Eiropas Valodu dienā Helsinkos uzstājas lībiešu dzejnieki

2020. gada 24. un 25. septembrī Latvijas vēstniecība Helsinkos valsts Simtgades publiskās diplomātijas programmā rīkoja Eiropas Valodu dienai veltītus pasākumus, kuru centrā bija lībiešu valoda un kultūra.

24. septembrī Tēles bibliotēkā dzejnieks, Latvijas Universitātes Lībiešu institūta vadītājs Valts Ernštreits stāstīja par somugru ceļu uz Ziemeļiem caur Latvijas teritoriju. Lībieši pirmo reizi pieminēti 11. gs. hronikā, lībiešu klātbūtne atstājusi pēdas latviešu valodā, tradīcijās un vietvārdos. V. Ernštreits atzina, ka šodien jājautā nevis, kāpēc lībieši ir izmiruši vai skaitliski tik ievērojami samazinājušies, bet gan – kā viņi ir izdzīvojuši kopš 13. gadsimta, saglabājot savu valodu un tradīcijas? Šodien sevi par lībiešiem uzskata 250 Latvijas iedzīvotāji. Lībiešiem no 1923. gada ir savs karogs, ir arī sava himna, kurai kopīga melodija ar Somijas un Igaunijas himnu. V. Ernštreits norādīja, ka nācijai svarīgas ir ne tikai saknes un tradīcijas, bet arī tas, kā tā transformējas nākotnē. Nācija mirst tad, kad tā vairs nevēlas nākotni, bet lībieši ir ļoti aktīvi, lībiešu identitāte ir ļoti stipra un viņi lepojas ar savu izcelsmi.

Pēc V. Ernštreita lekcijas dzejniece Baiba Damberga runāja savu dzeju lībiešu valodā, atdzejojumus somu valodā lasīja dzejnieks un atdzejotājs Olli Heikonens (Olli Heikkonen).

25. septembrī vēstniecības telpās norisinājās dzejas vakars, kura goda viesi bija lībiešu dzejnieki Baiba Damberga un Valts Ernštreits, kā arī viņu darbu atdzejotājs Olli Heikonens. Dzejas vakaru vadīja tulkotāja Gunta Paavola.

Atklājot pasākumu, Latvijas vēstniece Somijā Kristīne Našeniece pauda, ka “nav lielu un mazu valodu”, “valodas veido Eiropas un pasaules kultūrtelpu, un ikviena no tām ir vērtība, jo tā pārstāv kādu noteiktu pasaulskatījumu.” Lai gan lībiešu valoda ir iekļauta UNESCO Apdraudēto pasaules valodu atlantā kā īpaši apdraudēta valoda, kurā šobrīd runā mazliet vairāk par 20 cilvēkiem , vēstniece teica: “Godājot lībiešu cīņas sparu un vērienu, kā arī līdz šim paveikto, man gan labāk gribētos dēvēt lībiešu valodu par „atdzīvinātu valodu” ”. Divu no trim pasaulē lībiešu valodā rakstošo dzejnieku klātbūtne Helsinkos dzejas vakarā dod mums iespēju “turpināt lībiešu valodu un kultūru, tādējādi stiprinot Eiropas garu un daudzveidību.”

Vakara gaitā dzejnieki atklāja savu personisko saiti ar lībiešu valodu, stāstīja par lībiešu dzejas vēsturi un mūsdienīgumu, par savstarpējo sastapšanos un izdotajiem dzejas krājumiem. Olli Heikonens atzina, ka Somijā interese par lībiešu valodu ir liela. Valts Ernštreits pauda, ka lībiešu dzeja nav ietekmējusies no Igaunijas un Somijas, jo katrā no šīm valstīm ir sava dzejas tradīcija. Lībiešu valoda gan rakstu, gan citu īpatnību ziņā atrodas pa vidu starp latviešu un igauņu valodu, kas rada atšķirību starp lībiešu, somu un igauņu valodu.

24. un 25. septembra sarīkojumu ieraksti pieejami Latvijas vēstniecības Somijā Facebook lapā.

Eiropas Valodu diena Latvijas vēstniecībā Helsinkos tika atzīmēta jau trešo gadu.