Konvencija par nodokļu dubultās uzlikšanas un nodokļu nemaksāšanas novēršanu

LATVIJAS REPUBLIKAS VALDĪBAS UN ĪRIJAS VALDĪBAS KONVENCIJA PAR NODOKĻU DUBULTĀS UZLIKŠANAS UN NODOKĻU NEMAKSĀŠANAS NOVĒRŠANU ATTIECĪBĀ UZ IENĀKUMA UN KAPITĀLA PIEAUGUMA NODOKĻIEM

  (13.11.1997)

Latvijas Republikas valdība un Īrijas valdība, apliecinādamas vēlēšanos noslēgt Konvenciju par nodokļu dubultās uzlikšanas un nodokļu nemaksāšanas novēršanu attiecībā uz ienākuma un kapitāla pieauguma nodokļiem, vienojas:

1. PANTS
Personas, uz kurām attiecas Konvencija

Šī Konvencija attiecas uz personām, kas ir vienas Līgumslēdzējas Valsts vai abu Līgumslēdzēju Valstu rezidenti.

2. PANTS
Nodokļi, uz kuriem attiecas Konvencija

1. Šī Konvencija attiecas uz ienākuma un kapitāla pieauguma nodokļiem, ko iekasē Līgumslēdzējas Valsts vai tās pašvaldību labā neatkarīgi no to iekasēšanas veida.
2. Par ienākuma un kapitāla pieauguma nodokļiem uzskatāmi visi nodokļi, ar kuriem apliek kopējo ienākumu vai ienākuma daļu, arī nodoklis, ar kuru apliek kustamā vai nekustamā īpašuma atsavināšanas rezultātā gūto ienākumu.
3. Esošie nodokļi, uz kuriem attiecas šī Konvencija, konkrēti ir:
   • a) Īrijā:
     • (i) ienākuma nodoklis;
     • (ii) uzņēmumu nodoklis;
     • (iii) kapitāla pieauguma nodoklis;
   • (turpmāk - Īrijas nodokļi);
   • b) Latvijā:
     • (i) uzņēmumu ienākuma nodoklis;
     • (ii) iedzīvotāju ienākuma nodoklis;
   • (turpmāk - Latvijas nodokļi).
4. Šī Konvencija tiks piemērota arī jebkuriem identiskiem vai pēc būtības līdzīgiem nodokļiem, kuri tiks ieviesti pēc šīs Konvencijas parakstīšanas datuma, papildinot vai aizstājot esošos nodokļus. Abu Līgumslēdzēju Valstu kompetentajām iestādēm ir savstarpēji vienai otra jāinformē par visiem nozīmīgiem grozījumiem šo valstu attiecīgajos nodokļu likumdošanas aktos.

3.PANTS

Vispārīgās definīcijas

1. Ja no konteksta neizriet citādi, šajā Konvencijā:
   • a) jēdziens "Īrija" ietver jebkādu apgabalu ārpus Īrijas teritoriālajiem ūdeņiem, kurš saskaņā ar starptautiskajām tiesībām un, pamatojoties uz Īrijas likumdošanas aktiem par kontinentālo šelfu, ir vai turpmāk tiks atzīts par apgabalu, kurā Īrija var īstenot savas tiesības uz jūras un zemes dzīlēm un tur esošajiem dabas resursiem;
   • b) jēdziens "Latvija" nozīmē Latvijas Republiku, un, lietots ģeogrāfiskā nozīmē, tas apzīmē Latvijas Republikas teritoriju un jebkuru citu Latvijas Republikas teritoriālajiem ūdeņiem piegulošu teritoriju, kurā saskaņā ar Latvijas likumdošanas aktiem un starptautiskajām tiesībām var tikt īstenotas Latvijas tiesības uz jūras un zemes dzīlēm un tur esošajiem dabas resursiem;
   • c) jēdzieni "Līgumslēdzēja Valsts" un "otra Līgumslēdzēja Valsts" atkarībā no konteksta nozīmē Latviju vai Īriju; jēdziens "Līgumslēdzējas Valstis" nozīmē Latviju un Īriju;
   • d) jēdziens "persona" nozīmē fizisko personu, sabiedrību, trastu un jebkuru citu personu kopumu;
   • e) jēdziens "sabiedrība" nozīmē jebkuru apvienotu veidojumu vai jebkuru vienību, kas nodokļu aplikšanas nolūkos tiek uzskatīta par apvienotu veidojumu;
   • f) jēdzieni "Līgumslēdzējas Valsts uzņēmums" un "otras Līgumslēdzējas Valsts uzņēmums" attiecīgi nozīmē uzņēmumu, ko vada Līgumslēdzējas Valsts rezidents, un uzņēmumu, ko vada otras Līgumslēdzējas Valsts rezidents;
   • g) jēdziens "starptautiskā satiksme" nozīmē jebkurus pārvadājumus ar jūras vai gaisa transportu, ko veic Līgumslēdzējas Valsts uzņēmums, izņemot tos gadījumus, kad jūras vai gaisa transporta līdzekļi pārvietojas vienīgi otras Līgumslēdzējas Valsts iekšienē;
   • h) jēdziens "kompetentās iestādes" nozīmē
     • (i) Īrijā - Ieņēmumu Dienesta pilnvarotos vai viņu pilnvarotu pārstāvi;
     • (ii) Latvijā - Finansu ministriju vai tās pilnvarotu pārstāvi.
   • i) jēdziens "pilsonis" nozīmē:
     • (i) attiecībā uz Īriju - jebkuru Īrijas pilsoni un ikvienu juridisku personu, līgumsabiedrību, asociāciju vai citu veidojumu, kura statuss izriet no Īrijā spēkā esošajiem likumdošanas aktiem;
     • (ii) attiecībā uz Latviju - visas fiziskās personas, kurām ir Latvijas pilsonība un ikvienu juridisku personu, līgumsabiedrību vai asociāciju, kuru statuss izriet no Latvijā spēkā esošajiem likumdošanas aktiem.
2. Šīs Konvencijas piemērošanai jebkurā laikā Līgumslēdzēja Valsts lietos jebkuru jēdzienu, kas šeit nav definēts, tikai tādā nozīmē, ja vien no konteksta neizriet citādi, kādā tas lietots tajā laikā šīs Līgumslēdzējas Valsts likumdošanas aktos attiecībā uz nodokļiem, uz kuriem attiecas šī Konvencija.

4.PANTS
Rezidents

1. Šajā Konvencijā jēdziens "Līgumslēdzējas Valsts rezidents" nozīmē jebkuru personu, kas saskaņā ar šīs valsts likumdošanas aktiem ir pakļauta aplikšanai ar nodokļiem, pamatojoties uz tās pastāvīgo dzīvesvietu, rezidenci, vadības atrašanās vietu, inkorporācijas (reģistrācijas) vietu vai uz jebkādu citu līdzīga rakstura kritēriju, kā arī šo valsti un tās pašvaldības. Bet šis jēdziens neietver tās personas, kurām šajā valstī tiek uzlikti nodokļi tikai attiecībā uz to ienākumiem no šajā valstī esošajiem avotiem.
2. Ja saskaņā ar 1.punkta noteikumiem fiziskā persona ir abu Līgumslēdzēju Valstu rezidents, tās statuss tiks noteikts šādā veidā:
   • a) šī persona tiks uzskatīta par rezidentu tikai tajā valstī, kurā atrodas tās pastāvīgā dzīvesvieta; ja tās pastāvīgā dzīvesvieta ir abās valstīs, šī persona tiks uzskatīta par tās valsts rezidentu, ar kuru tai ir ciešākas personiskās un ekonomiskās attiecības (vitālo interešu centrs);
   • b) ja nav iespējams noteikt valsti, kurā šai personai ir vitālo interešu centrs, vai arī ja tai nav pastāvīgas dzīvesvietas nevienā no abām valstīm, šī persona tiks uzskatīta tikai par tās valsts rezidentu, kura tai ir ierastā mītnes zeme;
   • c) ja šai personai ierastā mītnes zeme ir abas valstis vai nav neviena no tām, tā tiks uzskatīta tikai par tās valsts rezidentu, kuras pilsonis ir šī persona;
   • d) ja šī persona ir abu valstu pilsonis vai nav nevienas šīs valsts pilsonis, Līgumslēdzēju Valstu kompetentās iestādes izšķir šo jautājumu, savstarpēji vienojoties.
3. Ja saskaņā ar 1.punkta noteikumiem persona, kas nav fiziskā persona, ir abu Līgumslēdzēju Valstu rezidents, Līgumslēdzēju Valstu kompetentām iestādēm ir jācenšas atrisināt jautājumu savstarpējas vienošanās ceļā. Ja šādas vienošanās nav, tad šīs Konvencijas piemērošanai minētā persona nebūs tiesīga pieprasīt jebkuru nodokļu atvieglojumu vai atbrīvojumu no nodokļiem, kuru piešķir saskaņā ar šo Konvenciju.

