jaunās paaudzes rakstnieces un mākslinieces Mia Maria Rohumaa un Kristel Zimmer – par Latvijas, Igaunijas un Lietuvas jauno rakstnieku un tulkotāju kopienas “Circa 7Celsius” izveidi. Vai zinājāt, ka 7 grādi pēc Celsija ir Baltijas valstu gada vidējā temperatūra? Vēstniece īpaši izcēla pagājušogad iznākušo “Baltijas Jauno rakstnieku antoloģiju” visās trīs valodās – latviešu, igauņu un lietuviešu.

Vēstniecības Igaunijā īstenotā kultūras diplomātija nebūtu bijusi iespējama bez Ingas Bodnarjukas-Mrazauskas un “Latvian Literature” jeb Latvijas literatūras eksporta aģentūras materiālā un morālā atbalsta. Vēstniece izteica Ingai Bodnarjukai-Mrazauskas divkāršu pateicību, jo “Latvian Literature” atbalstīja vēstniecības darbību Latvijas kultūras popularizēšanā arī vēstnieces iepriekšējā kadencē Somijā (2018 – 2022).

Vēstnieces Atzinības rakstu par nesavtīgu un augsti profesionālu darbu Latvijas valsts labā saņēma arī vēstniecības darbiniece Gunita Šlara.

Vēstniecība ir dziļi pateicīga visiem laureātiem un ikvienam, kas ik dienas veido un kopj attiecības ar mūsu vistuvākajiem kaimiņiem – igauņiem!

Foto: Ots Katels (Ott Kattel)