Latvijas un Nīderlandes divpusējās attiecības

Latviju un Nīderlandi vieno ciešas un draudzīgas attiecības, ko raksturo regulārs politiskais dialogs, plaša un daudzveidīga sadarbība, īpaši drošības, ekonomikas, kultūras un izglītības jomās. Ir izveidojusies veiksmīga sadarbība Eiropas Savienības, NATO un citos starptautiskos formātos. Starp Baltijas un Beniluksa valstīm (Beļģija, Nīderlande, Luksemburga) notiek regulāras “3+3” formāta tikšanās. Latviju un Nīderlandi vieno kopīga izpratne par Eiropas vērtībām un starptautiskajiem izaicinājumiem, un mūsu attiecības attīstās ar kopīgu mērķi par vienotas, drošas un ekonomiski attīstītas Eiropas nākotni. Latvija augstu novērtē Nīderlandes ieguldījumu Baltijas valstu drošības sekmēšanā.

Latvijas un Nīderlandes diplomātiskās attiecības nodibinātas 1921. gada 24. martā. Atjaunoto Latvijas Republiku Nīderlande atzina 1991. gada 27. augustā.

Latvijas pārstāvība Nīderlandē

Latvijas Republikas vēstniecība atrodas Hāgā

Kopš 2024. gada 27. marta Latvijas Republikas ārkārtējā un pilnvarotā vēstniece Nīderlandes Karalistē ir Solvita Āboltiņa.

Latvijai ir trīs goda konsuli Nīderlandē.  Amsterdamā – Katarina Hartgere (Katarina Hartgers), Limburgas un Ziemeļbrabantes provincē – Emīls Brušinskis (Emile Bruschinski), savukārt Drentē, Frīzlandē un Groningenā - Ervīns Dirkse.

Divpusējo attiecību raksturojums

NOZĪMĪGĀKĀS VIZĪTES (hronoloģiskā secībā)

2023. g 19.-20. aprīlī Tieslietu ministres Ineses Lībiņas-Egneres vizīte Hāgā

2022. g. 13.-14. jūlijā Ārlietu ministra vizīte Hāgā, apmeklējot starptautisku konferenci “Accountability for Ukraine”

2022.g. 14. jūnijā Ministru prezidenta Krišjāņa Kariņa vizīte Hāgā, apmeklējot sanāksmi par gatavošanos NATO samitam Madridē

2022. g. 31. maijā -1. jūnijā Ministru prezidenta Krišjāņa Kariņa vizīte Roterdamā, apmeklējot Eiropas Tautas partiju grupas kongresu

2022. g. 30.-31. maijā Ģenerālprokurora Jura Stukāna vizīte Hāgā

2022. g. 11. aprīlī Nīderlandes aizsardzības ministres Kajsas Ollongrēnas (Kajsa Ollongren) vizīte Latvijā

2022. g. 6. aprīlī Baltijas un Beniluksa valstu ārlietu ministru tikšanās Briselē

2022. g. 24. martā Latvijas tieslietu ministra Jāņa Bordāna vizīte Hāgā, apmeklējot starptautisku sanāksmi par kara noziegumu izmeklēšanu

2022. g. 7. martā Nīderlandes ārlietu ministra Vupkes Hukstra (Wopke Hoekstra) vizīte Latvijā

2021. g. 20. oktobrī Nīderlandes parlamenta Ārlietu komisijas delegācijas vizīte Latvijā

2021. g. 10. jūnijā Baltijas un Beniluksa valstu premjerministru sanāksme (tiešsaistes formātā)

2019. g. 9. septembrī Saeimas Eiropas komisijas delegācijas vizīte Nīderlandē

2019. g. 17.–18. jūnijā Latvijas Ministru prezidenta Krišjāņa Kariņa darba vizīte Nīderlandē

2019. g. 7. jūnijā Latvijas satiksmes ministra Tāļa Linkaita vizīte Nīderlandē, tikšanās ar Roterdamas ostas vadību

2018. g. 11.–12. jūnijā Nīderlandes Karaļa Villema-Aleksandra (Willem-Alexander) valsts vizīte Latvijā

2017. g. 26.–27. septembrī Latvijas Ministru prezidenta Māra Kučinska vizīte Nīderlandē

2015. g. 3. februārī Nīderlandes ārlietu ministra Berta Kūndersa (Bert Koenders) darba vizīte Latvijā

2014. g. 16. martā Saeimas priekšsēdētājas Solvitas Āboltiņas tikšanās ar Nīderlandes parlamenta Pārstāvju palātas priekšsēdētāju Anauhku van Miltenburgu (Anouchka van Miltenburg) Starpparlamentu Savienības sesijas ietvaros Ženēvā