5.PANTS
Pastāvīgā pārstāvniecība

1. Šajā Konvencijā jēdziens "pastāvīgā pārstāvniecība" nozīmē noteiktu vietu, kur uzņēmums pilnīgi vai daļēji veic uzņēmējdarbību.
2. Jēdziens "pastāvīgā pārstāvniecība" ietver:
   • a) uzņēmuma vadības atrašanās vietu;
   • b) filiāli;
   • c) kantori;
   • d) fabriku;
   • e) darbnīcu, un
   • f) šahtu, naftas vai gāzes ieguves vietu, akmeņlauztuves vai jebkuru citu dabas resursu ieguves vietu.
3. Būvlaukums, celtniecības, montāžas vai instalācijas projekts tiks uzskatīts par pastāvīgo pārstāvniecību tikai tad, ja šie būvdarbi vai projekts notiek ilgāk nekā sešus mēnešus.
4. Neatkarīgi no šī panta iepriekšējo punktu noteikumiem jēdziens "pastāvīgā pārstāvniecība" neietver:
   • a) ēku un iekārtu izmantošanu tikai un vienīgi uzņēmumam piederošo preču vai izstrādājumu uzglabāšanai, demonstrēšanai vai piegādēm;
   • b) uzņēmumam piederošos preču vai izstrādājumu krājumus, kas paredzēti tikai un vienīgi uzglabāšanai, demonstrēšanai vai piegādēm;
   • c) uzņēmumam piederošos preču vai izstrādājumu krājumus, kas paredzēti tikai un vienīgi pārstrādei citā uzņēmumā;
   • d) pastāvīgu darbības vietu, kas paredzēta tikai un vienīgi preču vai izstrādājumu iepirkšanai vai informācijas vākšanai, uzņēmuma vajadzībām;
   • e) pastāvīgu darbības vietu, kas paredzēta tikai un vienīgi tam, lai veiktu uzņēmuma labā jebkādus citus priekšdarbus vai palīgdarbību;
   • f) pastāvīgu darbības vietu, kas paredzēta tikai un vienīgi, lai nodarbotos ar a) - e) apakšpunktā minētajiem darbības veidiem jebkādā to kombinācijā, ar nosacījumu, ka kopējam darbības veidam ir sagatavošanas vai palīgdarbības raksturs.
5. Neatkarīgi no 1. un 2. punkta noteikumiem, ja persona, kas nav šī panta 6. punktā minētais neatkarīga statusa aģents, darbojas uzņēmuma labā un tai ir piešķirtas pilnvaras noslēgt līgumus uzņēmuma vārdā, un tā Līgumslēdzējā Valstī parasti izmanto šīs pilnvaras, tad tiek uzskatīts, ka šis uzņēmums izmanto pastāvīgo pārstāvniecību šajā Līgumslēdzējā Valstī attiecībā uz jebkuru šīs personas uzņēmuma labā veikto darbību, izņemot gadījumus, kad šī persona veic šī panta 4. punktā minēto darbību, kura, notiekot pastāvīgajā darbības vietā, nevar tikt uzskatīta par pastāvīgo pārstāvniecību saskaņā ar šī panta 4. punkta noteikumiem.
6. Tiks uzskatīts, ka uzņēmumam nav pastāvīgās pārstāvniecības otrā Līgumslēdzējā Valstī, ja uzņēmums veic uzņēmējdarbību šajā otrajā Valstī, vienīgi izmantojot brokeri, tirdzniecības aģentu vai jebkuru citu neatkarīga statusa aģentu, ar nosacījumu, ka šīs personas veic savu parasto uzņēmējdarbību. Tomēr, ja šāda aģenta darbība pilnīgi vai gandrīz pilnīgi tiek veikta uzņēmuma labā un ja attiecības starp aģentu un uzņēmumu atšķiras no tādām attiecībām, kādas būtu nodibinātas starp neatkarīgām personām, šādu aģentu nevar uzskatīt par neatkarīgu aģentu šajā punktā minētajā nozīmē. Šādā gadījumā ir jāpiemēro 5. punkta noteikumi.
7. Fakts, ka sabiedrība - Līgumslēdzējas Valsts rezidents kontrolē sabiedrību, kura ir otras Līgumslēdzējas Valsts rezidents vai kura veic uzņēmējdarbību šajā otrā valstī (izmantojot pastāvīgo pārstāvniecību vai kādā citā veidā), vai ir pakļauta šādas sabiedrības kontrolei, pats par sevi nepārvērš vienu no šīm sabiedrībām par otras sabiedrības pastāvīgo pārstāvniecību.

6.PANTS
Ienākums no nekustamā īpašuma

1. Ienākumus, ko gūst Līgumslēdzējas Valsts rezidents no nekustamā īpašuma (arī ienākumus no lauksaimniecības un mežkopības), kas atrodas otrā Līgumslēdzējā Valstī, var aplikt ar nodokļiem šajā otrā valstī.
2. Jēdzienam "nekustamais īpašums" būs tāda nozīme, kāda tam ir saskaņā ar tās Līgumslēdzējas Valsts likumdošanas aktiem, kurā atrodas minētais īpašums. Jebkurā gadījumā šis jēdziens tiks lietots, lai apzīmētu nekustamajam īpašumam piederīgu īpašumu, mājlopus un iekārtas, ko izmanto lauksaimniecībā un mežkopībā, tiesības, uz kurām attiecas vispārējās likumdošanas aktu noteikumi par zemei piesaistīto nekustamo īpašumu, jebkādas tiesības izmantot tiesības attiecībā uz nekustamo īpašumu vai līdzīgas tiesības iegūt nekustamo īpašumu, nekustamā īpašuma uzufruktu un tiesības uz mainīga lieluma vai pastāvīgiem maksājumiem par tiesībām izmantot derīgos izrakteņus, avotus un citus dabas resursus. Par nekustamo īpašumu netiks uzskatīti kuģi, liellaivas un gaisa transporta līdzekļi.
3. Šī panta 1. punkta noteikumi tiks piemēroti attiecībā uz ienākumu no nekustamā īpašuma tiešas izmantošanas, izīrēšanas vai izmantošanas citā veidā.
4. Ja sabiedrības akcijas vai citas korporatīvās tiesības dod to īpašniekam tiesības uz sabiedrības nekustamā īpašuma izmantošanu, ienākumu no šo tiesību tiešas izmantošanas, iznomāšanas vai lietošanas jebkādā citā veidā var aplikt ar nodokļiem tajā Līgumslēdzējā Valstī, kurā atrodas šis nekustamais īpašums.
5. Šī panta 1., 3. un 4. punkta noteikumi tiks piemēroti arī attiecībā uz ienākumu no uzņēmuma nekustamā īpašuma, kā arī attiecībā uz ienākumu no nekustamā īpašuma, kas tiek izmantots neatkarīgu individuālu pakalpojumu sniegšanai.

7.PANTS

Uzņēmējdarbības peļņa

1. Līgumslēdzējas Valsts uzņēmuma peļņa tiks aplikta ar nodokļiem tikai šajā valstī, izņemot gadījumus, kad uzņēmums veic uzņēmējdarbību otrā Līgumslēdzējā Valstī, izmantojot tur esošo pastāvīgo pārstāvniecību. Ja uzņēmums veic uzņēmējdarbību minētajā veidā, uzņēmuma peļņu var aplikt ar nodokļiem otrā valstī, bet tikai to peļņas daļu, ko var attiecināt uz šo pastāvīgo pārstāvniecību.
2. Saskaņā ar 3.punkta noteikumiem, ja Līgumslēdzējas Valsts uzņēmums veic uzņēmējdarbību otrā Līgumslēdzējā Valstī, izmantojot tur esošo pastāvīgo pārstāvniecību, katrā Līgumslēdzējā Valstī uz šo pastāvīgo pārstāvniecību attiecināms tāds peļņas daudzums, kādu tā varētu gūt, ja nepārprotami būtu atsevišķs uzņēmums, kas veic vienādu vai līdzīgu uzņēmējdarbību vienādos vai līdzīgos apstākļos un darbojas pilnīgi neatkarīgi no uzņēmuma, kurš izmanto šo pastāvīgo pārstāvniecību.
3. Nosakot pastāvīgās pārstāvniecības peļņu, tiks pieļauta pastāvīgās pārstāvniecības izdevumu atskaitīšana no summas, kuru apliek ar nodokļiem, ietverot pārstāvniecības operatīvos un vispārējos administratīvos izdevumus, kas radušies vai nu valstī, kur atrodas pastāvīgā pārstāvniecība, vai citur.
4. Ja Līgumslēdzējā Valstī peļņu, kas attiecināma uz pastāvīgo pārstāvniecību, nosaka, uzņēmuma kopīgo peļņu proporcionāli sadalot starp tā sastāvdaļām, 2. punkts neaizliedz Līgumslēdzējai Valstij kā parasti noteikt apliekamās peļņas daļu pēc šī principa, tomēr šī sadales metode jālieto tā, lai rezultāts atbilstu šajā pantā ietvertajiem principiem.
5. Uz pastāvīgo pārstāvniecību netiks attiecināta peļņa tikai tāpēc vien, ka tā ir iegādājusies sava uzņēmuma vajadzībām preces vai izstrādājumus.
6. Iepriekšējo punktu piemērošanas nolūkā peļņa, ko attiecina uz pastāvīgo pārstāvniecību, katru gadu ir jānosaka ar vienu un to pašu metodi, izņemot gadījumus, kad ir pietiekams pamats rīkoties citādi.
7. Ja peļņā ir ietverti ienākuma vai kapitāla pieauguma veidi, kuri tiek atsevišķi apskatīti citos šīs Konvencijas pantos, tad šī panta noteikumi neietekmēs šo citu pantu noteikumus.

