Vēstniecībā kupli apmeklēta diskusija par lībiešu valodu un kultūru

21. aprīlī Latvijas vēstniecībā Somijā notika diskusija par Latvijas pirmiedzīvotāju – lībiešu – un Eiropas pirmvalodu statusu šodienas ģeopolitiskajā un kultūrpolitiskajā kontekstā, kā arī par ANO Pirmiedzīvotāju valodas desmitgades Globālās darba grupas lomu un atbildību.

Diskusijā piedalījās lībiešu akadēmiķi un dzejnieki: Valts Ernštreits (Dr.phil., Latvijas Universitātes Lībiešu institūta vadītājs) un Ķempju Kārlis (Dr.phil. Karl Pajusalu, Tartu Universitātes Igaunijas un vispārējās valodniecības institūta igauņu valodas vēstures un dialektu profesors). Eksperti stāstīja par lībiešu valodas un kultūras ainu, kā arī par to, kāds ir latviešu ekspertīzes pienesums un pienākumi ANO Pirmiedzīvotāju valodas desmitgades Globālajā darba grupā, un kāda ir ANO atbildība šajos jautājumos.

Valts Ernštreits par drošību un izaicinājumiem šobrīd:

– Drošība nozīmē ne tikai fizisko aizsargātību pret iespējamajiem apdraudējumiem, bet arī valstu kopienu saliedētību un noturību, kas ļauj veiksmīgi pārvarēt ārēju apstākļu izraisītus drošības izaicinājumus. Šajā noturībā liela loma ir sabiedrības izpratnei par valsts vēsturisko valodu un kultūru daudzveidību un spēju apzināties un novērtēt ikvienas kultūras un valodas kopienas nozīmi un vērtību. Pēdējos gados Latvija ir apzināti gājusi Latvijas vēsturiskās kultūru un valodu daudzveidības novērtēšanas un popularizēšanas virzienā. Tas paveikts gan pieņemot un iedzīvinot latviešu vēsturisko zemju likumu, kura galvenais nolūks ir izcelt un saglabāt Latvijas zemju un kultūrtelpu daudzveidību (ietverot arī tām piederīgo citu tautu mantojumu), gan atbalstot Latvijas pirmiedzīvotāju – lībiešu – centienus saglabāt savu valodu un kultūru laikā, kad lībieši kļuvuši par vienu no pasaules apdraudētākajām valodas un kultūras kopienām, gan sekmējot otra latviešu valodas paveida – latgaliešu rakstu valodas – lietošanu un attīstību. Vienlaikus Latvija apzinās – līdztekus tradīciju un mantojuma saglabāšanai svarīga ir arī kultūras un valodas paveidu attīstība, jauna nākotnes kultūras mantojuma veidošana.

Lai popularizētu Latvijas lībiskās saknes un lībiešu mantojumu Latvijas kultūrtelpā un ainavā, LU Lībiešu institūts sadarbībā ar UNESCO Latvijas Nacionālo komisiju un Latvijas Nacionālo kultūras centru 2023. gadu izsludinājuši par Lībiešu mantojuma gadu.

Pēc diskusijas Valts Ernštreits un Karls Pajusalu atbildēja uz klātesošo diplomātu un kultūras jomas pārstāvju jautājumiem. Piemēram: kādas sadarbības formas ir ES pirmiedzīvotājiem? Kas tiek sagaidīts no ANO Pirmiedzīvotāju valodas desmitgades Globālās darba grupas – gan ANO, gan nacionālajos līmeņos? Kā praktiski ģimenēs no paaudzes paaudzē tiek nodotas lībiešu valodas prasmes? Kurās izglītības institūcijās var apgūt lībiešu valodu? Kā Krievijas agresoru darbības ietekmē somugru valodu pētījumus?

Pēc intensīvās diskusijas notika dzejas lasījums. Lībiešu dzejas atdzejojumus somiski lasīja dzejnieks Olli Heikonens (Olli Heikkonen, mūsdienu lībiešu dzejas antoloģijas sastādītājs, somu valodnieks).

Latvija aktīvi iekļāvusies pirmiedzīvotāju jautājumu risināšanā, kļūstot par ANO Pirmiedzīvotāju valodas desmitgades Globālās darba grupas locekli un 2022.–2023. gadā uzņemoties arī darba grupas līdzpriekšsēdētāja amatu (darba grupā Latviju pārstāv LU Lībiešu institūta direktors Valts Ernštreits).

Foto: Jānis Ķirpītis