Latvijas vēstniece Gruzijā uzsver nepieciešamību panākt taisnīgu un ilgstošu mieru Ukrainā, nodrošinot spēcīgas drošības garantijas

2026. gada 24. februārī, Tbilisi Latvijas vēstniecība Gruzijā sadarbībā ar Ukrainas, Apvienotās Karalistes, Francijas un Norvēģijas vēstniecībām rīkoja paneļdiskusiju, lai atzīmētu 4. gadskārtu  kopš Krievijas pilna mēroga agresijas nozieguma pret Ukrainu uzsākšanu.

Paneļdiskusijas laikā tika analizētas jaunākie ES diplomātiskie centieni Krievijas brutālās  agresijas izbeigšanai,  kā arī izvērtēta situācija kaujas laukā un iespējamie riski, ko Eiropas un eiroatlantiskajai drošībai var radīt piekāpšanās Krievijai. Tāpat tika diskutēts par iespējamiem pamiera nosacījumiem, turpmākām drošības garantijām Ukrainai un sabiedroto ilgtermiņa atbalsta iespējām. Lielbritānijas, Francijas, Vācijas, Norvēģijas un ES vēstnieki uzsvēra,  ka Ukrainai jāsniedz savlaicīgs un vajadzībās balstīts finansiālais un militārais atbalsts, cik vien ilgi tas nepieciešams. Lai miers būtu ilgtspējīgs, jāsniedz nopietnas drošības garantijas Ukrainai.  Vitāli svarīga drošības garantija ir Ukrainas pievienošanās Eiropas Savienībai.

Latvijas vēstniece Gruzijā, Edīte Medne, savā runā pauda  nelokāmu atbalstu Ukrainai. Viņa uzsvēra nepieciešamību panākt taisnīgu un ilgstošu mieru Ukrainā un saukt Krieviju pie atbildības. Vēstniece uzsvēra vienota Eiropas un globālā atbalsta nozīmi Ukrainai un norādīja, ka viena no Latvijas prioritātēm ANO Drošības padomē ir stingra iestāšanās par starptautiskās tiesībās balstītu kārtību, atbalstu Ukrainai un Krievijas ierobežošanu. Paneļdiskusijas otrajā daļā, Eiropas drošības eksperte Viktorija Vdovičenko (Victoria Vdovychenko) kopā ar Lielbritānijas aizsardzības ministrijas štāba priekšnieku Alkvinu Džonsonu (Col. Alcuin Johnson) un Francijas  stratēģiskās pētniecības institūta IRESEM eksperti Selīni Maranžē (Céline Marangé) sniedza vērtējumu par Ukrainas spējām kaujaslaukā, miera līguma nosacījumiem, kā arī ieteikumus turpmākajam sabiedroto atbalstam.

Pasākumu apmeklēja Gruzijā akreditēto diplomātisko pārstāvniecību, nevalstisko organizāciju un domnīcu pārstāvji, kā arī universitāšu studenti un mācībspēki.

Pasākums īstenots diplomātijas programmā Latvijas dalības ANO Drošības padomē prioritāšu īstenošanas atbalstam un Latvijas atpazīstamības veicināšanai. 2025. gada 3. jūnijā Latviju ievēlēja ANO Drošības padomē uz laiku no 2026. gada 1. janvāra līdz 2027. gada 31. decembrim. Dalība Drošības padomē būs viens no nozīmīgākajiem instrumentiem Latvijas ārpolitikas interešu nodrošināšanai. Latvijas dalības ANO DP virsmērķis ir sargāt un stiprināt Latvijas drošībai labvēlīgu starptautisko vidi, izmantojot un vienlaikus vairojot, daudzpusējās diplomātijas sniegtās iespējas.