8.PANTS
Kuģniecība un gaisa transports

1. Līgumslēdzējas Valsts uzņēmuma peļņa no jūras vai gaisa transporta līdzekļu izmantošanas starptautiskajā satiksmē tiks aplikta ar nodokļiem tikai šajā valstī.
2. Šī panta 1. punkta noteikumi attiecas arī uz peļņu, kas gūta no kuģu vai lidmašīnu iznomāšanas, iznomājot tos bez apkalpes un apgādes (bērboutčarters) gadījumos, kad šāda iznomāšana notiek papildus uzņēmuma jūras vai gaisa transporta līdzekļu izmantošanai starptautiskajā satiksmē.
3. Šī panta 1. punkta noteikumi attiecas arī uz peļņu, kas gūta no piedalīšanās pulā, kopējā uzņēmējdarbībā vai starptautiskās satiksmes transporta uzņēmumā.

9.PANTS
Saistītie uzņēmumi

1. Gadījumos, kad:
   • a) Līgumslēdzējas Valsts uzņēmums tieši vai netieši piedalās otras Līgumslēdzējas Valsts uzņēmuma vadībā vai kontrolē vai tam pieder daļa no šī uzņēmuma kapitāla; vai
   • b) vienas un tās pašas personas tieši vai netieši piedalās Līgumslēdzējas Valsts uzņēmuma vadībā vai kontrolē vai tām pieder daļa kapitāla šajā uzņēmumā un vienlaikus tās tieši vai netieši piedalās otras Līgumslēdzējas Valsts uzņēmuma vadībā vai kontrolē vai tām pieder daļa otras valsts uzņēmuma kapitāla,
   • un jebkurā no šiem gadījumiem šo divu uzņēmumu komerciālās un finansu attiecības tiek veidotas vai nodibinātas pēc noteikumiem, kas atšķiras no tiem noteikumiem, kuri būtu spēkā starp diviem neatkarīgiem (savstarpēji nesaistītiem) uzņēmumiem, tad jebkura peļņa, kura veidotos vienam no uzņēmumiem, bet iepriekšminēto izveidoto noteikumu ietekmē nav izveidojusies, var tikt iekļauta šī uzņēmuma peļņā un atbilstoši aplikta ar nodokļiem.
2. Gadījumos, kad Līgumslēdzēja Valsts iekļauj šīs valsts uzņēmuma peļņā (un attiecīgi apliek ar nodokļiem) peļņu, attiecībā uz kuru otras Līgumslēdzējas Valsts uzņēmums ir ticis aplikts ar nodokļiem šajā otrā valstī, un šī iekļautā peļņa ir peļņa, kuru būtu guvis pirmās Līgumslēdzējas Valsts uzņēmums, ja attiecības starp šiem diviem uzņēmumiem būtu bijušas tādas, kādas būtu starp diviem pilnīgi neatkarīgiem uzņēmumiem, tad otrai valstij ir jāizdara atbilstošas korektīvas attiecībā uz nodokļa lielumu, ar kuru tiek aplikta šī peļņa otrā valstī. Nosakot šīs korektīvas, nepieciešams ņemt vērā citus šīs Konvencijas noteikumus, un, ja nepieciešams, jārīko Līgumslēdzēju Valstu kompetento iestāžu savstarpējas konsultācijas.

10. PANTS
Dividendes

1. Dividendes, ko sabiedrība - Līgumslēdzējas Valsts rezidents izmaksā otras Līgumslēdzējas Valsts rezidentam, var aplikt ar nodokļiem šajā otrā valstī.
2. Tomēr šīs dividendes var arī aplikt ar nodokļiem atbilstoši attiecīgās valsts likumdošanas aktiem tajā Līgumslēdzējā Valstī, kuras rezidents ir sabiedrība, kas izmaksā dividendes, bet, ja šo dividenžu īstenais īpašnieks ir otras Līgumslēdzējas Valsts rezidents, nodoklis nedrīkst pārsniegt:
   • a) 5 procentus no dividenžu kopapjoma, ja dividenžu īstenais īpašnieks ir sabiedrība, kura nav līgumsabiedrība, un kas tieši pārvalda vismaz 25 procentus balsstiesību sabiedrībā, kura izmaksā dividendes;
   • b) 15 procentus no dividenžu kopapjoma visos pārējos gadījumos.
   • Šis punkts neietekmēs sabiedrības aplikšanu ar nodokļiem attiecībā uz peļņu, no kuras tiek izmaksātas dividendes.
3. Jēdziens "dividendes" šajā pantā nozīmē ienākumu no akcijām, vai citām tiesībām, kuras nav parāda prasības, piedalīties peļņas sadalē un ietver jebkuru ienākumu vai sadalīto peļņu, kas saskaņā ar tās Līgumslēdzējas Valsts, kuras rezidents ir sabiedrība, kas izmaksā dividendes vai veic peļņas sadali, likumdošanas aktiem ir pielīdzināmas ienākumiem no akcijām.
4. Šī panta 1. un 2. punkta noteikumi netiks piemēroti, ja dividenžu īstenais īpašnieks, būdams Līgumslēdzējas Valsts rezidents, veic uzņēmējdarbību otrā Līgumslēdzējā Valstī, kuras rezidents ir sabiedrība, kas izmaksā dividendes, izmantojot tur esošo pastāvīgo pārstāvniecību, vai arī sniedz otrā valstī neatkarīgus individuālos pakalpojumus, izmantojot tur izvietoto pastāvīgo bāzi, un ja līdzdalība, par kuru tiek izmaksātas dividendes, ir praktiski saistīta ar šo pastāvīgo pārstāvniecību vai pastāvīgo bāzi. Šajā gadījumā atkarībā no apstākļiem ir jāpiemēro šīs Konvencijas 7. panta vai 14. panta noteikumi.
5. Ja sabiedrība - Līgumslēdzējas Valsts rezidents gūst peļņu vai ienākumus no otras Līgumslēdzējas Valsts, šī otra valsts nedrīkst nedz aplikt ar jebkādu nodokli šīs sabiedrības izmaksātās dividendes, izņemot gadījumus, kad dividendes tiek izmaksātas otras valsts rezidentam vai kad līdzdalība, par kuru tiek izmaksātas dividendes, ir faktiski saistīta ar pastāvīgo pārstāvniecību vai pastāvīgo bāzi, kas atrodas otrā valstī; nedz arī aplikt ar nesadalītās peļņas nodokli sabiedrības nesadalīto peļņu pat tādā gadījumā, ja izmaksātās dividendes vai nesadalītā peļņa pilnīgi vai daļēji sastāv no otrā valstī gūtās peļņas vai ienākuma.

