Notikumi kultūrā Somijā – 2022. gada rudens sākums

19.09.2022. 14:19

(Raumas "Zilās jūras" filmu festivāla brīvprātīgo komanda bija sagatavojusi īpašu Latvijai veltītu programmu un rotājumus. Foto: Maira Dobele).

Rudens Somijā sākās ar vairākiem kultūras pasākumiem, kuros plaši izskanēja arī Latvijas vārds, un kurus atbalstīja arī Latvijas vēstniecība Somijā.

Raumas pilsētas ikgadējā ”Zilās jūras” filmu festivāla tēmas zeme šogad bija Latvija. Ar Latvijas vēstniecības atbalstu festivālā viesojās režisore Kristīne Briede un tika izrādītas četras mākslas filmas: “Laika Tilti”, “Upurga”, “Mans mīļākais karš” un “Tabu. Tas, par ko nerunājam”. Režisore Kristīne Briede un vēstniecības pārstāve Maira Dobele piedalījās arī vairākās festivāla rīkotajās publiskās diskusijās par latviešu kino un par stāstījuma naratīvu mākslas darbos un žurnālistikā. Kopā ar Raumart rezidences māksliniekiem Maira Dobele piedalījās festivāla žūrijas darbā, izvērtējot “Baltijas Siļķe” skatei iesniegtās īsfilmas.

16. augustā senioru namā ViaDia Nummelā sarunu ciklā ”Kultūras satiekas” Vineta Kozlovska vadīja lekciju par Lavijas kultūru. Seniori priecājās gan par ceļojumu materiāliem un kartēm, gan par somiski izdoto latviešu literatūru. Pēcpusdienas izskaņā seniori nogaršoja visīstākos latviešu saldumus.

19. augustā Somijas apgādā “Aviador” ar platformas Latvian Literature atbalstu nāca klajā lībiešu mūsdienu dzejas izlase somu valodā “Kerran olin taivaan suolajärvi”. Krājuma nosaukumam izraudzītas Baibas Dambergas dzejas rindas “kõrd vȯļ minā touvõs sūoljōraks / reiz biju mākoņos sālsezers”. Grāmatā, ko izdevējs nosaucis par mūsdienu lībiešu dzejas antoloģiju, apkopoti dzejnieku Baibas Dambergas, Valta Ernštreita un Ķempju Kārļa darbi. Krājumu ir sastādījis un atdzejojis somu dzejnieks Olli Heikonens (Olli Heikkonen). Somu lielākais dienas laikraksts Helsingin Sanomat jau paspējis šīs grāmatas iznākšanu nosaukt par gada kultūras notikumu un citē dzejnieka, pētnieka, ANO Starptautiskās pirmiedzīvotāju valodu desmitgades globālās darba grupas (IDIL) līdzpriekšsēdētāja Valta Ernštreita pēcvārdu: “Lībiešu valodā rakstītā literatūra Eiropas mērogā neapšaubāmi ir vismazākā, ja to mēra pēc lasītāju skaita, taču tā ir vislielākā, ja to mēra rakstnieku daudzumā lībiešu un lībiešu valodas lietotāju vidū”. HS atzīst, ka valoda nav mirusi, ja to lieto rakstot dzeju.

HS raksts lasāms šeit: https://www.hs.fi/kulttuuri/art-2000009000241.html

Arī šogad Somijā notika tradicionālais Runokuu dzejas festivāls. Īpaši jāuzsver, ka šogad festivāla atdzejošanas balvu saņēma dzejniece Heli Lāksonena. Käännöskarhu (“Tulkotājlāča” vai “Atdzejas Lāča”) balvu piešķir somu sabiedrisko mediju kompānija Yle, un tā tiek piešķirta par gada svarīgāko dzejas tulkojumu. Šogad tas bija Heli Lāksonenas atdzejotais Aleksandrs Čaks. Šie dzejoļi 2021. gadā izdoti grāmatā “Poimit sydämeni kirjahyllystä” (izdevējs: ”Kynälä”). Grāmatas ietver Aleksandra Čaka darbu atdzejojumu literārajā somu valodā, kā arī dzejnieces pašas sirsnīgās dzejas atbildes dienvidrietumu somu valodas dialektā.

Vēl papildus dzejnieks un pētnieks Valts Ernštreits piedalījās festivāla diskusijās par tulkošanu un par lībiešu dzeju. Festivāla noslēgumā V. Ernštreits piedalījās Staged Poetry Night lasījumos, kur viņš lasīja gan savus, gan arī latviešu dzejnieces Ingas Pizānes dzejoļus.

Šī gada 10. septembrī Helsinkos finišēja starptautiskais dzejas festivāls “Dzejas brauciens”, kurā šogad piedalījās Madara Gruntmane, kā arī Sveta Grigorjeva (Igaunija) un Susinukke Kosola (Somija).

Kopš 2006. gada mobilais festivāls “Dzejas brauciens” dodas tūrē uz dažādām Igaunijas, Latvijas, Somijas, kā arī Zviedrijas un Norvēģijas pilsētām ar mērķi iepazīstināt ar citu valstu dzeju un veicināt dzejas tulkošanu dažādās valodās. Šogad festivāla maršruts veda no Rīgas uz Siguldu, Tartu un Helsinkiem.