2022. gada 26. aprīlī Vīnē notika Latvijas, Polijas un Rumānijas vēstniecību Austrijā rīkota paneļdiskusija “Trīs jūru iniciatīva. Instruments sadarbības stiprināšanai reģionā”.
Diplomāti un eksperti no ASV, Austrijas, Latvijas, Lielbritānijas, Polijas, Rumānijas, Ukrainas un Eiropas Komisijas diskutēja par Trīs jūru iniciatīvu no Eiropas Savienības (ES) un globālā skatupunkta, runāja par iniciatīvas ekonomiskajiem aspektiem un ieguvumiem.
Latviju pārstāvēja vēstniece Austrijā Guna Japiņa, Valsts prezidenta kancelejas vadītājs Andris Teikmanis, speciālo uzdevumu vēstnieks Trīs Jūru iniciatīvas samita sagatavošanas jautājumos Edgars Bondars un biedrības “Eiropas kustība Latvijā” prezidents un Eiropas Ekonomikas un Sociālo lietu komitejas loceklis Andris Gobiņš.
“Trīs jūru iniciatīva ir divpadsmit ES dalībvalstu kopīgo politisko, ekonomisko un pilsonisko ambīciju apliecinājums,” atklājot paneļdiskusiju, uzsvēra Latvijas vēstniece. “Trīs jūru iniciatīva ir politiski iedvesmota, taču ekonomiski virzīta, jo iniciatīvas dalībvalstis veido Eiropā ekonomiski visstraujāk augošu reģionu,” sacīja vēstniece.
Apspriežot Trīs jūru iniciatīvu ES kontekstā, Valsts prezidenta kancelejas vadītājs Andris Teikmanis atgādināja par 20.–21. jūnijā Rīgā paredzēto Trīs jūru iniciatīvas samitu un Biznesa forumu, kā arī pirmo reizi organizēto Pilsoniskās sabiedrības forumu un Parlamentāriešu forumu, kas apliecina iniciatīvas daudzveidīgumu un potenciālu. A. Teikmanis uzsvēra, ka Latvija kā galotņu sanāksmes rīkotājvalsts sagaida augsta līmeņa pārstāvību no visām Trīs jūru iniciatīvas dalībvalstīm, kā arī aicināja stiprināt Trīs jūru iniciatīvas Investīciju fondu, piesaistot privātos partnerus.
Speciālo uzdevumu vēstnieks Trīs Jūru iniciatīvas samita sagatavošanas jautājumos E. Bondars pievērsās reģionālās iniciatīvas nozīmei globālā mērogā, jo sevišķi saistībā ar aktuālo drošības apdraudējumu Eiropā. Viņš īpaši uzsvēra, ka Trīs jūru iniciatīva ir laba platforma karā ar Krieviju cietušajās Ukrainas atjaunošanai, kā arī norādīja uz Latvijas atvērtību Ukrainas dalībai Trīs jūru iniciatīvas samitā Rīgā.
Pasākuma noslēgumā tika secināts, ka Trīs jūru iniciatīvas reģionam ES mērogā līdz šim nav tikusi pievērsta vajadzīgā uzmanība, lai gan tas apvieno gandrīz pusi ES dalībvalstu. Mūsdienās infrastruktūras, transporta, digitalizācijas, savienojamības un enerģētikas attīstības ģeopolitiskā loma reģionā ir strauji pieaugusi, tādēļ Trīs jūru iniciatīvas sniegtās iespējas būtu jāpopularizē un jāizmanto plašāk, lai stiprinātu reģiona savienojamību ziemeļu–dienvidu virzienā.
Pasākumā piedalījās aptuveni 80 valsts, nevalstiskā un privātā sektora pārstāvju gan no Austrijas, gan citām Trīs jūru iniciatīvas valstīm. Pasākums tika rīkots sadarbībā ar Austrijas Rūpniecības kameru.
Pilna paneļdiskusijas programma pieejama šeit.
Plašāka informācija par Trīs jūru iniciatīvu pieejama tīmekļvietnē 3seas.eu