11.PANTS

Procenti

1. Procentus, kas rodas Līgumslēdzējā Valstī un tiek izmaksāti otras Līgumslēdzējas Valsts rezidentam, var aplikt ar nodokļiem šajā otrā valstī.
2. Tomēr šos procentus var arī aplikt ar nodokļiem atbilstoši attiecīgās valsts likumdošanas aktiem tajā Līgumslēdzējā Valstī, kurā tie rodas, bet, ja šo procentu īstenais īpašnieks ir otras Līgumslēdzējas Valsts rezidents, tad nodoklis nedrīkst pārsniegt 10 procentus no procentu kopapjoma.
3. Neatkarīgi no 2.punkta noteikumiem procenti, kas rodas Līgumslēdzējā Valstī un tiek izmaksāti otras Līgumslēdzējas Valsts rezidentam, kurš ir šo procentu īstenais īpašnieks, tiks aplikti ar nodokļiem vienīgi šajā otrā valstī, ja procentu maksātājs vai saņēmējs ir Līgumslēdzējas Valsts valdība, pašvaldība vai jebkura šīs valdības vai pašvaldības iestāde, Centrālā Banka vai jebkura šai valdībai pilnībā piederoša finansu institūcija vai arī ja šie procenti tiek maksāti par Līgumslēdzējas Valsts valdības garantētu aizdevumu.
4. Šajā pantā jēdziens "procenti" nozīmē ienākumu no jebkāda veida parāda saistībām neatkarīgi no tā, vai tās ir vai nav nodrošinātas ar hipotēku, un it īpaši ienākumu no valdības vērtspapīriem, ienākumu no obligācijām vai parādzīmēm, ieskaitot prēmijas un balvas, kas piederīgas šiem vērtspapīriem, obligācijām vai parādzīmēm, kā arī citāda veida ienākumu, kas saskaņā ar tās valsts nodokļu likumdošanas aktiem, kurā rodas šis ienākums, tiek pielīdzināts ienākumam no naudas aizdevumiem, bet tas neietver jebkuru ienākumu, kas tiek uzskatīts par dividendēm saskaņā ar šīs Konvencijas 10. panta noteikumiem. Soda naudas, kas saņemtas par laikā neveiktajiem maksājumiem, netiks uzskatītas par procentiem šī panta noteikumu piemērošanai.
5. Šī panta 1., 2. un 3. punkta noteikumi netiks piemēroti, ja procentu īstenais īpašnieks, būdams Līgumslēdzējas Valsts rezidents, veic uzņēmējdarbību otrā Līgumslēdzējā Valstī, kurā šie procenti rodas, izmantojot tur esošo pastāvīgo pārstāvniecību, vai arī sniedz šajā otrā valstī neatkarīgus individuālos pakalpojumus, izmantojot tur izvietoto pastāvīgo bāzi, un parāda prasības, uz kuru pamata tiek maksāti procenti, ir faktiski saistītas ar šo pastāvīgo pārstāvniecību vai pastāvīgo bāzi. Šajā gadījumā atkarībā no apstākļiem ir jāpiemēro Konvencijas 7. panta vai 14. panta noteikumi.
6. Ja procentu maksātājs ir Līgumslēdzējas Valsts rezidents, tiks uzskatīts, ka procenti rodas šajā valstī. Tomēr, ja persona, kas izmaksā procentus, neatkarīgi no tā, vai šī persona ir Līgumslēdzējas Valsts rezidents vai nav, izmanto Līgumslēdzējā Valstī esošo pastāvīgo pārstāvniecību vai tur izvietoto pastāvīgo bāzi, sakarā ar kuru radušās parādsaistības, par kurām tiek maksāti procenti, un šos procentus sedz pastāvīgā pārstāvniecība vai pastāvīgā bāze, tiks uzskatīts, ka šie procenti rodas tajā valstī, kurā atrodas pastāvīgā pārstāvniecība vai pastāvīgā bāze.
7. Ja sakarā ar īpašām attiecībām starp procentu maksātāju un procentu īsteno īpašnieku vai starp viņiem abiem un kādu citu personu procentu summa, kas attiecas uz parāda prasībām, uz kuru pamata tā tiek izmaksāta, pārsniedz summu, par kādu būtu varējuši vienoties procentu maksātājs un procentu īstenais īpašnieks, ja starp viņiem nebūtu minēto īpašo attiecību, tad šī panta noteikumi tiks piemēroti tikai attiecībā uz pēdējo minēto summu. Šajā gadījumā atlikusī maksājumu daļa tiek aplikta ar nodokļiem atbilstoši katras Līgumslēdzējas Valsts likumdošanas aktiem ar nosacījumu, ka tiek ievēroti pārējie šīs Konvencijas noteikumi.

12.PANTS

Autoratlīdzības

1. Autoratlīdzību, kas rodas Līgumslēdzējā Valstī un tiek izmaksāta otras Līgumslēdzējas Valsts rezidentam, var aplikt ar nodokļiem šajā otrā valstī.
2. Tomēr autoratlīdzību var aplikt ar nodokļiem atbilstoši attiecīgās valsts likumdošanas aktiem tajā Līgumslēdzējā Valstī, kurā tā rodas, bet, ja autoratlīdzības īstenais īpašnieks ir otras Līgumslēdzējas Valsts rezidents, nodoklis nedrīkst pārsniegt:
   • a) 5 procentus no autoratlīdzības kopapjoma par ražošanas, tirdzniecības vai zinātnisko iekārtu izmantošanu;
   • b) 10 procentus no autoratlīdzības kopapjoma visos pārējos gadījumos.
3. Jēdziens "autoratlīdzība" šajā pantā nozīmē jebkāda veida maksājumus, ko saņem kā kompensāciju par jebkuru autortiesību izmantošanu vai par tiesībām izmantot jebkuras autortiesības uz literāru, mākslas vai zinātnisku darbu (ieskaitot kinofilmas vai filmas, video vai cita veida ierakstus radio vai televīzijas pārraidēm vai citiem reprodukcijas vai pārraides līdzekļiem), uz jebkuru patentu, firmas zīmi, dizainu vai modeli, plānu, slepenu formulu vai procesu, vai par ražošanas, tirdzniecības vai zinātnisko iekārtu izmantošanu vai par tiesībām tās izmantot, vai par informāciju attiecībā uz ražošanas, tirdzniecības vai zinātnisku pieredzi.
4. Šī panta 1. un 2. punkta nosacījumi netiks piemēroti, ja autoratlīdzības īstenais īpašnieks, būdams Līgumslēdzējas Valsts rezidents, veic uzņēmējdarbību otrā Līgumslēdzējā Valstī, kurā rodas autoratlīdzība, izmantojot tur esošo pastāvīgo pārstāvniecību, vai šajā otrā valstī sniedz neatkarīgus individuālos pakalpojumus, izmantojot tur izvietoto pastāvīgo bāzi, un ja tiesības vai īpašums, attiecībā uz kuriem tiek maksāta autoratlīdzība, ir faktiski saistīti ar šo pastāvīgo pārstāvniecību vai pastāvīgo bāzi. Šajā gadījumā atkarībā no apstākļiem ir jāpiemēro Konvencijas 7. panta vai 14. panta noteikumi.
5. Ja autoratlīdzības maksātājs ir Līgumslēdzējas Valsts rezidents, tiks uzskatīts, ka autoratlīdzība rodas šajā valstī. Tomēr, ja persona, kas izmaksā autoratlīdzību, neatkarīgi no tā, vai šī persona ir Līgumslēdzējas Valsts rezidents vai nav, izmanto Līgumslēdzējā Valstī esošo pastāvīgo pārstāvniecību vai tur izvietoto pastāvīgo bāzi, sakarā ar kuru radušās saistības izmaksāt autoratlīdzību, un šo autoratlīdzību sedz pastāvīgā pārstāvniecība vai pastāvīgā bāze, tiks uzskatīts, ka autoratlīdzība rodas tajā valstī, kurā atrodas pastāvīgā pārstāvniecība vai pastāvīgā bāze.
6. Ja sakarā ar īpašām attiecībām starp autoratlīdzības maksātāju un autoratlīdzības īsteno īpašnieku vai starp viņiem abiem un kādu citu personu autoratlīdzības summa, kas attiecas uz izmantošanu, tiesībām vai informāciju, par ko tā tiek maksāta, pārsniedz autoratlīdzības summu, par kādu būtu varējuši vienoties maksātājs un īstenais īpašnieks, ja starp viņiem nebūtu minēto īpašo attiecību, tad šī panta noteikumi tiks piemēroti tikai attiecībā uz pēdējo minēto summu. Šajā gadījumā maksājumu daļa, kas pārsniedz šo summu, tiks aplikta ar nodokļiem atbilstoši katras Līgumslēdzējas Valsts likumdošanas aktiem ar nosacījumu, ka tiks ievēroti pārējie šīs Konvencijas noteikumi.

