Hāga ir pazīstama, kā pasaules miera un tiesiskuma galvaspilsēta. Tradīcija uzņemt starptautiskās institūcijas Hāgā pastāv jau aptuveni 750 gadus. Pilsētas centrā atrodas Hāgas Miera Pils, kurā kopš 1913. gada izvietota Pastāvīgā arbitrāžas tiesa (Permanent Court of Arbitration), savukārt kopš 1946. gada darbojas Starptautiskā tiesa (International Court of Justice). Latvijas vēstniecība Nīderlandē pārstāv Latvijas intereses Hāgā izvietotajās starptautiskajās institūcijās, un sadarbība ar tām ir vēstniecības darba būtiska sastāvdaļa.
Ķīmisko ieroču aizlieguma organizācija (ĶIAO)
(Organisation for the Prohibition of Chemical Weapons - OPCW)
Ķīmisko ieroču aizlieguma organizācijas (ĶIAO) darbība balstās uz 1993. gadā pieņemto Ķīmisko ieroču konvenciju (Konvencija). Latvijā tā stājās spēkā 1997. gadā. Konvencija ir vienīgais globālais instruments, kas aizliedz ķīmisko ieroču attīstīšanu, ražošanu, uzkrāšanu, transportēšanu un izmantošanu, kā arī nosaka stingru pārbaužu mehānismu. Organizācija konvencijas dalībvalstīs uzrauga ķīmisko ieroču iznīcināšanu, inspekciju laikā pārbauda, vai bīstamās ķīmiskās vielas tiek izmantotas vienīgi miermīlīgiem mērķiem, kā arī veicina ķīmisko vielu starptautisku izmantošanu civilām vajadzībām. Kopš 2019. gada septembra Latvijas pastāvīgā pārstāve Ķīmisko ieroču aizlieguma organizācijā ir Latvijas Republikas ārkārtējā un pilnvarotā vēstniece Nīderlandes Karalistē, Aiga Liepiņa.
Starptautiskā krimināltiesa (SKT, Tiesa)
(International Criminal Court - ICC)
Kopš 2002. gada Starptautiskā krimināltiesa (SKT) ir pirmā krimināltiesa, kas balstīta uz starpvalstu līgumu, jeb, Romas Statūtos noteikto jurisdikciju. 2016. gada 19. aprīlī, svinīgā augsta līmeņa inaugurācijas ceremonijā, tika atklāta jaunā SKT pastāvīgā mītne Hāgā. SKT ir pēdējās instances tiesa dalībvalstu asamblejai, kuras deponējušas Romas Statūtu ratifikācijas instrumentu, lai sauktu pie atbildības personas, kuras vainojamas genocīdā, kara noziegumos un/vai noziegumos pret cilvēci. Tiesas darbību pilnvaro, pārvalda un pārrauga Romas Statūtu dalībvalstu asambleja, kurai izveidotas savstarpēji saistītas darba grupas Hāgā un Ņujorkā. 2010. gada jūnijā Kampalā, Ugandā tika pieņemti grozījumi Romas Statūtu 8. pantā par kara noziegumiem. Pirmkārt, grozījumi noteica vairāku ieroču veidu izmantošanu iekšējos konfliktos kā kara noziegumu. Otrkārt, grozījumi paplašināja Romas Statūtu kompetenci papildinot 8. pantu, definējot agresiju kā kara noziegumu. 2002. gada 1. septembrī Latvijas Republikā stājā spēkā Romas Statūti. Savukārt 2014. gada 11. septembrī Latvija deponēja ratifikācijas instrumentu abiem Kampalas grozījumiem. Kampalas grozījumus par aizliegto ieroču klāsta izmantošanu valstu iekšējo konfliktu ietvaros ir ratificējušas 30 dalībvalstis, kas veido nepieciešamo Romas Statūtu dalībvalstu skaitu, lai šie grozījumi stātos spēkā 2017. gada 1. janvārī.
