Latvijas Republikas un Gruzijas divpusējās attiecības

Kopš neatkarības atjaunošanas Latvija un Gruzija ir veidojušas ciešas un draudzīgas divpusējās attiecības. Latvija konsekventi sniedz politisko atbalstu starptautiskajos forumos Gruzijas suverenitātei un teritoriālajai integritātei. Pamatojoties uz savas integrācijas ES un NATO pieredzi, Latvija atbalsta Gruzijas sabiedrības Eiroatlantiskās integrācijas centienus. Ņemot vērā Gruzijas valdības īstenoto kursu, kas attālina valsti no demokrātiskajām vērtībām, augsta līmeņa politiskie kontakti ir ierobežoti, sadarbība galvenokārt noris darba līmenī.

• Galvenie sadarbības virzieni
• Attīstības sadarbība
• Nozīmīgākās vizītes un tikšanās
• Sadarbība ekonomikā

DIPLOMĀTISKO ATTIECĪBU VĒSTURE

Diplomātiskās attiecības ar Gruziju tika nodibinātas 1993. gada 11. martā.

2006. gada aprīlī Tbilisi darbu uzsāka Latvijas Republikas vēstniecība.

•          Pirmais rezidējošais Latvijas ārkārtējais un pilnvarotais vēstnieks Gruzijā bija Andris Vilcāns.
•          No 2011. gada decembra līdz 2016. gada jūlijam Latvijas ārkārtējā un pilnvarotā vēstniece Gruzijā bija Elita Gavele.
•          No 2016. gada augusta līdz 2017. gada septembrim Latvijas ārkārtējais un pilnvarotais vēstnieks Gruzijā bija Jānis Zlamets.
•          No 2018. gada maija 2022.gada augustam Latvijas ārkārtējā un pilnvarotā vēstniece Gruzijā bija Ingrīda Levrence.
•          No 2022. gada septembra Latvijas ārkārtējā un pilnvarotā vēstniece Gruzijā ir Edīte Medne.
•          No 2026. gada augusta Latvijas vēstniecību Gruzijā vada pagaidu pilnvarotā lietvede Diāna Eglīte.

No 2026. gada 24. augusta Gruzijas vēstniece  Latvijā ir V.E. Ana Abuladze (H.E. Mrs. Ana Abuladze). Vēstnieces rezidences vieta ir Rīga.

Gruzijā darbojas viens Latvijas goda konsuls - Miheils Hundadze (Mikheil Khundadze) Kahetijas konsulārajā apgabalā. 

GALVENIE SADARBĪBAS VIRZIENI 

• ekonomisko interešu apzināšana un sadarbības intensificēšana, atbalsts Gruzijas pilsoniskajai sabiedrībai, neatkarīgajiem medijiem un jaunatnei,
• sadarbības izglītībā un zinātnē veicināšana,
• cilvēku savstarpējo kontaktu veicināšana, kultūras sakaru attīstība.

ATTĪSTĪBAS SADARBĪBA

Divdesmit gadu laikā Gruzija ir bijusi viena no Latvijas attīstības sadarbības politikas prioritārajām valstīm. Līdz ar demokrātijas lejupslīdi Gruzijā, Latvijas attīstības sadarbība tiek pielāgota, lai sniegtu atbalstu Gruzijas pilsoniskajai sabiedrībai un neatkarīgajiem medijiem.

Kopš 2014. gada Gruzijas pārstāvjiem ir iespēja apgūt zināšanas par Eiropas Savienību Rīgas Juridiskās augstskolas programmas Eiropas tiesībās un ekonomikā ietvaros. Programma tiek īstenota ar Ārlietu ministrijas, ASV un citu donoru finansiālu atbalstu. Šajā laikā programmu absolvējuši vairāk kā 100 dalībnieki no Gruzijas.

2026. gada granta projektu konkursa ietvaros tika atbalstīti biedrības “Laiks Jauniešiem” projekts “Jaunieši ilgtspējīgai līdzdalībai – Latvijas un Gruzijas sadarbības tīkls un digitāls mācību modelis ANO ilgtspējīgas attīstības mērķu izpratnei (SDG Connect Georgia)”.

