|
Latvijas diplomātiskie pārstāvji Helsinkos |
|
|
Kārlis Zariņš, sūtnis |
1919 – 1925 |
|
Oļģerts Grosvalds, sūtnis |
1925 – 1930 |
|
Antons Balodis, sūtnis |
1930 – 1933 |
|
Vilis Šūmanis, sūtnis |
1933 – 1938 |
|
Jānis Tepfers, sūtnis |
1939 – 1940 |
|
Anna Žīgure, vēstniece |
1991 – 1998 |
|
Alberts Sarkanis, vēstnieks |
1998 – 2000 |
|
Valdis Krastiņš, vēstnieks |
2000 – 2005 |
|
Einars Semanis, vēstnieks |
2005 – 2009 |
|
Juris Bone, vēstnieks |
2009 - 2013 |
|
Uģis Bambe, vēstnieks |
2013 - 2018 |
|
Kristīne Našeniece, vēstniece
|
2018 - 2022 |
|
Latvijas sūtniecības un vēstniecības adreses Helsinkos |
|
|
No 1919. līdz 1921. gadam Latvijas sūtniecība strādāja vairākās pagaidu adresēs, īsu laiku arī viesnīcā Fennia (Mikonkatu 17). |
|
| Aleksanterinkatu 19 | 1921 – 1923 |
| Bulevardi 12 | 1923 – 1928 |
| Bulevardi 1 | 1928 – 1931 |
| Tehtaankatu 4 | 1931 – 1934 |
| Armfeltintie 10 | 1935 – 1940 |
| Bulevardi 5 | 1992 – 1995 |
| Armfeltintie 10 | 1995 – patreiz |
Latvijas vēstniecības Somijā ēkas (Armfeltintie 10) vēsture
Veroties pagātnē, pilsētvides objekti – ēkas, ielas, parki – kalpo ne tikai kā vizuāli orientieri, bet arī kā emocionāli piesaistes punkti, kuri personificē pagātnes notikumus.
Divi no namiem, ko 1940. gada augustā Latvijas diplomātiem nācās pamest, pieredzēja viņu pēcteču atgriešanos agrākajās sūtniecību telpās. Šis ir stāsts par vienu no Latvijas vēstniecību ēkām: Villa Frenckell, Armfeltintie Nr. 10, Helsinkos.
Esejas autore ir vēsturniece Una Bergmane. Materiāla fotogrāfijas un papildus informāciju sagatavoja: Gunta Paavola un Jānis Ķirpītis.
Materiāls tapis Latvijas kandidatūras ANO Drošības padomes nepastāvīgās locekles (2026 – 2027) atbalsta programmas ietvaros.
Saites uz projekta ietvaros izstrādātajiem materiāliem -
Mājaslapa: https://www.laivas.fi/latvijas-vestniecibas-ekas-somija-vesture/
Latviski: Tā_pati_valsts_tas_pats_nams_2024.pdf (15 MB)
English: Same_country_same_building_2024.pdf (15 MB)
Suomeksi: Sama_maa_sama_talo_2024.pdf (15 MB)
Ēka Helsinku Eiras rajonā, kur šobrīd atrodas Latvijas vēstniecība, ir celta 1920.- 1921.gadā pēc arhitekta Valtera Junga (Walter Jung) projekta. Tās sākotnējais īpašnieks bija lielākās Somijas zviedru avīzes Hufvudstadsbladet izdevējs un redaktors Artūrs Frenkels (Arthur Frenckell). Vēl mūsdienās šī māja daudziem ir pazīstama kā Villa Frenckell.
Pagājušā gadsimta trīsdesmito gadu vidūEiras pili (kā arī dažkārt mēdz saukt šo ēku) iegādājās Latvijas valsts. Piecus gadus, līdz padomju okupācijai 1940.gadā tajā atradās Latvijas Republikas sūtniecība.
Pēc Otrā pasaules kara ēka tika nodota Padomju Savienības Pārraudzības komisijas un tās vadītāja Andreja Ždanova rīcībā. Tās uzdevums bija Somijā pārraudzīt miera līguma noteikumu ievērošanu un reparāciju izmaksas pēc Otrā pasaules kara. Pēc 1948.gada ēka tika izmantota kā PSRS vēstnieka rezidence. Sešdesmitajos gados tur atradās skola padomju diplomātu bērniem.
Septiņdesmitajos gados ēka tika nodota Somijas valstij apmaiņā pret zemes gabalu PSRS vēstniecības tuvumā. Turpmākos divdesmit gadus Eiras pilī atradās Somijas Izglītības ministrijas paspārnē esošais Padomju Institūts. Tur tika izvietota arī institūta bibliotēka, kas lepojās ar 100 000 grāmatu krājumu.
Pēc Latvijas neatkarības atgūšanas 1991.gadā Latvijas vēstniecība sākotnēji tika iekārtota Helsinkos, Bulevardi 5A. 1995.gada 29.augustā, tieši četrus gadus pēc Latvijas un Somijas diplomātisko attiecību atjaunošanas, Somijas valdība svinīgi nodeva ēku Armfeltintie 10 Latvijas valstij, lai tā atkal kalpotu kā Latvijas Republikas vēstniecība.