ANO, tāpat kā Tautu Savienībai, ir būtiska nozīme starptautisko tiesību jomas definēšanā, kodificēšanā (sistematizēšanā) un tālākattīstīšanā. Par šo jomu primāri atbildīga ir ANO Ģenerālās asamblejas 1947. gadā izveidotā Starptautisko tiesību komisija. Komisija tiekas reizi gadā, un to veido Ģenerālās asamblejas ievēlēti 34 locekļi. Komisijas pārstāvji ir augsti kvalificēti starptautisko tiesību eksperti, kas tiek ievēlēti uz pieciem gadiem un darbojas kā individuālas personas, nevis kā savu valdību pārstāvji.
Komisijas uzdevums ir sagatavot starptautisko tiesību kodifikāciju projektus atsevišķās nozarēs. Jautājumus izvēlas gan komisija pati, gan tos komisijā iesniedz Ģenerālā asambleja vai Ekonomikas un sociālo lietu padome. Viens no pēdējiem jaunākajiem Starptautisko tiesību komisijas sagatavotajiem starptautisko tiesību kodifikācijas projektiem attiecas uz valstu atbildību par starptautiski nelikumīgām darbībām, ko komisija pieņēma 2001. gadā.
Kad komisija sagatavojusi konkrētās kodifikācijas projektu – līguma projektu, Ģenerālā asambleja parasti sasauc ANO pilnvaroto starptautisko konferenci, lai līguma projektu iekļautu konvencijā. Tālāk konvencija tiek piedāvāta dalībvalstīm, lai tās kļūtu par konvencijas dalībniecēm. Daudzas no šīm konvencijām veido pastāvošo starpvalstu attiecību pamatus; dažas no tām ir kļuvušas par nozīmīgu starpvalstu attiecību juridisko ietvaru.