13.PANTS

Kapitāla pieaugums

1. Kapitāla pieaugumu, ko gūst Līgumslēdzējas Valsts rezidents par šīs Konvencijas 6. pantā minētā nekustamā īpašuma, kurš atrodas otrā Līgumslēdzējā Valstī, atsavināšanu, var aplikt ar nodokļiem šajā otrā valstī.
2. Šī panta 1. punkta piemērošanai kapitāla pieaugums, kas gūts par 6. pantā minētā nekustamā īpašuma, kurš atrodas otrā Līgumslēdzējā Valstī, atsavināšanu, ietver arī kapitāla pieaugumu, kas gūts par tādu sabiedrības vai citas juridiskas personas, kuru īpašums galvenokārt, tiešā vai netiešā veidā, sastāv no otrā Līgumslēdzējā Valstī esošā nekustamā īpašuma vai jebkurām citām tiesībām, kas piederīgas šādam nekustamajam īpašumam, akciju vai citu tiesību atsavināšanu vai par līdzdalības līgumsabiedrībā vai trastā, kuru īpašums galvenokārt, tiešā vai netiešā veidā, sastāv no otrā Līgumslēdzējā Valstī esošā nekustamā īpašuma vai jebkurām citām tiesībām, kas piederīgas šādam nekustamajam īpašumam, atsavināšanu.
3. Kapitāla pieaugumu, kas gūts, atsavinot kustamo īpašumu, kurš ir pastāvīgās pārstāvniecības, ko vienas Līgumslēdzējas Valsts uzņēmums izmanto otrā Līgumslēdzējā Valstī, uzņēmējdarbības īpašuma daļa, vai arī kapitāla pieaugumu, kas gūts, atsavinot kustamo īpašumu, kas piederīgs Līgumslēdzējas Valsts rezidenta neatkarīgo individuālo pakalpojumu sniegšanai otrā Līgumslēdzējā Valstī izveidotai pastāvīgai bāzei, arī kapitāla pieaugumu, kas gūts, atsavinot šādu pastāvīgo pārstāvniecību (atsevišķi vai kopā ar visu uzņēmumu) vai šādu pastāvīgo bāzi, var aplikt ar nodokļiem otrā valstī.
4. Kapitāla pieaugumu, ko gūst Līgumslēdzējas Valsts uzņēmums, atsavinot šī uzņēmuma starptautiskajā satiksmē izmantotos jūras vai gaisa transporta līdzekļus vai atsavinot kustamo īpašumu, kas piederīgs šo jūras vai gaisa transporta līdzekļu izmantošanai, apliek ar nodokļiem tikai šajā valstī.
5. Kapitāla pieaugumu, kas gūts, atsavinot jebkādu īpašumu, kurš atšķiras no šī panta iepriekšējos punktos minētā īpašuma, apliek ar nodokļiem tikai tajā Līgumslēdzējā Valstī, kuras rezidents ir šī īpašuma atsavinātājs.
6. Šī panta 5. punkta noteikumi neietekmēs Līgumslēdzējas Valsts tiesības saskaņā ar tās likumdošanas aktiem aplikt ar kapitāla pieauguma nodokļiem kapitāla pieaugumu, kas gūts par jebkāda īpašuma atsavināšanu un kuru saņem tāda fiziskā persona, kura ir otras Līgumslēdzējas Valsts rezidents un kura ir bijusi pirmās minētās valsts rezidents jebkurā laikā trīs gadu ilgā periodā tieši pirms šī īpašuma atsavināšanas, ar nosacījumu, ka šis īpašums jau piederēja minētajai fiziskajai personai, pirms tā kļuva par otras Līgumslēdzējas Valsts rezidentu.

14.PANTS

Neatkarīgie individuālie pakalpojumi

1. Ienākumi, ko guvusi fiziska persona, kas ir Līgumslēdzējas Valsts rezidents, sniedzot profesionālus pakalpojumus vai veicot cita veida neatkarīga rakstura darbību, tiks aplikti ar nodokļiem tikai šajā valstī, izņemot gadījumus, kad šī persona savas darbības veikšanai izmanto regulāri pieejamu pastāvīgo bāzi otrā Līgumslēdzējā Valstī. Ja tiek izmantota šāda pastāvīgā bāze, ienākumus var aplikt ar nodokļiem arī otrā Līgumslēdzējā Valstī, bet tikai tik lielā mērā, kādā tie ir attiecināmi uz šo pastāvīgo bāzi. Šajā sakarā tiks uzskatīts, ka fiziskā persona, kas ir Līgumslēdzējas Valsts rezidents, izmanto regulāri pieejamu pastāvīgo bāzi otrā Līgumslēdzējā Valstī, ja tā uzturas otrā Līgumslēdzējā Valstī laika posmu vai laika posmus, kuri kopumā pārsniedz 183 dienas jebkurā 12 mēnešu periodā, kas sākas vai beidzas attiecīgajā taksācijas gadā, un ienākums, kas gūts par otrā valstī veiktajām iepriekš minētajām darbībām, tiks attiecināts uz šo pastāvīgo bāzi.
2. Jēdziens "profesionālie pakalpojumi" ietver neatkarīgu zinātnisko, literāro, māksliniecisko, izglītojošo vai pedagoģisko darbību, kā arī ārsta, jurista, inženiera, arhitekta, zobārsta un grāmatveža neatkarīgu darbību.

15.PANTS

Atkarīgie individuālie pakalpojumi

1. Saskaņā ar 16., 18. un 19. panta noteikumiem darba alga, izpeļņa un cita veida līdzīga atlīdzība, ko Līgumslēdzējas Valsts rezidents saņem par algotu darbu, tiks aplikta ar nodokļiem tikai šajā valstī, ja vien algotais darbs netiek veikts otrā Līgumslēdzējā Valstī. Ja algotais darbs tiek veikts otrā Līgumslēdzējā Valstī, par to saņemto atlīdzību var aplikt ar nodokļiem šajā otrā valstī.
2. Neatkarīgi no 1.punkta noteikumiem atlīdzība, kuru Līgumslēdzējas Valsts rezidents saņem par algotu darbu, kas tiek veikts otrā Līgumslēdzējā Valstī, tiks aplikta ar nodokļiem tikai pirmajā minētajā valstī, ja:
   • a) atlīdzības saņēmējs ir atradies otrā valstī laika posmu vai laika posmus, kas kopumā nepārsniedz 183 dienas jebkurā 12 mēnešu periodā, kas sākas vai beidzas attiecīgajā taksācijas gadā; un
   • b) atlīdzību maksā darba devējs, kas nav otras valsts rezidents, vai cita persona tāda darba devēja vārdā; un
   • c) atlīdzību neizmaksā (nesedz) pastāvīgā pārstāvniecība vai pastāvīgā bāze, ko darba devējs izmanto otrā valstī.
3. Neatkarīgi no šī panta iepriekšējo punktu noteikumiem atlīdzību, ko saņem par algotu darbu, kas tiek veikts uz Līgumslēdzējas Valsts uzņēmuma starptautiskajā satiksmē izmantota jūras vai gaisa transporta līdzekļa, var aplikt ar nodokļiem šajā Līgumslēdzējā Valstī.

16.PANTS

Direktoru atalgojums

Direktoru atalgojumu un citu līdzīgu atlīdzību, kuru saņem Līgumslēdzējas Valsts rezidents kā direktoru padomes vai citas līdzīgas institūcijas loceklis sabiedrībā, kas ir otras Līgumslēdzējas Valsts rezidents, var aplikt ar nodokļiem šajā otrā valstī.

17.PANTS

Mākslinieki un sportisti

1. Neatkarīgi no 14. un 15. panta noteikumiem ienākumus, ko gūst Līgumslēdzējas Valsts rezidents kā izpildītājmākslinieks, piemēram, kā teātra, kino, radio vai televīzijas aktieris vai kā mūziķis vai arī kā sportists par savu individuālo darbību otrā Līgumslēdzējā Valstī, var aplikt ar nodokļiem šajā otrā valstī.
2. Ja mākslinieka vai sportista ienākumi par viņa individuālo darbību attiecīgajā jomā tiek maksāti nevis pašam māksliniekam vai sportistam, bet citai personai, šos ienākumus neatkarīgi no 7., 14. un 15. panta noteikumiem var aplikt ar nodokļiem tajā Līgumslēdzējā Valstī, kurā tiek veikta izpildītājmākslinieka vai sportista darbība.
3. Šī panta 1. un 2. punkta noteikumi neattiecas uz ienākumiem, kas gūti no darbības, ko Līgumslēdzējā Valstī veic mākslinieks vai sportists, ja viņa vizītei šajā valstī pilnīgi vai galvenokārt tiek sniegts atbalsts no vienas vai abu Līgumslēdzēju Valstu vai pašvaldību sabiedriskajiem fondiem. Šajā gadījumā ienākums ir apliekams ar nodokļiem tikai tajā Līgumslēdzējā Valstī, kuras rezidents ir mākslinieks vai sportists.