Organizatoriski Tiesu veido četras struktūrvienības. SKT prokuroru birojs, kurš, saskaņā ar Romas Statūtu procedūru noteikumiem, izvērtē tiesvedības juridisko atbilstību katram gadījumam un nosaka prioritāro secību katra gadījuma izskatīšanai, kā arī, veic iepriekšējo izmeklēšanu un pārstāv apsūdzības pusi tiesvedības laikā. SKT tiesvedības palātas sadalījumā pa pirmstiesas, tiesas un apelācijas nodaļām veido 18 tiesnešu kolēģija. SKT prezidiju pārstāv attiecīgās kolēģijas locekļi. SKT sekretariāts veic administratīvas funkcijas un piedalās Tiesas informatīvajās kampaņās, kā arī, koordinē Tiesas komunikāciju ar Romas Statūtu dalībvalstīm. No 2003.-2015. gadam bijusī Latvijas Konstitucionālās tiesas tiesnese, Anita Ušacka bija SKT tiesnešu kolēģijas locekle. Turklāt no 2011.-2012. gadam ieņēma Apelācijas nodaļas prezidentes amatu. Savukārt no 2009-2015. gadam bijusī Latvijas Republikas prezidente, Vaira Vīķe-Freiberga bija SKT Trasta fonda cietušajiem (Trust Fund for Victims) valdes locekle.
Starptautiskā tiesa (Tiesa)
(International Court of Justice – ICJ)
Saskaņā ar 1945. gada ANO Statūtu, jeb Hartas pilnvarām Starptautiskā tiesa ir ANO galvenā juridiskā institūcija kopš 1946. gada. Visas ANO dalībvalstis ir Tiesas locekles. Tiesa ir izvietota Hāgas Miera Pilī, un tās kompetencē ir izskatīt starpvalstu strīdus pēc valstu pieprasījuma, un sniegt konsultatīvus atzinumus visām ANO iestādēm un specializētajām aģentūrām juridiskos jautājumos pēc ANO Ģenerālās asamblejas un/vai Drošības padomes pieprasījuma. Starpvalstu strīdu gadījumos, Tiesas lēmumi ir juridiski saistoši visām tiesvedībā iesaistītajām valstu pusēm bez apelācijas iespējām. Savukārt konsultatīvajiem atzinumiem nav juridiski saistošas iedarbības. Visbiežāk Starptautiskās tiesas tiesvedības sfēras ietver starpvalstu strīdus, saistībā ar valstu pušu savstarpējām ekonomisko un diplomātisko attiecību nesaskaņām, kā arī, valstu suverēno tiesību pārkāpumu gadījumiem sauszemes un jūras teritoriālo strīdu kontekstā. Parasti tiesvedību veic 15 tiesnešu kolēģija no Starptautiskās tiesas locekļu-vidus. Tomēr gadījumos, kad Tiesas locekļu vidū trūkst tiesvedībā iesaistītas valsts puses pārstāvis, saskaņā ar Tiesas statūtu procedūras noteikumiem, tiek piesaistīts ad hoc tiesnesis ar attiecīgās valsts pilsonību.
Starptautisko tiesu veido sekojošas struktūrvienības. Prezidijs, sadarbībā ar citiem Tiesas orgāniem, norīko un pārvalda tiesvedību, tā prezidentam un viceprezidentam piedaloties visās Tiesas sanāksmēs. Saskaņā ar Starptautiskās tiesas statūtu 29. pantu, Tiesa ikgadēji izveido palātu piecu tiesnešu sastāvā, kura pēc valstu pušu pieprasījuma var izskatīt un izlemt lietas saskaņā ar saīsināto tiesāšanās kārtību, lai sekmētu tiesvedības gaitu. Turklāt saskaņā ar Tiesas statūtu 26. pantu, pastāv iespēja izveidot ad hoc palātas, lai izskatītu īpašu kategoriju lietas. Starptautiskās tiesas Sekretariāts ir pastāvīga administratīva struktūrvienība Tiesas pakļautībā. Sadarbībā ar atbilstošām Tiesas komitejām Sekretariāts pārvalda Tiesas izskatīto lietu arhīvus, izpilda diplomātiskās funkcijas Tiesas ārējo attiecību un komunikācijas jomās, kā arī, koordinē Tiesas budžeta pārraudzību un tulkošanas darbus.
