Alfreds Bilmanis

1887. gada 2. februārī Rīgā - 1948. gada 26. jūlijā Rehobotbīčā Delavēras pavalstī, ASV
1911. g. beidzis Maskavas universitātes Vēstures nodaļu. Viļņas universitātē ieguvis filoloģijas doktora grādu. 1910. - 1912. g. obligātajā karadienestā Krievijas armijā. Skolotājs Kaukāzā un Volīnijas guberņā līdz 1914. g. jūlijam, kad iesaukts karadienestā. 1918. - 1920. g. pedagoģiskajā darbā Rovnā.
LATVIJAS ĀRLIETU DIENESTĀ - no 1920. g. jūlija ĀM Preses nodaļas I šķ. sekretārs, no oktobra - nodaļas vadītājs līdz 1932. g. jūnijam. Sūtnis PSRS (1932 - 1935), no 1935. g. oktobra - ASV. Ar Ministru kabineta 1940. g. 17. maija sēdes lēmumu iecelts par sūtnim Lielbritānijā K. Zariņam piešķirto ārkārtējo pilnvaru pārņēmēju, ja K. Zariņš nomirtu vai zaudētu rīcības brīvību.
Nav atzinis padomju okupācijas laika Latvijas valsts varas un pārvaldes iestādes par likumīgām un nav pakļāvies to lēmumiem (1940. g. jūlija beigās atcelts no amata disciplināru pārkāpumu dēļ, atņemtas pilsoņa tiesības, konfiscējot īpašumus, izsludināts ārpus likuma kā valsts nodevējs). Savu nostāju darījis zināmu ĀM Latvijā.
Ar paziņojumu presē 1940. g. 13. jūlijā protestējis pret Latvijā rīkotajām antikonstitucionālajām Saeimas vēlēšanām, bet 21. jūlijā - pret nelikumīgi ievēlētās Saeimas deklarāciju par Latvijas iestāšanos PSRS. Aktīvi ietekmējis izšķiroši svarīga ASV politiskā lēmuma pieņemšanu pret Baltijas valstu neatkarības iznīcināšanu un to teritoriālo neaizskaramību (ASV valsts sekretāra v. i. Samnera Velsa (S. Welles) 1940. g. 23. jūlija paziņojums).
1941. g. janvārī pabeidzis konsulāta likvidāciju Ņujorkā, koncentrējot diplomātisko un konsulāro darbību sūtniecībā Vašingtonā. Nokārtojis jautājumu par līdzekļu piešķiršanu Latvijas pārstāvniecību uzturēšanai brīvajā pasaulē, saglabājot neskartu Latvijas valsts noguldījumu kapitālu ASV centrālajā bankā - Federal Reserve System - un izmantojot tikai šo noguldījumu augļus. Novērsis rietumu puslodē atrodošos Latvijas kuģu nodošanu PSRS (izņemot kuģi Hercogs Jēkabs).
Turpinājis kopš 1940. g. janvāra iznākošā sūtniecības Preses biroja izdevuma Latvian Information Bulletin vadīšanu.
Apbalvots ar Triju Zvaigžņu ordeņa II un III šķ., Beļģijas, Dānijas, Dienvidslāvijas, Francijas, Igaunijas, Lietuvas, Polijas, Somijas, Vatikāna, Zviedrijas ordeni un Krievijas ordeņiem.
Kara un pēckara gados izdoti vairāk kā 20 darbi, starp kuriem minami: Latvia in the present world crisis. Facts and figures (1942), Latvian - Russian Relations. Documents (1944), Baltic essays (1945), Latvia as an independent state (1947) u.c.