18.PANTS

Pensijas un ikgadējie maksājumi

1. Saskaņā ar 19.panta 2. punkta noteikumiem pensija un cita līdzīga atlīdzība, ko saņem Līgumslēdzējas Valsts rezidents par iepriekš veikto algoto darbu, kā arī šāda rezidenta saņemtie ikgadējie maksājumi tiks aplikti ar nodokļiem tikai tajā valstī, kuras rezidents ir pensijas vai ikgadējo maksājumu saņēmējs.
2. Jēdziens "ikgadējie maksājumi" nozīmē noteiktu summu, ko periodiski izmaksā noteiktos termiņos visā dzīves garumā vai konkrētā, vai nosakāmā laika periodā saskaņā ar pienākumu veikt maksājumus pret iepriekš saņemtu atbilstošu un pilnīgu atlīdzību naudā vai mantās naudas vērtībā.

19.PANTS

Valsts dienests

1. • a) Darba alga, izpeļņa un cita līdzīga veida atlīdzība, kura nav pensija un kuru fiziskajai personai izmaksā Līgumslēdzēja Valsts vai pašvaldība par šai valstij vai pašvaldībai sniegtajiem pakalpojumiem, tiks aplikta ar nodokļiem tikai šajā valstī.
   • b) Tomēr šī darba alga, izpeļņa un cita līdzīga veida atlīdzība tiks aplikta ar nodokļiem tikai otrā Līgumslēdzējā Valstī, ja pakalpojumi ir sniegti šajā otrā valstī un šī fiziskā persona ir tāds šīs valsts rezidents, kas:
   • (I) ir šīs valsts pilsonis;
   • (ii) nav kļuvis par šīs valsts rezidentu tikai un vienīgi ar mērķi sniegt šos pakalpojumus.
2. • a) Jebkura pensija, ko fiziskajai personai izmaksā Līgumslēdzēja Valsts vai pašvaldība vai kas tiek izmaksāta no to izveidotajiem fondiem par pakalpojumiem, ko šī persona sniegusi šai valstij vai pašvaldībai, tiks aplikta ar nodokļiem tikai šajā valstī.
   • b) Tomēr šī pensija tiks aplikta ar nodokļiem tikai otrā Līgumslēdzējā Valstī, ja šī fiziskā persona ir šīs otras valsts rezidents un pilsonis.
3. Šīs Konvencijas 15., 16. un 18. panta noteikumi ir jāpiemēro darba algai, izpeļņai, cita veida līdzīgai atlīdzībai un pensijai, kuru izmaksā par pakalpojumiem, kas sniegti sakarā ar Līgumslēdzējas Valsts vai pašvaldības veikto uzņēmējdarbību vai sakarā ar šai valstij vai pašvaldībai pilnīgi piederošas sabiedrības veikto uzņēmējdarbību.

20.PANTS

Studenti

Maksājumi, kurus uzturēšanās, studiju vai stažēšanās vajadzībām saņem students, māceklis vai stažieris, kas ir, vai tieši pirms ierašanās Līgumslēdzējā Valstī bija, otras Līgumslēdzējas Valsts rezidents un kurš atrodas pirmajā minētajā valstī vienīgi ar nolūku studēt vai stažēties, netiks aplikti ar nodokļiem šajā valstī ar nosacījumu, ka šie maksājumi rodas ārpus šīs valsts.

21.PANTS

Citi ienākumi

1. Citi šīs Konvencijas iepriekšējos pantos neaplūkotie Līgumslēdzējas Valsts rezidenta ienākumi neatkarīgi no tā, kur tie radušies, tiks aplikti ar nodokļiem tikai šajā valstī. Tomēr šādi ienākuma veidi, kas rodas otrā Līgumslēdzējā Valstī, var arī tikt aplikti ar nodokļiem šajā otrā valstī.
2. Šī panta 1. punkta noteikumi netiks piemēroti ienākumam, kas nav ienākums no 6. panta 2. punktā definētā nekustamā īpašuma, ja šī ienākuma saņēmējs, būdams Līgumslēdzējas Valsts rezidents, veic uzņēmējdarbību otrā Līgumslēdzējā Valstī, izmantojot tur esošo pastāvīgo pārstāvniecību, vai sniedz šajā otrā valstī neatkarīgus individuālos pakalpojumus, izmantojot tur izvietoto pastāvīgo bāzi, un ja tiesības vai īpašums, par ko tiek saņemts šis ienākums, ir faktiski saistīts ar šo pastāvīgo pārstāvniecību vai pastāvīgo bāzi. Šajā gadījumā atkarībā no apstākļiem ir jāpiemēro Konvencijas 7. panta vai 14. panta noteikumi.

22.PANTS

Dažādi noteikumi attiecībā uz noteiktām darbībām  šelfa zonā

1. Šī panta noteikumi ir jāpiemēro neatkarīgi no jebkuriem citiem šīs Konvencijas noteikumiem.
2. Šajā pantā jēdziens "darbība šelfa zonā" nozīmē jebkuru darbību Līgumslēdzējas Valsts šelfa zonā, kas saistīta ar jūras un zemes dzīļu un tur esošo dabas resursu pētīšanu un izmantošanu.
3. Personas - Līgumslēdzējas Valsts rezidenta darbība, kas tiek veikta otras Līgumslēdzējas Valsts šelfa zonā, saskaņā ar šī panta 4. punkta noteikumiem, tiks uzskatīta par tādu uzņēmējdarbību, kas tiek veikta otrā Līgumslēdzējā Valstī, izmantojot tur esošo pastāvīgo pārstāvniecību vai pastāvīgo bāzi.
4. Šī panta 3. punkta noteikumi netiks piemēroti, ja darbība šelfa zonā tiek veikta, izmantojot tur esošo pastāvīgo pārstāvniecību laika posmā vai laika posmos, kas kopumā nepārsniedz 30 dienas jebkurā 12 mēnešu periodā, kurš sākas vai beidzas attiecīgajā nodokļu gadā. Šī punkta piemērošanai:
   • a) ja persona, kas veic darbību otras Līgumslēdzējas Valsts šelfa zonā, ir saistīta ar citu personu, kura veic pēc būtības līdzīgu darbību otras Līgumslēdzējas Valsts šelfa zonā, tiks uzskatīts, ka pirmā minētā persona veic arī visas otrās minētās personas veiktās darbības, izņemot tik lielā mērā, cik šīs darbības tiek veiktas vienlaicīgi kā otras minētās personas patstāvīgi veiktās darbības;
   • b) persona tiks uzskatīta par saistītu ar otru personu, ja viena no tām tieši vai netieši piedalās otras personas vadībā, kontrolē vai tai pieder daļa no šī uzņēmuma kapitāla vai arī ja trešā persona vai trešās personas tieši vai netieši piedalās abu iepriekš minēto personu vadībā, kontrolē vai tām pieder daļa no abu iepriekš minēto personu kapitāla.
5. Darba algu, izpeļņu un cita veida līdzīgu atlīdzību, ko saņem Līgumslēdzējas Valsts rezidents par algotu darbu, kas saistīts ar darbību otras Līgumslēdzējas Valsts šelfa zonā, var aplikt ar nodokļiem šajā otrā valstī tik lielā mērā, cik šis darbs ir ticis veikts šīs otras valsts šelfa zonā. Tomēr šāda atlīdzība tiks aplikta ar nodokļiem tikai pirmajā minētajā valstī, ja algotais darbs ir veikts tāda darba devēja labā, kurš nav otras valsts rezidents, un tas tiek veikts laika posmā vai laika posmos, kas kopumā nepārsniedz 30 dienas jebkurā divpadsmit mēnešus ilgā periodā, kurš sākas vai beidzas attiecīgajā nodokļu gadā.
6. Ienākumu, ko Līgumslēdzējas Valsts rezidents gūst atsavinot:
   • a) pētīšanas vai izmantošanas tiesības; vai
   • b) īpašumu, kas izvietots otrā Līgumslēdzējā Valstī un tiek izmantots saistībā ar šīs otras valsts šelfa zonā veikto darbību; vai
   • c) akcijas, kuras savu vērtību vai vērtības lielāko daļu tieši vai netieši iegūst no iepriekš minētajām tiesībām vai īpašuma, vai no šīm tiesībām un īpašuma kopā;

var aplikt ar nodokļiem šajā otrā valstī.

Šajā pantā jēdziens "pētīšanas vai izmantošanas tiesības" nozīmē tiesības uz īpašumu, kas var tikt radīts, veicot darbību otras Līgumslēdzējas Valsts šelfa zonā, vai tiesības uz līdzdalību īpašumā vai peļņā, kuru var gūt šis īpašums.