Pastāvīgā arbitrāžas tiesa
(Permanent Court of Arbitration – PCA)
1899. gadā, 1. Hāgas miera konferences ietvaros, Nīderlandes delegāts, Tobias Michael Carel Asser sadarbībā ar Friedrich Fromhold von Martens dibināja Pastāvīgo arbitrāžas tiesu. Pastāvīgā arbitrāžas tiesa ir vecākais tiesiskais ietvars starpvalstu arbitrāžas gadījumu izskatīšanai, kura kopš 1913. gada izvietota Hāgas Miera Pilī. Tās pirmais arbitrs bija Tobias M.C. Asser, kurš 1911. gadā saņēma Nobela Miera prēmiju par ieguldījumu starptautisko publisko tiesību jomā. Saskaņā ar ANO Starptautisko tirdzniecības tiesību komisijas(UNCITRAL)Arbitrāžas procedūru noteikumiem, vai arī ar iesaistīto Pušu vienošanos, strīdus izskata Pastāvīgās arbitrāžas tiesas Ģenerālsekretāra (ĢS) iecelti arbitri. Strīdi tiek risināti konfidenciālu arbitrāžas sēžu ietvaros.
Pastāvīgajai arbitrāžas tiesai ir kompetence sekojošu strīdu gadījumu izskatīšanā: starpvalstu un valstu-investoru arbitrāžas lietās, kas balstītas uz divpusējiem vai daudzpusējiem investīciju līgumiem vai nacionālo likumdošanu par investīcijām. Arbitrāžas gadījumos, kuri balstās uz līgumiem vai cita veida vienošanos, kurās vismaz viena no Pusēm ir valsts, valsts pārvaldīta institūcija vai starpvaldību organizācija. Arbitrāžas lietās starp privātām Pusēm, kas balstītas uz Pastāvīgās arbitrāžas tiesasiekšējiem noteikumiem par Arbitrāžu strīdos par dabas resursiem un/vai vidi. Turklāt saskaņā ar UNCITRAL samierināšanas procesu noteikumiem, attiecīgajai tiesai ir jurisdikcija veikt strīdu samierināšanu starp privātu Pusi un starpvaldību organizāciju.
Starptautiskais kara noziegumu tribunāls bijušajai Dienvidslāvijai (Tribunāls)
(International Criminal Tribunal for the former Yugoslavia – ICTY)
1993. gadā izveidotais Starptautiskais kara noziegumu tribunāls bijušajai Dienvidslāvijai ir pirmais ārkārtastribunāls, kuru pilnvarojusi ANO Drošības padome. Saskaņā ar ANO Drošības padomes 827. rezolūciju, Tribunāls izskata tikai personu individuālo un/vai grupveida kriminālatbildību, izslēdzot apsūdzības pret valstīm vai organizācijām. Tribunāls veic tiesvedību par 1990. gadu Balkānu konflikta ietvaros pastrādātajiem genocīda, kara un pret cilvēci vērstajiem noziegumiem bijušās Dienvidslāvijas teritorijā.
2017. gada decembrī Tribunāls paredz noslēgt savu darbību un nodot pilnvaras ANO Drošības padomes 2010. gadā izveidotajai ANO Starptautisko kara noziegumu tribunālu mehānisma struktūrai (United Nations Mechanism for International Criminal Tribunals – MICT). Jau kopš 2013. gada 1. jūlija Tribunāls savu darbību veic MICT Hāgas nodaļas telpās. Pateicoties Tribunāla sekmīgai darbībai, ir panākts juridisks precedents pret augsta līmeņa valstu amatpersonu nesodāmību, turklāt būtiski pilnveidota starptautisko krimināltiesību likumdošana un tiesvedības procedūru noteikumi. Tribunālu veido trīs pamata struktūrvienības: Prokuroru birojs, Tiesu un Apelācijas palātas, un Sekretariāts. 2016. gadā Sekretariātam izveidota īpaša komiteja, lai apkopotu un arhivētu Tribunāla tiesvedības mantojumu. Turklāt sadarbībā ar Balkānu reģiona valstīm, Sekretariāts paredz izveidot ilgtspējīgu informatīvas kampaņas ietvarprogrammu, lai novērstu bijušās Dienvidslāvijas incidentu atkārtošanos.
