Atteikšanās no Latvijas pilsonības
Latvijas pilsonim, kurš ir arī citas valsts pilsonis vai kuram citas valsts pilsonība tiek garantēta, ir tiesības atteikties no Latvijas pilsonības.
Latvijas pilsonim, kurš ir ieguvis Pilsonības likumā nepieļautās (skatīt pieļautās) valsts pilsonību, ir pienākums 30 dienu laikā pēc tās iegūšanas iesniegt iesniegumu par atteikšanos no Latvijas pilsonības.
Šis pienākums neattiecas uz Latvijas pilsoni, kurš ir:
- saņēmis Ministru kabineta atļauju saglabāt Latvijas pilsonību atbilstoši svarīgām valsts interesēm;
- automātiski ieguvis citas valsts pilsonību apprecoties (ex lege) vai adopcijas rezultātā.
Latvijas pilsonis, kuram līdz pilngadības sasniegšanai ir izveidojusies dubultā pilsonība ar Pilsonības likumā nepieļautās valsts pilsonību un kurš vēlas saglabāt citas valsts pilsonību, pēc pilngadības sasniegšanas līdz 25 gadu vecumam iesniedz iesniegumu par atteikšanos no Latvijas pilsonības.
Persona, kas iesniegusi iesniegumu par atteikšanos no Latvijas pilsonības un zaudējusi Latvijas pilsonību, var tikt uzņemta Latvijas pilsonībā tikai naturalizācijas kārtībā.
Iesniegumu par atteikšanos no Latvijas pilsonības var noraidīt, ja Latvijas pilsonis nav izpildījis nodokļu vai kādu citu maksājumu saistības pret Latvijas valsti.
Kārtību, kādā tiek pieņemts un izskatīts iesniegums par atteikšanos no Latvijas pilsonības un kārtību, kādā tiek atņemta Latvijas pilsonība, reglamentē Ministru kabineta 2013.gada 24.sepembra noteikumi "Latvijas pilsonības zaudēšanas un atjaunošanas kārtība".
Nepieciešamie dokumenti:
Lai atteiktos no Latvijas pilsonības, persona iesniedz šādus dokumentus:
- iesniegums
- personu apliecinošu dokumentu (pase, identifikācijas karte);
- dokumentu, kas apliecina, ka personai ir citas valsts pilsonība vai tai tiek garantēta citas valsts pilsonība;
- valsts nodevas samaksa 21,34 EUR apmērā un 40 EUR konsulārā nodeva par dokumentu pārsūtīšanu vai 7,11 EUR apmērā un 40 EUR konsulārā nodeva par dokumentu pārsūtīšanu - politiski represētai personai, pirmās grupas invalīdam, bārenim, bez vecāku gādības palikušam bērnam un personai, kura saskaņā ar likumu ir atzīta par trūcīgu.
Fiziskas personas datu (vārda, uzvārda, personas koda un citu iesniegumā norādīto personas datu) apstrādes tiesiskais pamats ir Vispārīgās datu aizsardzības regulas 6.panta 1.punkta c) apakšpunkts. Latvijas diplomātisko un konsulāro pārstāvniecību ārvalstīs juridiskais pienākums ir apstrādāt personas datus saskaņā ar Ministru kabineta 24.09.2013. noteikumiem Nr. 975 "Latvijas pilsonības zaudēšanas un atjaunošanas kārtība".