23.PANTS

Nodokļu dubultās uzlikšanas novēršana

1. Saskaņā ar Īrijas likumdošanas aktu noteikumiem par nodokļa, kas samaksāts ārpus Īrijas teritorijas, atskaitīšanu no Īrijas nodokļa (neietekmējot šo noteikumu galveno principu):
   • a) Latvijas nodokļus, kas tiek maksāti saskaņā ar Latvijas likumdošanas aktiem un ar šo Konvenciju neatkarīgi no tā, vai tie tiek maksāti tieši, vai tos atskaitot no peļņas, ienākuma vai kapitāla pieauguma, kas veidojas Latvijas teritorijā (dividenžu gadījumā izņēmums ir nodoklis, ar kuru tiek aplikta peļņa, no kuras tiek izmaksātas dividendes), tiks atļauts atskaitīt no jebkura Īrijas nodokļa, kas aprēķināts attiecībā uz to pašu peļņu, ienākumu vai kapitāla pieaugumu, par kuru ir aprēķināts Latvijas nodoklis;
   • b) attiecībā uz dividendēm, kuras izmaksā sabiedrība, kas ir Latvijas rezidents, un kuru saņēmējs ir sabiedrība, kas ir Īrijas rezidents un kura tieši vai netieši kontrolē vismaz 10 procentus no balsstiesībām sabiedrībā, kas izmaksā dividendes, nosakot atskaitāmo summu, ir jāņem vērā (papildu jebkuram Latvijas nodoklim, kas ir atskaitāms saskaņā ar šī punkta a) apakšpunkta noteikumiem), arī Latvijā samaksātais nodoklis, ar kuru tiek aplikta sabiedrības peļņa, no kuras tiek izmaksātas dividendes.
2. • a) Gadījumā, kad Latvijas rezidents saņem ienākumu vai kapitāla pieaugumu, kurš saskaņā ar šo Konvenciju var tikt aplikts ar nodokļiem Īrijā, ja vien tās iekšzemes likumdošanas aktos netiek paredzēti labvēlīgāki noteikumi, Latvijai ir jāatļauj atskaitīt no šī rezidenta ienākuma nodokļa tādu lielumu, kas ir vienāds ar Īrijā samaksāto Īrijas ienākuma nodokli vai kapitāla pieauguma nodokli. Šie samazinājumi tomēr nekādā gadījumā nedrīkst pārsniegt tādu Latvijas ienākuma nodokļa daļu, kas ir aprēķināta pirms šī samazinājuma piemērošanas, kura ir attiecināma uz ienākumu vai kapitāla pieaugumu, kas var tikt aplikts ar nodokļiem Īrijā.
   • b) šī punkta a) apakšpunkta piemērošanai gadījumā, kad sabiedrība, kas ir Latvijas rezidents saņem dividendes no sabiedrības, kas ir Īrijas rezidents un kurā sabiedrībai - Latvijas rezidentam pieder vismaz 10% no tās akcijām ar pilnām balsstiesībām, Īrijā samaksātajā nodoklī tiks ietverts ne tikai nodoklis, ar kuru apliek dividendes, bet arī nodoklis, ar kuru tiek aplikta sabiedrības peļņa, no kuras tiek izmaksātas dividendes.
3. 1. un 2. punkta piemērošanai Līgumslēdzējas Valsts rezidenta peļņa, ienākums un kapitāla pieaugums, kurš saskaņā ar šo Konvenciju var tikt aplikts ar nodokļiem otrā Līgumslēdzējā Valstī, tiks uzskatīts par tādu, kas rodas šajā otrā Līgumslēdzējā Valstī.
4. Gadījumā, kad saskaņā ar jebkuriem šīs Konvencijas noteikumiem ienākums, ko gūst Līgumslēdzējas Valsts rezidents, ir atbrīvots no nodokļa šajā valstī, šī valsts, aprēķinot nodokļa likmi, kas piemērojama pārējiem šī rezidenta ienākumiem, tomēr var ņemt vērā šo ienākumu, kas ir atbrīvots no aplikšanas ar nodokli.
5. Gadījumā, kad saskaņā ar jebkuriem šīs Konvencijas noteikumiem Līgumslēdzējā Valstī ienākums vai kapitāla pieaugums tiek pilnībā vai daļēji atbrīvots no aplikšanas ar nodokļiem un saskaņā ar otrā Līgumslēdzējā Valstī spēkā esošiem likumdošanas aktiem fiziskā persona attiecībā uz šo ienākumu vai kapitāla pieaugumu tiek pakļauta aplikšanai ar nodokļiem nevis par visu šī ienākuma vai kapitāla pieauguma apjomu, bet par tādu šī ienākuma vai kapitāla pieauguma apjomu, kāds ir ticis pārskaitīts uz otru Līgumslēdzēju Valsti vai ticis saņemts otrajā Līgumslēdzējā Valstī, tad pirmajā minētajā Līgumslēdzējā Valstī saskaņā ar šo Konvenciju piešķiramais nodokļu atvieglojums tiks piemērots tikai attiecībā uz to ienākuma vai kapitāla pieauguma daļu, kas ir tikusi pārskaitīta uz otru Līgumslēdzēju Valsti vai saņemta otrā Līgumslēdzējā Valstī.

24.PANTS

Diskriminācijas nepieļaušana

1. Līgumslēdzējas Valsts pilsoņi otrā Līgumslēdzējā Valstī netiks pakļauti jebkurai aplikšanai ar nodokļiem vai jebkurām ar tiem saistītajām prasībām, kas atšķiras no aplikšanas ar nodokļiem vai ar tiem saistītajām prasībām, kurām tiek vai var tikt pakļauti otras valsts pilsoņi tādos pašos apstākļos, vai kas ir apgrūtinošākas, it īpaši attiecībā uz rezidenci. Šis noteikums neatkarīgi no 1.panta noteikumiem attiecas arī uz personām, kuras nav vienas Līgumslēdzējas Valsts vai abu Līgumslēdzēju Valstu rezidenti.
2. Bezpavalstnieki, kas ir Līgumslēdzējas Valsts rezidenti, nevienā no Līgumslēdzējām Valstīm netiks pakļauti aplikšanai ar nodokļiem vai jebkurām ar tiem saistītām prasībām, kas atšķiras no aplikšanas ar nodokļiem vai ar tiem saistītām prasībām, kurām tiek vai var tikt pakļauti attiecīgās valsts pilsoņi tādos pašos apstākļos vai kuras ir apgrūtinošākas.
3. Līgumslēdzējas Valsts uzņēmuma pastāvīgo pārstāvniecību, kuru tas izmanto otrā Līgumslēdzējā Valstī, nevar aplikt ar nodokļiem šajā otrā valstī mazāk labvēlīgi, nekā tiktu aplikti ar nodokļiem otras valsts uzņēmumi, kas veic tāda paša veida uzņēmējdarbību. Šo noteikumu nedrīkst iztulkot tādējādi, ka tas uzliktu Līgumslēdzējai Valstij pienākumu piešķirt otras Līgumslēdzējas Valsts rezidentiem jebkādas privātas atlaides, atvieglojumus un samazinājumus attiecībā uz aplikšanu ar nodokļiem, ko šī valsts piešķir tās rezidentiem, ņemot vērā viņu civilstāvokli vai ģimenes saistības.
4. Izņemot gadījumus, kad piemērojami 9. panta 1. punkta, 11. panta 7. punkta vai 12. panta 6. punkta noteikumi, procenti, autoratlīdzības un citi maksājumi, ko Līgumslēdzējas Valsts uzņēmums izmaksā otras Līgumslēdzējas Valsts rezidentam, nosakot šī uzņēmuma apliekamo peļņu, ir jāatskaita no šīs peļņas pēc tādiem pašiem noteikumiem, kā tad, ja tie tiktu izmaksāti pirmās minētās valsts rezidentam.
5. Līgumslēdzējas Valsts uzņēmumus, kuru kapitāls pilnīgi vai daļēji pieder vienam vai vairākiem otras Līgumslēdzējas Valsts rezidentiem vai kurus viņi tieši vai netieši kontrolē, pirmajā minētajā valstī nevar pakļaut jebkādai aplikšanai ar nodokļiem vai jebkurām ar tiem saistītām prasībām, kas atšķiras no aplikšanas ar nodokļiem un ar tiem saistītām prasībām, kurām tiek vai var tikt pakļauti līdzīgi pirmās minētās valsts uzņēmumi vai kuras ir apgrūtinošākas.
6. Šī panta noteikumi ir jāpiemēro attiecībā uz nodokļiem, uz kuriem attiecas šī Konvencija.