Īpašais tribunāls Libānai (Tribunāls)
(Special Tribunal for Lebanon - STL)
Saskaņā ar 2007. gada ANO Drošības padomes rezolūciju Nr. 1757, 2009. gadā Hāgā darbību uzsāka Īpašais tribunāls Libānai. Šis ir pirmais Tribunāls, kam piešķirta jurisdikcija veikt tiesvedību, saistībā ar, terorisma noziegumiem miera apstākļos. 2011. gada 16. februārī Tribunāla Apelācijas palāta radīja precedentu starptautisko paražu tiesībās, definējot terorismu, kā skaidri noteiktu atsevišķu starptautisko noziegumu. Tribunāla jurisdikcija ir pakļauta Libānas kriminālkodeksa noteikumiem, ievērojot starptautisko tiesību standartus. Atšķirībā no Libānas likumdošanas, kurā atļauts nāves sods, Tribunāla paredzētais maksimālais soda mērs ir mūža ieslodzījums. Tribunāla centrālais birojs atrodas Hāgā, kas sadarbojas ar Libānas ofisu Beirūtā. Tribunālu veido prokuratūras birojs, pirmstiesas, tiesas un apelācijas palātas, sekretariāts, kā arī, starptautisko tribunālu struktūrvienībām neierasts aizstāvības birojs.
Tribunāla galvenais uzdevums ir izskatīt 2005. gada 14. februārī pastrādāto terora aktu Libānas galvaspilsētā, Beirūtā, kā ietvaros, tika nogalināti 22 cilvēki, ieskaitot Libānas premjerministru Rafik Hariri, un ievainoti vēl 226 iedzīvotāji. 2014. gada 16. janvārī Tribunāls uzsāka lietas iztiesāšanu bez apsūdzēto personu klātbūtnes (in absentia). Papildus Tribunāls izskata gadījumus par necieņas izrādīšanu pret tiesu un tiesvedības tīšu kavēšanu. Tribunāla jurisdikcija paredz arī citu, iespējami saistītu, gadījumu izskatīšanu, saistībā ar 2005. gadā, Beirūtā, veiktiem sistemātiskiem uzbrukumiem Libānas valsts amatpersonām un to radiniekiem.
Hāgas Starptautisko privāttiesību konference (Konference)
(Hague Conference on Private International Law – HCCH)
Pēc Nīderlandes eksperta starptautisko privāttiesību jautājumos, Tobias M.C. Asser iniciatīvas, 1893. gadā Nīderlandes valdība organizēja pirmo Starptautisko privāttiesību konferences sesiju Hāgā. 1955. gada 15. jūlijā spēkā stājās Hāgas Starptautisko privāttiesību konferences Statūti, kuru rezultātā HCCH tika oficiāli atzīta par pastāvīgu starpvaldību organizāciju. Konferencesgalvenais uzdevums ir sekmēt starptautisko privāttiesību normu saskaņošanu starp valstīm, koncentrējoties uz civiltiesībām un komerctiesībām, kā arī, vēršot uzmanību uz jautājumiem par bērnu aizsardzību un ģimenes labklājību. Šajā sakarā, Nīderlandes valdības starptautisko privāttiesību komiteja, ik pēc četriem gadiem, organizē diplomātiskas sesijas, kuru ietvaros tiek pārrunāti un izstrādāti daudzpusēji līgumi un/vai konvencijas par dažādām starptautisko privāttiesību jomām. Latvija ir Konferences dalībvalsts kopš 1992. gada 11. augusta.