2024. gadā granta projektu konkursa ietvaros Gruzijas NVO saņēma atbalstu “Baltic Human Rights Society” cilvēktiesību gida izstrādes turpināšanā.

2023. gadā granta projektu konkursā tika atbalstīts Paula Stradiņa klīniskās slimnīcas projekts Gruzijas veselības aprūpes sistēmas stiprināšanai. Reģionālo projektu Austrumu partnerības valstīm ietvaros tika turpināts “Baltic Human Rights Society” projekts cilvēktiesību gida izstrādē un Valts kontroles projekts Gruzijas Valsts audita kapacitātes celšanai.

2022. gadā granta projektu konkursā tika atbalstīts Latvijas Sociālās uzņēmējdarbības asociācijas projekts Gruzijas sociālās uzņēmējdarbības attīstības tūrisma sektorā veicināšanai. Reģionālo projektu Austrumu partnerības valstīm ietvaros Gruzija saņēma atbalstu SIA “Latvijas Standarts” projekts Gruzijas Nacionālā standartu un meteoroloģijas aģentūras (GEOSTM) kapacitātes celšanā; Valsts kontrole sniedza atbalstu Gruzijas Valsts audita kapacitātes celšanai; “Baltic Human Rights Society” sniedza atbalstu NVO cilvēktiesību izglītības jomā, izstrādājot cilvēktiesību gidu.

2021. gadā granta projektu konkursā tika atbalstīts SIA “Latvijas Standarts” projekts “Atbalsts ilgtspējīgas infrastruktūras izveidei moderno valodu tehnoloģiju izmantošanai Gruzijas valsts pārvaldē, piedāvājot automātiskās tulkošanas risinājumus. Reģionālo projektu Austrumu partnerības valstīm ietvaros Gruzija saņēma Valsts kontroles atbalstu Valsts audita kapacitātes celšanai starptautisko augstāko revīzijas iestāžu standartu pārņemšanas procesā; Baltijas mediju centra atbalstu stiprinot sabiedrības noturību pret dezinformāciju un uzlabojot mediju pratību; atbalstu mazajiem un vidējiem uzņēmumiem.

2020. gadā Ārlietu ministrijas granta projektu konkursā tika atbalstīts SIA “Latvijas Standarts” projekts “Standartizācija, kā atbalsta instruments ātras reaģēšanas pasākumiem uz COVID_19 pandēmijas izraisītu ārkārtējo situāciju Gruzijā.

2019. gadā ar Ārlietu ministrijas pārvaldītā attīstības sadarbības finansējuma atbalstu tika realizēti projekti labas pārvaldības (revīzijas jomā), standartizācijas jomā – tūrisma un zivsaimniecības sektoros.

2018. gada Ārlietu ministrijas granta projektu konkursā tika atbalstīts: Pārtikas un veterinārā dienesta projekts Gruzijas Nacionālās Pārtikas aģentūras spēju stiprināšanai; SIA “Latvijas standarts” projekts Eirokodeksu projektēšanas sistēmu izveidei un uzturēšanai būvniecības nozarē; Valsts robežsardzes koledžas projekts Gruzijas robežsardzes dienesta kinoloģijas attīstīšanai; Biedrības “Latvijas Lauku forums” projekts Moldovas un Gruzijas reģionu izaugsmei.

2016. gada Ārlietu ministrijas granta projektu konkursā tika atbalstīts Valsts kancelejas  projekts “Valsts pārvaldes un labas pārvaldības reformu īstenošanas kapacitātes stiprināšana Gruzijā un Ukrainā” un Tiesu administrācijas projekts “Sadarbības attīstība starp Gruzijas un Latvijas institūcijām ar mērķi paaugstināt tiesu pieejamību, veicināt uzticēšanos tiesām un tiesībaizsardzības iestādēm un stiprināt tiesiskumu”.