25.PANTS

Savstarpējās saskaņošanas procedūra

1. Ja persona uzskata, ka vienas Līgumslēdzējas Valsts vai abu Līgumslēdzēju Valstu rīcība izraisa vai var izraisīt tādu šīs personas aplikšanu ar nodokļiem, kas neatbilst šīs Konvencijas noteikumiem, šī persona var neatkarīgi no šo valstu iekšzemes likumdošanas noteikumiem, kas paredz novērst šādu aplikšanu ar nodokļiem, iesniegt savu jautājumu izskatīšanai tās Līgumslēdzējas Valsts kompetentajām iestādēm, kuras rezidents ir šī persona, vai arī, ja jautājums attiecas uz 24. panta 1.punktu, tās Līgumslēdzējas Valsts kompetentajām iestādēm, kuras pilsonis ir šī persona. Jautājums jāiesniedz izskatīšanai triju gadu laikā no pirmā paziņojuma par rīcību, kas izraisījusi aplikšanu ar nodokļiem neatbilstoši šīs Konvencijas noteikumiem.
2. Kompetentās iestādes pienākums ir censties atrisināt šo jautājumu, ja tā uzskata, ka sūdzība ir pamatota, un, ja šī iestāde pati nespēj panākt apmierinošu risinājumu, tai jāmēģina atrisināt jautājumu, savstarpēji vienojoties ar otras Līgumslēdzējas Valsts kompetentajām iestādēm, lai novērstu šai Konvencijai neatbilstošu aplikšanu ar nodokļiem. Jebkura šāda panāktā vienošanās ir jāizpilda neatkarīgi no Līgumslēdzējas Valsts iekšzemes likumdošanas aktos noteiktajiem laika ierobežojumiem.
3. Līgumslēdzēju Valstu kompetentajām iestādēm ir jācenšas savstarpējas vienošanās ceļā atrisināt jebkurus sarežģījumus vai novērst šaubas, kas var rasties, skaidrojot vai piemērojot šo Konvenciju.
4. Lai panāktu vienošanos iepriekšējos punktos minētajos jautājumos, Līgumslēdzēju Valstu kompetentās iestādes var tieši sazināties viena ar otru, kā arī šāda viedokļu apmaiņa var notikt ar komisijas, kas sastāv no Līgumslēdzēju Valstu kompetento iestāžu pārstāvjiem, starpniecību.

26.PANTS

Informācijas apmaiņa

1. Līgumslēdzēju Valstu kompetentajām iestādēm ir jāapmainās ar informāciju, kas nepieciešama šīs Konvencijas noteikumu izpildīšanai vai Līgumslēdzēju Valstu iekšzemes likumdošanas aktu attiecībā uz nodokļiem, uz kuriem attiecas šī Konvencija, prasību izpildei tiktāl, ciktāl šie likumdošanas akti nav pretrunā ar šo Konvenciju. Konvencijas 1. pants neierobežo informācijas apmaiņu. Jebkura informācija, ko saņem Līgumslēdzēja Valsts, ir jāuzskata par slepenu tāpat kā informācija, kas tiek iegūta saskaņā ar šīs valsts likumdošanas aktiem, un tā var tikt izpausta tikai tām personām vai varas iestādēm (ieskaitot tiesas un administratīvās iestādes), kuras ir iesaistītas nodokļu, uz kuriem attiecas šī Konvencija, aprēķināšanā, iekasēšanā, piespiedu līdzekļu piemērošanā, lietu izmeklēšanā vai apelāciju izskatīšanā. Šīm personām vai varas iestādēm šī informācija jālieto vienīgi iepriekšminētajos nolūkos. Tās drīkst izpaust šo informāciju atklātā tiesas procesā vai tiesas nolēmumos.
2. Nekādā gadījumā 1. punkta noteikumus nedrīkst iztulkot tādējādi, ka tie uzliktu Līgumslēdzējai Valstij pienākumu:
   • a) veikt administratīvus pasākumus, kas neatbilst vienas vai otras Līgumslēdzējas Valsts likumdošanas aktiem un administratīvajai praksei;
   • b) sniegt informāciju, kas nav pieejama saskaņā ar vienas vai otras Līgumslēdzējas Valsts likumdošanas aktiem un parasti piemērojamo administratīvo praksi;
   • c) sniegt informāciju, kas var atklāt jebkuru tirdzniecības, uzņēmējdarbības, ražošanas, komerciālo vai profesionālo noslēpumu vai tirdzniecības procesu, vai arī sniegt informāciju, kuras izpaušana būtu pretrunā ar sabiedrības interesēm (ordre public).

27.PANTS

Diplomātisko un konsulāro pārstāvniecību  personāls

Nekas šajā Konvencijā nedrīkst ietekmēt diplomātisko misiju vai konsulāro pārstāvniecību personāla fiskālās privilēģijas, kuras tiem piemērojamas saskaņā ar starptautiskajām tiesībām vai īpašiem nolīgumiem.

28.PANTS

Stāšanās spēkā

1. Katrai no Līgumslēdzējām Valstīm ir jāpaziņo otrai valstij par to, ka tās likumdošanas aktos paredzētā procedūra, kas nepieciešama, lai Konvencija stātos spēkā, ir izpildīta.
2. Šī Konvencija stāsies spēkā ar pēdējā paziņojuma saņemšanas datumu, un tās noteikumi tiks piemēroti:
   • a) Īrijā:
     • (i) attiecībā uz ienākuma un kapitāla pieauguma nodokļiem: sākot ar jebkuru taksācijas gadu, kas sākas 6. aprīlī, vai pēc tam kalendārajā gadā, kas seko gadam, kurā šī Konvencija stājas spēkā;
     • (ii) attiecībā uz uzņēmumu nodokli: sākot ar jebkuru finansu gadu, kas sākas pirmajā janvārī, vai pēc tam kalendārajā gadā, kas seko gadam, kurā šī Konvencija stājas spēkā;
   • b) Latvijā:
     • (i) attiecībā uz nodokļiem, ko ietur ienākuma izmaksas brīdī: sākot ar ienākumu, kas gūts tā kalendārā gada janvāra pirmajā dienā, vai pēc tam kalendārajā gadā, kas seko gadam, kurā šī Konvencija stājas spēkā;
     • (ii) attiecībā uz pārējiem ienākuma nodokļiem: sākot ar nodokļiem, kas maksājami jebkurā taksācijas gadā, kurš sākas tā kalendārā gada janvāra pirmajā dienā, vai pēc tam kalendārajā gadā, kas seko gadam, kurā stājas spēkā šī Konvencija.

29.PANTS

Darbības izbeigšana

Šī Konvencija ir spēkā tik ilgi, kamēr viena Līgumslēdzēja Valsts tās darbību izbeidz. Katra Līgumslēdzēja Valsts var izbeigt šīs Konvencijas darbību, diplomātiskā ceļā iesniedzot rakstveida paziņojumu par izbeigšanu vismaz sešus mēnešus pirms jebkura kalendārā gada beigām. Šajā gadījumā Konvencijas darbība tiks izbeigta:

a) Īrijā:

(i) attiecībā uz ienākuma un kapitāla pieauguma nodokļiem: sākot ar jebkuru taksācijas gadu, kas sākas 6. aprīlī, vai pēc tam kalendārajā gadā, kas seko gadam, kurā ir iesniegts paziņojums par pārtraukšanu;

(ii) attiecībā uz uzņēmumu nodokli: sākot ar jebkuru finansu gadu, kas sākas pirmajā janvārī, vai pēc tam kalendārajā gadā, kas seko gadam, kurā ir iesniegts paziņojums par pārtraukšanu;

b) Latvijā:

(i) attiecībā uz nodokļiem, ko ietur izmaksas brīdī: sākot ar ienākumu, kas gūts tā kalendārā gada janvāra pirmajā dienā, vai pēc tam kalendārajā gadā, kas seko gadam, kurā ir iesniegts paziņojums par pārtraukšanu;

(ii) attiecībā uz pārējiem ienākuma nodokļiem: sākot ar nodokļiem, kas maksājami jebkurā taksācijas gadā, kurš sākas tā kalendārā gada janvāra pirmajā dienā, vai pēc tam kalendārajā gadā, kas seko gadam, kurā ir iesniegts paziņojums par pārtraukšanu.

To apliecinot, būdami pienācīgi pilnvaroti, šo Konvenciju ir parakstījuši.

Konvencija sastādīta Rīgā divos eksemplāros 1997. gada 13. novembrī latviešu un angļu valodā, turklāt abi teksti ir vienlīdz autentiski. Atšķirīgas interpretācijas vai jebkādas neatbilstības gadījumā noteicošais ir teksts angļu valodā.

Latvijas Republikas                                  Īrijas
  valdības vārdā                                 valdības vārdā
  Valdis Birkavs                                 Patriks Makeibs