Konferences veido sekojošas struktūrvienības. Vispārējo lietu padome ir Konferences izpildvara, kuras gadskārtējo sesiju ietvaros dalībvalstis pārskata organizācijas pārvaldi un lemj nākamos politiskos soļus organizācijas darbības virzieniem. Papildus Vispārējo lietu padomes kompetence ietver ekspertu komisiju izveidi, lai veiktu specifisku starptautisko privāttiesību jautājumu izpēti un sniegtu juridiskas konsultācijas Konferencē iesaistītajām valstīm. Konferences Pastāvīgais birojs izpilda administratīvās funkcijas pēc Vispārējo lietu padomes norādījumiem. Tam pastāv filiāles Buenosairesā un Honkongā un kopš 2016. gada tiek apsvērts atvērt filiāli arī Āfrikas kontinentā. Pastāvīgā biroja Ģenerālsekretārs ir galvenais kontaktpunkts komunikācijai ar Konferences dalībvalstu nozīmētām nacionālajām struktūrvienībām starpvalstu sakaru uzturēšanai attiecīgā biroja ietvaros. Latvijas gadījumā nacionālās komunikācijas struktūrvienība ir Ārlietu Ministrija. Papildus, Nīderlandes Ārlietu Ministrija izpilda Konferences depozitārija pienākumus, apkopojot parakstītos daudzpusējos līgumus, kā arī, valstu deponētos pievienošanās instrumentus Konferences Konvencijām. Savukārt Nīderlandes valdības starptautisko privāttiesību komiteja sadarbībā ar Konferences Pastāvīgo biroju atbild par organizatoriskiem jautājumiem, gan saistībā ar kārtējām, gan ārkārtējām Konferences sesijām.
Eiropas Savienības aģentūra krimināltiesiskajai sadarbībai
(Eurojust)
2002. gadā ES izveidoja Eurojust aģentūru ar mērķi veicināt ES dalībvalstu savstarpējo juridisko sadarbību un partnerību ar trešajām valstīm krimināltiesiskos jautājumos par pārrobežu noziegumiem. Bez patstāvīgas jurisdikcijas, šī Eiropas krimināltiesiskās sadarbības struktūrvienība sniedz juridiskos pakalpojumus, pēc ES dalībvalstu pieprasījuma. Eurojust koordinē pārrobežu izmeklēšanas procesus, kā arī piedāvā administratīvu atbalstu un juridiskās konsultācijas par ES likumdošanu un jurisdikciju atšķirībām starp valstīm. Eurojust organizē koordinācijas sanāksmes trešo valstu pārstāvjiem, ja tie ir iesaistīti tiesvedības sadarbībā ar kādu no ES dalībvalstīm. Ar speciālu koordinācijas centru palīdzību, Eurojust ir spējīgs konstatēt jurisdikciju nesaskanību starp iesaistītajām valstīm un izvērtēt, kurai no nacionālajām jurisdikcijām ir pārāka kompetence specifiskas lietas ietvaros, kā arī, izteikt rekomendācijas tiesvedības procesiem, rezultātā atvieglojot starpvalstisku lietu izskatīšanu.
Eurojust ekspertu ziņojumi un digitālais arhīvs starpvalstu tiesvedībai pastiprina ES efektivitāti, uzraugot organizētās noziedzības un terorisma aktivitāšu izmaiņas. Savukārt Eurojust kopējās izmeklēšanas grupas koordinē labas juridiskās prakses apmaiņu starp valstīm. Papildus, Eurojust atbild par pielaidi dokumentiem par ES pretterorisma darbību. Katra no 28 ES dalībvalstīm ieceļ savu nacionālo pārstāvi darbam Eurojust, kuri īsteno aģentūras mandātu, lai koordinētu dalībvalstu kompetento iestāžu darbu ikvienā kriminālizmeklēšanas un apsūdzības izvirzīšanas posmā.