2015. gada Ārlietu ministrijas granta projektu konkursā tika atbalstīs Valsts robežsardzes koledžas projekts par palīdzību Gruzijas robežpolicijai un Patruļpolicijai kinoloģijas jomas reorganizācijā un attīstīšanā atbilstoši Eiropas Savienības dalībvalstu līmenim.

2014. gada Ārlietu ministrijas granta projektu konkursā tika atbalstīti sekojoši projekti Gruzijā: „Gruzijas Darba, veselības un sociālo lietu ministrijas kapacitātes celšana darba apstākļu uzlabošanas jautājumos” un „Nodarbinātības veicināšana caur mazo un vidējo uzņēmumu eksportspējas paaugstināšanu, veicinot kooperāciju un vienota eksporta zīmola izveidošanu.”

NOZĪMĪGĀKĀS VIZĪTES UN TIKŠANĀS

SADARBĪBA EKONOMIKĀ

2025.gadā, saskaņā ar Centrālās statistikas pārvaldes datiem, kopējais ārējās tirdzniecības apgrozījums ar Gruziju bija 90 MEUR, samazinoties par -3.6% salīdzinājumā ar 2024. gadu.

Gruzija ieņēma 51.vietu Latvijas ārējo tirdzniecības partneru vidū. Minētajā periodā ārējās tirdzniecības bilance Latvijai ar Gruziju bija pozitīva: 44.9 MEUR apmērā.

Preču eksports uz Gruziju 2025.gadā veidoja 53.4 MEUR, palielinoties par 0.4% salīdzinājumā ar 2024.gadu.

Galvenās eksporta preces bija dzērieni un alkoholiskie šķidrumi (23.6% jeb 12.6MEUR) un farmaceitiskie produkti (16.4% jeb 8.8MEUR).

2026.gada pirmajos 7 mēnešos preču eksports veidoja 33.3 MEUR (44. vieta starp preču eksporta partneriem), palielinoties par 10.1% salīdzinot ar 2025.gada pirmajiem 7 mēnešiem.

Preču imports no Gruzijas 2025.gadā veidoja 10.6 MEUR, palielinoties par 15.5% salīdzinājumā ar 2024.gadu.

Galvenās importa preces bija dzērieni un alkoholiski šķidrumi (83.5% jeb 8.8 MEUR), augļi, rieksti (5.1% jeb 0.5 MEUR), dārzeņu, augļu, riekstu izstrādājumi (2.1% jeb 0.2 MEUR).

2026.gada pirmajos 7 mēnešos preču imports veidoja 5.5MEUR (58. vieta starp preču importa partneriem), samazinoties par -8.5% salīdzinot ar 2025.gada pirmajiem 7 mēnešiem.

Saskaņā ar Latvijas Bankas datiem pakalpojumu eksports ar Gruziju 2025.gadā bija 14 MEUR, samazinoties par -12.5% salīdzinājumā ar 2024.gadu, savukārt pakalpojumu imports bija 12 MEUR apjomā, samazinoties par -20% salīdzinājumā ar 2024.gadu.

2026.gada pirmajos 2 ceturkšņos pakalpojumu eksporta apjoms veidoja 6 MEUR, palielinoties par 100% salīdzinājumā ar attiecīgo periodu iepriekšējā gadā, bet pakalpojumu imports 5 MEUR, palielinoties par 150% salīdzinājumā ar attiecīgo periodu iepriekšējā gadā.

Saskaņā ar Latvijas Bankas datiem Gruzijas investīciju atlikumi Latvijā 2026.gada II. ceturksnī bija 16 MEUR, palielinoties par 3 MEUR, salīdzinājumā ar atlikumu iepriekšējā gada beigās (13 MEUR).

Latvijas tiešo investīciju atlikums Gruzijā saskaņā ar Latvijas Bankas datiem 2026.gada II. ceturksnī bija 3 MEUR, nemainoties, salīdzinājumā ar atlikumu iepriekšējā gada beigās (3 MEUR).