2005. gada septembra Pasaules samita laikā dalībvalstis vienojās par Miera veidošanas komisijas (Peacebuilding Commission) izveidošanu ar mērķi novērst nestabilu miera vienošanos sabrukumu, kā arī veicināt ilgstoša miera apstākļus pēckara valstīs, tādejādi novēršot atkārtotus konfliktus.
Komisija tika izveidota 2005. gada 20. decembrī kā Ģenerālās asamblejas un Drošības padomes padotībā esoša institūcija. Lai nodrošinātu veiksmīgu Komisijas darbu 2006. gada 11. oktobrī oficiāli tika uzsākta Miera veidošanas fonda (Peace Building Fund) darbība. Fonda mērķis ir atbalstīt pēckonfliktu stabilizēšanas iniciatīvas, piemēram, miera līgumu īstenošana un atkārtotu konfliktu novēršana. Komisijai pakļauts ir arī Miera veidošanas atbalsta birojs (Peacebuilding Support Office), kas papildina un atbalsta Komisijas darbu.
Savu darbību Miera veidošanas Komisija uzsāka 2006. gada jūnijā. Komisijas sastāvā ir 31 dalībvalsts un vietu sadalījuma formula ir salīdzinoši sarežģīta.
Drošības padome izvēlas septiņas valstis (ieskaitot visas piecas padomes pastāvīgās locekles). Vēl septiņas valstis ievēl ECOSOC.
Desmit lielākajām maksātājiem ANO budžetā un brīvprātīgajās iemaksās, tai skaitā miera veidošanas fondā, tiek piešķirtas piecas vietas. Vēl piecas tiek piešķirtas valstīm, kuras nodrošina lielāko ANO militāro un civilo misiju personālu. Atlikušās septiņas Komisijas locekles ievēl Ģenerālā asambleja.
Primārais Miera veidošanas komisijas mērķis ir palīdzēt un atbalstīt valstis, kas ir pārejas procesā no pēckonflikta uz pastāvīga miera apstākļiem. Jāpiebilst, ka Miera veidošanas komisija sniedz ieguldījumu pirmkārt kā padomdevēj orgāns, kad to lūdz Drošības padome, ECOSOC, Ģenerālā asambleja vai ģenerālsekretārs. Arī dalībvalstis, kas ir uz konflikta sliekšņa, vai valstis, kas no iespējamā konflikta varētu ciest, var tieši lūgt Komisijas palīdzību, gadījumā, ja Drošības padome vēl nav iesaistīta.
Galvenais Miera veidošanas komisijas uzdevums ir sapulcēt visus iesaistītos subjektus, lai sniegtu padomus un priekšlikumus pēckonflikta miera atgūšanas un veidošanas stratēģiju izstrādāšanā, kas nepieciešamas ilgspējīgas attīstības nodrošināšanā. Komisijai jāmēģina attīstīt labākā prakse, lai nodrošinātu finanses agrām atjaunošanās aktivitātēm, kā arī lai palielinātu un turpinātu pievērst starptautiskās sabiedrības uzmanību pēckonfliktu atjaunošanās un stabilizācijas darbībām.
Miera veidošanas komisijas dibināšanas pamatā ir ideja palīdzēt valstīm attīstīt ilgtspējīgu infrastruktūru, sabiedrību un pārvaldību, lai tās spētu panākt miera vienošanos dzīvotspēju. Miera veidošanas komisijas dibināšana norāda uz pēckonfliktu vides stabilizēšanas nozīmi.
Nevar noliegt, ka ANO nav vēl izmantojusi visus preventīvos vai miera uzturēšanas līdzekļus tās miera nodrošināšanas sasniegumos.
Šobrīd Miera veidošanas komisija sākusi izskatīt situāciju divās pēckonflikta valstīs – Sjeraleonē un Burundi. Dotajā brīdī galvenais, lai šajās "valstu sanāksmēs" pieņemtu stratēģiskus lēmumus. Jāpiebilst, ka abas valstis tika rekomendētas arī Fonda atbalstam.
Jāpiezīmē, ka pilsoniskās sabiedrības iesaistīšana Miera veidošanas komisijas darbībā iespējama ad hoc formātā; formāls mehānisms pilsoniskās sabiedrības iesaistīšanā vēl nav izveidots.