Eiropas Policijas birojs (Eiropols)
(Europol)
1998. gadā dibinātais Eiropols, kopš 2010. gada ir ES oficiālais tiesībaizsardzības mehānisms ar centrālo biroju Hāgā un aģentūrām visās ES dalībvalstīs un vairākās partnervalstīs, to skaitā, Norvēģijā, ASV, Kanādā un Austrālijā. Eiropola aģentūru mērķis ir sekmēt, gan dalībvalstu savstarpējo sadarbību, gan partnerību ar trešajām valstīm pārrobežu izmeklēšanu jomās, kas saistītas ar cīņu pret daudzveidīgu organizēto noziedzību, terorismu u.c. smagām noziedzības formām. Hāgas birojs koordinē Eiropola aģentūru informācijas un izlūkdatu vākšanu, uzglabāšanu, apstrādi, analīzi un apmaiņu starp atbildīgajām valstu tiesībaizsardzības iestādēm, lai sekmētu informācijas pieejamību un labas prakses apmaiņu.
Eiropols specializējas starptautisko organizētās noziedzības un teroristu tīklu pārraudzībā. Šajā sakarā, Eiropola eksperti izstrādā regulārus novērtējumus par izmaiņām attiecīgo tīklu darbībā, piemēram, Eiropas smagas un organizētās noziedzības radītā apdraudējuma novērtējumu (the European Serious and Organised Crime Threat Assessment, SOCTA) un ikgadējo Ziņojumu par terorisma situāciju un tendencēm ES (the EU Terrorism Situation and Trend Report, TE-SAT). Papildus, Eiropols sniedz analītisku atbalstu valstu tiesībaizsardzības struktūrvienībām robežkontroles un finanšu krāpšanas jautājumos, piemēram, neregulārās migrācijas pārvaldē un cilvēku tirdzniecības apkarošanā, vai Eiro viltošanas un naudas atmazgāšanas gadījumu atmaskošanā. Latvijas Republikas un Eiropas Policijas biroja līgums par sadarbību stājās spēkā 2004. gada 7. janvārī. Eiropola struktūrvienībās strādā vairāki Latvijas pārstāvji no Latvijas Iekšlietu Ministrijas Valsts policijas, Galvenās Kriminālpolicijas pārvaldes, Starptautiskās sadarbības biroja (SIRENE), Valsts ieņēmumu dienesta.
Eiropas Patentu birojs
(European Patent Office - EPO)
Saskaņā ar 1973. gada Eiropas Patentu konvenciju, 1977. gadā Minhenē, Vācijā tika izveidota Eiropas patentu organizācija, lai sekmētu sadarbību starp Eiropas valstīm izgudrojumu tiesiskajā aizsardzībā. Hāgas piepilsētā, Raisvaikā izvietotais Eiropas Patentu birojs ir šīs organizācijas filiāle ar sadarbības birojiem Briselē (Beļģijā), Berlīnē (Vācijā) un Vīnē (Austrijā). Eiropas Patentu organizācijas Administratīvās padomes uzraudzībā, EPO irizpildorgāns, kurš izvērtē un piešķir Eiropas patentus jauniem izgudrojumiem. Saskaņā ar apvienoto patentu pieteikšanas procedūru, EPO vienkāršo jauno izgudrojumu patentēšanu, stiprina intelektuālā īpašuma aizsardzību, un uzlabo patentu kvalitātes standartus 38 Eiropas Patentu organizācijas dalībvalstīs, to skaitā visās ES dalībvalstīs.
Kopš 2005. gada 1. jūlija Latvija ir Eiropas patentu organizācijas dalībvalsts, sekojot Saeimas lēmumam ratificēt Eiropas patentu konvenciju 2005. gada 16. martā. Saskaņā ar attiecīgās konvencijas 26. pantu, katra dalībvalsts ir tiesīga Eiropas patentu organizācijas Administratīvajā padomē nozīmēt vienu pārstāvi un tā aizstājēju.