Vēsture: Latvijas bēgļi Dānijā

   
Facebook X.com
28.04.2021. 16:49

PIEMINEKLIS LATVIJAS BĒGĻIEM DĀNIJĀ[1]

„Es sapni par dzimteni pagalvī liku” –

TRIMDAS LAIKĀ MIRUŠIEM TAUTIEŠIEM DĀNIJĀ

 

 

 

Latviešu karavīri Dānijā

Neilgi pirms 2.pasaules kara beigām Dānijā nonāca daļa nacistiskās Vācijas armijā iesaukto latviešu karavīru. To skaits varēja būt ap 2500. Pēc kapitulācijas latviešu karavīri nonāca angļu gūstā un 1945.gada maija beigās tika pārsūtīti uz Vāciju, vēlāk uz Beļģijas gūstekņu nometnēm.

Daļa no latviešu karavīriem gan tika pie privātajām drēbēm un ieplūda kara bēgļu vidū. Viņu skaits varēja būt aptuveni 250 līdz 300 vīru. Tādējādi Dānijā aptuveni 15% no latviešu bēgļu kopējā skaita bija karavīri. Daudzi latviešu sabiedrības aktīvie darbinieki nāca no bijušo karavīru vidus.
 

Latvijas bēgļi Dānijā

Nav noskaidrots, kad tieši Dānijā sāka ierasties pirmie bēgļi no Latvijas. Var domāt, tas noticis 1944.gada rudenī. Bēgļu ierašanās veidu un virzienus sīki aprakstījis Guntars Saiva grāmatā „Latviešu bēgļi Dānijā”.

Karam beidzoties, Dānijā atradās aptuveni 250 000 bēgļu. No tiem vairāk nekā 200 000 bija vācieši. Citu tautu bēgļu skaits varēja pārsniegt 30 000, starp tiem bija arī kādi 2000 latviešu.

Dānijas valdība pasludināja bēgļus par nevēlamiem, sabiedrībā valdīja liels naids pret vāciešiem un dāņi vēlējās tikt vaļā no kara bēgļiem. Taču angļu okupācijas varas iestādes nepieļāva to repatriāciju uz bēgļu pārpildīto Vāciju.

 

Bēgļu nometnes

Latviešu bēgļi, tāpat kā citi Dānijā nokļuvušie bēgļi, ieguva pārvietoto personu statusu (tautā saukti par dīpīšiem, Displaced Persons, DP) un tika izvietoti DP bēgļu nometnēs. Pēckara Dānijai bēgļu uzturēšana izmaksāja aptuveni 15% Dānijas budžeta.

Lielākā daļa bēgļu bija vācieši. Tika radītas aptuveni 120 nometnes, izkaisītas pa visu Dāniju. Apstākļi bēgļu nometnēs bija diezgan trūcīgi. Nepietiekamais uzturs un dehidrācija nereti noveda pie bēgļu mirstības.

Dānijas Sarkanais Krusts iespēju robežās bēgļus sadalīja pa tautību grupām. Latvieši dzīvoja vismaz 25 dažādās nometnēs.

 

Latviešu organizācijas, kultūras un sabiedriskā dzīve

Latvieši jau no paša bēgļu gaitu sākuma diezgan aktīvi organizēja sabiedrisko dzīvi Dānijā. Vēl pirms kapitulācijas vairāki latvieši kopā ar igauņiem un lietuviešiem parūpējās par lielāku pabalstu saņemšanu. Nonākuši Sarkanā Krusta nometnēs, latvieši 1945.gada vasarā nodibināja Latviešu palīdzības komiteju. Tika dibinātas arī citas organizācijas, piemēram, Latviešu jaunatnes kristīgā savienība (1945.gada rudenī), Sociāldemokrātu klubs (1945.gada oktobrī Gerrehūsas nometnē), Latviešu klubs Kopenhāgenā (1946.gada novembrī) Latviešu aprūpe Dānijā (1947.gada maijā) u.c.

1946.gada sākumā Dānijas latvieši pievienojās Vācijā dibinātajai Latviešu centrālajai padomei.

Tāpat kā citur Eiropā, latvieši Dānijas nometnēs gādāja par aktīvu kultūras un sabiedrisko dzīvi. Dānijas latviešu dziesmu svētki notika jau 1946.gada 7.aprīlī. Latvieši piedalījās arī dāņu Tautas deju svētkos 1947.gada vasarā. Tika noturēti dievkalpojumi, dibināta trimdas draudze. Vairākās nometnēs darbojās pamatskolas, bija viena arodskola, ģimnāzija. Latvieši mācījās arī Kopenhāgenas universitātē.