PARLAMENTĀRĀ SADARBĪBA

14. Saeimā darbojas deputātu grupa sadarbībai ar Nīderlandi, kuras priekšsēdētājs ir Andris Kulbergs (AS).

Veiksmīga sadarbība izveidojusies starp abu valstu Ārlietu un Eiropas lietu komisijām, tostarp Eiropas lietu komiteju konferences ietvaros (Conference of Parliamentary Committees for Union Affairs of Parliaments of the European Union – COSAC), kā arī starp Baltijas un Beniluksa Parlamentārajām asamblejām. 2021. gada 20. oktobrī Nīderlandes parlamenta Ārlietu komisijas delegācija apmeklēja Latviju. Tiekoties ar Saeimas Ārlietu komisijas un deputātu grupas sadarbības veicināšanai ar Nīderlandes parlamentu.deputātiem tika pārrunāta situācija drošības uz aizsardzības jomā Baltijas reģionā, migrācijas krīze uz LV-BY robežas, atbalsts Ukrainai.

SADARBĪBA EKONOMIKĀ

Nīderlande tradicionāli ir nozīmīgs Latvijas ekonomiskās sadarbības partneris. Pirmsākumi Nīderlandes un Latvijas savstarpējai sadarbībai ekonomikā rodami Hanzas pilsētu savienībā. No 13. līdz 17. gadsimtam, Hanzas savienības ietvaros, tirdzniecība starp tādām ostas pilsētām, kā Rīga, Amsterdama un Groningena veicināja abpusēju ekonomisko izaugsmi.

Mūsdienās Latvija turpina pastāvīgi uzsvērt interesi attīstīt un pilnveidot ekonomiskās attiecības ar Nīderlandi, sekmējot augstas pievienotās vērtības eksportu uz Nīderlandi. Latvija un Nīderlande ir atvērtas un dinamiskas ekonomikas, kuru sadarbību apliecina gan stabili augsti divpusējie tirdzniecības rādītāji, gan Nīderlandes investīciju apjoms Latvijā. 

Prioritārie eksporta un investīciju piesaistes sektori: RIS3 viedās specializācijas nozares, ilgtspējīga būvniecība un kokrūpniecība, specializēta pārtika, transports un loģistika, zinātne un tehnoloģiju pārnese.

Nīderlandē kopš 2004. gada marta darbojas LIAA Latvijas ārējā ekonomiskā pārstāvniecība un kuru šobrīd vada Jēkabs Groskaufmanis.

Plašāk par tirdzniecību:

Ārējā tirdzniecība pēc valsts (csb.gov.lv)

Plašāk par investīcijām:

https://statdb.bank.lv/lb/Data/128

SADARBĪBA AIZSARDZĪBAS JOMĀ

Abu valstu sadarbība notiek, balstoties uz 2008. gada 19. septembrī Londonā parakstīto Latvijas Republikas un Nīderlandes Karalistes Aizsardzības ministriju saprašanās memorandu par sadarbību aizsardzības un militāro attiecību jomā. Saprašanās memoranda mērķis ir turpināt un padziļināt divpusējo Latvijas un Nīderlandes aizsardzības resoru sadarbību NATO un ES.

Nīderlande ir viena no valstīm, kas atbalsta Latvijas koordinētā NATO Stratēģiskās komunikācijas izcilības centra (STRATCOM) darbību Rīgā, kā arī atbalsta NATO patrulēšanas misiju Baltijas valstu gaisa telpā. Latvija un Nīderlande ciešāk sadarbojas Pastāvīgās strukturētās sadarbības (Permanent Structured Cooperation, PESCO) ietvaros. Tāpat Latvija un Nīderlande sadarbojas atsevišķu militāro iepirkumu jomā. Latvija augstu novērtē Nīderlandes ieguldījumu Baltijas valstu drošības sekmēšanā, piedaloties Vācijas vadītajā NATO paplašinātās klātbūtnes kaujas grupas sastāvā Lietuvā. 2022. gadā Nīderlande palielināja savu militāro spēku klātbūtni minētajā kaujas grupā.  

Latvijai un Nīderlandei ir izveidojusies laba sadarbība Lielbritānijas vadīto Apvienoto reaģēšanas spēku (Joint Expeditionary Force) formātā, kas ir Baltijas un Ziemeļatlantijas reģionu valstu veidota aizsardzības koalīcija.

2022. gada 11. aprīlī Nīderlandes aizsardzības ministre K.Ollongrēna apmeklēja vizītē Latviju, kuras laikā tika pārrunāta divpusējā sadarbība aizsardzības jomā, Krievijas īstenotais karš Ukrainā un ar to saistītie ģeopolitiskie izaicinājumi.

SADARBĪBA SATIKSMES JOMĀ

Sadarbība tranzīta un loģistikas nozarē

Latvijai ir veiksmīga sadarbība ar Nīderlandi transporta un loģistikas jomā. Rīgas brīvostai ir izveidojusies cieša sadarbība ar Roterdamas ostu pateicoties regulāriem konteinerlīniju (Containerships, Unifeeder Container Service un Mann Line Multimodal) maršrutiem. Roterdamas osta ir palīdzējusi Rīgas brīvostai izstrādāt attīstības plānu.

