Kādos gadījumos vēstniecība VAR/NEVAR palīdzēt

04.12.2023. 15:59

Ārlietu ministrija/ vēstniecība var

Ārlietu ministrija/ vēstniecība  nevar

I k d i e n ā

  • sniegt padomu, kā rīkoties konkrētā ārkārtas situācijā ārvalstīs
  • sniegt ārlietu dienesta rīcībā esošo informāciju par ieceļošanas kārtību ārvalstīs, kā arī noderīgu informāciju ceļotājiem uz ārvalstīm
  • izsniegt atgriešanās apliecību, lai atgrieztos dzīvesvietas valstī, ja zudis/nozagts personu apliecinošs dokuments
  • sazināties ar tuviniekiem vai draugiem Latvijā, lai konsultētu un rastu risinājumu nepieciešamo naudas līdzekļu pārsūtīšanai ar starptautisko naudas pārskaitījumu starpniecību, ja persona ārvalstīs palikusi bez iztikas līdzekļiem
  • izsniegt valsts aizdevumu, lai segtu ar atgriešanos Latvijā saistītos izdevumus, ja ceļotājam nav citu finanšu līdzekļu saņemšanas iespēju
  • sazināties ar Latvijas pases turētājiem ieslodzījuma vietās viņu tiesību un likumīgo interešu nodrošināšanai
  • pārstāvēt Latvijas pases turētāju tiesības un likumīgās intereses saziņā ar vietējām institūcijām, ja pašai personai tas nav iespējams
  • informēt tuviniekus, ja noticis nelaimes gadījums, sniegt padomu un palīdzību formalitāšu kārtošanā nelaimes sakarā.
  • iejaukties ārvalsts tiesu, policijas un tiesību aizsardzības iestāžu darbībā, ja Latvijas pases turētājs ārvalstī ir izdarījis likumpārkāpumu
  • veikt personu meklēšanu ārvalstīs. Par personas bezvēsts prombūtni jāinformē Latvijas Valsts policija
  • sniegt juridiskas konsultācijas un advokāta pakalpojumus
  • sniegt tulka pakalpojumus
  • apmaksāt Latvijas pases turētāju rēķinus, tai skaitā par viesnīcu, jurista pakalpojumiem, medicīnisko palīdzību
  • kārtot ceļotājiem nepieciešamās formalitātes, kas saistītas ar tūrisma kompāniju, aviosabiedrību, banku vai citu iestāžu darbību
  • palīdzēt ceļotājiem atrast apmešanās vietu vai darbu, vai nokārtot darba atļauju ārzemēs
  • panākt labākus ārstēšanās apstākļus slimnīcā vai ieslodzījuma apstākļus cietumā, nekā tie ir vietējiem iedzīvotājiem.
 

K r ī z e s    g a d ī j u m o s

  • ja ziņas par ceļojumu ir iekļautas Konsulārajā reģistrā, sazināties ar ceļotāju krīzes skartajā valstī vai ar tā kontaktpersonu Latvijā un pārliecināties, vai nepieciešama konsulārā palīdzība
  • izvērtējot situāciju, nosūtīt SMS ar aktuālo informāciju par krīzi un vēstniecības/Konsulārā departamenta kontaktinformāciju
  • ministrijas, pārstāvniecības mājaslapā vai sociālajos tīklos publicēt aktuālo informāciju par krīzi un kontaktinformāciju saziņai ar ārlietu dienestu
  • sniegt informāciju par izceļošanas iespējām no krīzes skartās valsts ar citu valstu nodrošinātiem transportlīdzekļiem, ja tādi tiek organizēti
  • sniegt informāciju par pulcēšanās vietām krīzes skartajā valstī.
  • ja nav izsludināta evakuācija, nevar nodrošināt personu izceļošanu no krīzes skartās valsts vai teritorijas
  • Latvijas valstspiederīgajiem nodrošināt labākus apstākļus, nekā tie ir citām krīzē iesaistītajām personām
  • nodrošināt finanšu līdzekļus atpakaļceļam uz Latviju, ja krīzes apstākļu dēļ iegādātā biļete nav izmantojama
  • izsniegt apliecinājuma dokumentus, ka krīzes apstākļu dēļ ceļotājs kavējis darbu vai mācības
  • segt izdevumus, kas krīzes dēļ saistīti ar papildu uzturēšanos krīzes skartajā valstī.

*  Fiziskas personas datu (vārda, uzvārda, personas koda un citu izziņā norādīto personas datu) apstrādes tiesiskais pamats ir Vispārīgās datu aizsardzības regulas 6.panta 1.punkta c) apakšpunkts. Latvijas diplomātisko un konsulāro pārstāvniecību ārvalstīs juridiskais pienākums ir apstrādāt personas datus saskaņā ar Ministru Kabineta 30.04.2019. noteikumiem Nr.185 “Transportlīdzekļu un to vadītāju valsts reģistra noteikumi”.