Latviešu skauti savu darbību Dānijā uzsāka 1945.gada decembrī, gaidas – 1946.gada maijā.

Nometnēs notika latviešu teātra izrādes, tika izdotas grāmatas un žurnāli. Norisinājās arī sporta sacensības.

 

Piemineklis latviešu bēgļiem

Līdz 1946.gada nogalei Dānijā bija miruši kādi 60 latviešu bēgļi. To kapi bija izkaisīti pa visu Dāniju. Dažkārt neapkopti un nezināmi.

Jaunatnes kristīgās savienības (JKS) Centrālā valde jau 1946.gada pirmajā pusē sāka apspriest nepieciešamību katrā nometnē dibināt JKS komiteju, kas gādātu par latviešu kapu apzināšanu un uzkopšanu.

1947.gada 1.februārī Kopenhāgenā notika JKS apspriede. Tajā piedalījās pārstāvji gandrīz no visām nometnēm. Apspriede nolēma dibināt Dānijas latviešu Kapu komiteju, kas gādātu par kapu apzināšanu un kopšanu.

Gandrīz visiem apzinātajiem Dānijā mirušo latviešu kapiem tika uzliktas viena veida piemiņas plāksnes ar sarkanbaltsarkanu vairodziņu. Lielāko daļu izdevumu sedza JKS.

Pēc tam, kad lielākā daļa kapavietu tika noskaidrotas un uzkoptas, 1948.gada 22.februārī JKS delegātu ārkārtējā konference Olborgā ierosināja celt vienotu pieminekli visiem Dānijā mirušajiem latviešu bēgļiem. Tā paša gada 15.maijā Kopenhāgenā tika dibināta Dānijā mirušo latviešu pieminekļa komiteja. Uz to brīdi Dānijas iestādes jau bija devušas piekrišanu pieminekļa celšanai Kopenhāgenas Vestre Kirkegaard kapsētā, kur bija apglabāti kādi 16 latvieši. Komiteja nolēma vākt līdzekļus pieminekļa celšanai un šim nolūkam iekārtot īpašu Zelta grāmatu (to darināja Leo Stepe).

Pieminekļa izveidei tika rīkots konkurss, kurā trīs dalībnieki iesniedza četrus metus. Dānijā mirušo latviešu pieminekļa komiteja izvēlējās Leo Stepes metu. Tas paredzēja aptuveni 2,5 metrus augstu pieminekli, kas tiktu celts no Fakses „marmora”, jo atgādināja Latvijas šūnakmeni. Piemineklī kalti vārdi: „Es sapni par dzimteni pagalvī liku”. Izmaksas lēsa uz 4000 dāņu kronām. Dānijas latvieši nometnēs un citi privātie ziedotāji savāca 5339,05 dāņu kronu. Pieminekļa celšanai tika iztērēts 5057,42 kronas.

Piemineklis Vestre kapsētā tika iesvētīts 1948.gada 18.novembrī.

Kopš tā laika Dānijas latviešiem ir paradums katru gadu 14.jūnijā un 18.novembrī pulcēties pie pieminekļa uz piemiņas brīdi.

Sākot ar laiku, kad Latvijas Republika atjaunoja savu neatkarību un izveidoja vēstniecību Kopenhāgenā, Latvijas vēstnieks allaž ir piedalījies šajos piemiņas brīžos.

Kopš 2012.gada vasaras Latvijas vēstnieks Dānijā ir uzņēmies atbildību par piemiņas brīžu rīkošanu.

Latvijas vēstniecībā glabājas L.Stepes darinātā pieminekļa Zelta grāmata.

 

Bēgļu nometņu slēgšana un latviešu došanās prom no Dānijas

Laikā no 1947. līdz 1950.gadam latviešu bēgļiem radās iespējas pamest DP nometnes un doties prom no Dānijas. Lielākā daļa izvēlējās pamest Dāniju. 1952.gadā Dānijā vēl bija palikuši 352 latvieši, kas pēckara gados turpināja latviešu sabiedrisko un kultūras dzīvi Dānijā.

 

  [1]Fakti par Latvijas bēgļiem Dānijā ir ņemti no Guntara Saivas grāmatas „Latviešu bēgļi Dānijā” (Izdevniecība Retorika A, Rīga, 2008, 320 lpp.)