Latvijas vēstniecības un LIAA pārstāvniecības centieni papildus ir pievērsti, lai sekmētu arī Nīderlandes ostu pieredzes iepazīšanu atjaunīgās enerģijas projektu īstenošanā ostu teritorijās. 

PAŠVALDĪBU UN REĢIONĀLĀ SADARBĪBA

Latvijai un Nīderlandei ir vairākas sadraudzības pilsētas:

Siguldai ir izveidojusies sadarbība ar Mērseni (Meersen) Eiropas pilsētu sadraudzības asociācijas „Douzelage” ietvaros.

SADARBĪBA IZGLĪTĪBAS UN KULTŪRAS JOMĀ

IZGLĪTĪBA

Sadarbība notiek gan starptautisku daudzpusējo projektu ietvaros, gan divpusējā pieredzes apmaiņā starp pētnieciskajām institūcijām.

Latvijai izveidojusies laba sadarbība izglītības jomā ar tradīcijām bagātajām Nīderlandes universitātēm. Latvijas valsts un privāto augstākās izglītības iestāžu ir noslēgušas sadarbības līgumus ar Nīderlandes augstākās izglītības iestādēm par studentu, mācību spēku un zinātnieku apmaiņu. Latvijas augstskolas aktīvi sadarbojas ar Nīderlandes augstskolām ES izglītības un zinātnes programmu ietvaros. Nīderlandes augstskolās katru gadu iestājas liels skaits Latvijas jauniešu, kas iegūst bakalaura vai maģistra grādu pilnas mācību programmas ietvaros. Saskaņā ar Nīderlandes izglītības starptautiskās organizācijas Nuffic datiem 2022./2023. gadā Nīderlandē mācās 1214 studenti no Latvijas, kas ir ļoti ievērojams skaits (piem., 2020/2021.g. studēja 810). Apzinoties šo realitāti, Latvijas vēstniecība iespēju robežās no savas puses cenšas atbalstīt studentus no Latvijas, organizējot tikšanos ar studentiem rudenī, lai palīdzētu “tīkloties”, apmainīties savā starpā ar pieredzi.

2021. gadā stājās spēkā Līgums par augstākās izglītības kvalifikāciju automātisku atzīšanu starp Baltijas un Beniluksa valstīm.

KULTŪRA

Abu valstu sadarbība šajā jomā ir ļoti aktīva, jo tā pamatojas uz kultūrvēsturiskajām saitēm un profesionālo ieinteresētību. Tā tiek īstenota gan divpusējas sadarbības, gan starptautisku daudzpusējo projektu ietvaros. Sadarbība kultūrā norit šādās jomās: radošās industrijas, muzeji, mūzika, bibliotēkas, māksla, kino, teātris, kultūrizglītība.

Kopš 2021. gada Baltijas valstu vēstniecības Hāgā ir aizsākušas jaunu tradīciju par Baltijas valstu filmu festivāla organizāciju digitālā formā.  

Jau ilgāku laiku īstenojas cieša sadarbība starp Mencendorfu namu Rīgā un Vēnkoloniālo muzeju Vēndamā (Groningenas province) un, kuras rezultātā 2022. gada 29. aprīlī Mencendorfa namā tika atklāta mākslas izstāde “Klasiskā Saikne. Groningena - Rīga”. Groningenas Klasiskās Mākslas Akadēmijas absolventu darbos ir akcentētas vēstures liecības par kuģošanas un tirdzniecības sakariem starp Latviju un Nīderlandi. 2021. gadā izstāde bija eksponēta Vēnkoloniālajā muzejā.

DIPLOMĀTISKO ATTIECĪBU VĒSTURE

Abu valstu diplomātiskās attiecības nodibinātas 1921. gada 24. martā. 2021. gadā, atzīmējot diplomātisko attiecību 100.gadi, Latvijas vēstniecība Nīderlandē bija sagatavojusi izstādi digitālā formātā vienkopus apkopojot foto liecības un aprakstus par nozīmīgākajiem notikumiem un spilgtākajām personībām mūsu starpvalstu attiecību stiprināšanā.

Pirmais Latvijas sūtnis Nīderlandē bija Oskars Voits (rezidēja Berlīnē, 1925.–1932. gads), savukārt no 1938. līdz 1940. gada jūlijam – Edgars Krieviņš (rezidēja Berlīnē).

1938. gadā Roterdamā tika nodibināts Latvijas ģenerālkonsulāts. Par karjeras ģenerālkonsulu Nīderlandē kļuva Bruno Pavasars. Viņa darbību 1940. gadā pārtrauca Otrais pasaules karš un Padomju okupācija.

Latvijas vēstniecība Hāgā tika atvērta 1998. gada janvārī.

LĪGUMI

Latvijas Republikas un Nīderlandes Karalistes divpusējie līgumi, kas noslēgti kopš 1990. gada 4. maija.