Latvijas un Nīderlandes divpusējās attiecības

Latviju un Nīderlandi vieno ciešas un draudzīgas attiecības, ko raksturo regulārs politiskais dialogs, plaša un daudzveidīga sadarbība, īpaši drošības, ekonomikas, kultūras un izglītības jomās. Ir izveidojusies veiksmīga sadarbība Eiropas Savienības, NATO un citos starptautiskos formātos. Starp Baltijas un Beniluksa valstīm (Beļģija, Nīderlande, Luksemburga) notiek regulāras “3+3” formāta tikšanās. Latviju un Nīderlandi vieno kopīga izpratne par Eiropas vērtībām un starptautiskajiem izaicinājumiem, un mūsu attiecības attīstās ar kopīgu mērķi par vienotas, drošas un ekonomiski attīstītas Eiropas nākotni. Latvija augstu novērtē Nīderlandes ieguldījumu Baltijas valstu drošības sekmēšanā. Latvija ir ieinteresēta iepazīt Nīderlandes pieredzi un apzināt jaunas sadarbības iespējas “zaļo” tehnoloģiju ieviešanā.

Latvijas un Nīderlandes diplomātiskās attiecības nodibinātas 1921. gada 24. martā. Atjaunoto Latvijas Republiku Nīderlande atzina 1991. gada 27. augustā.

Latvijas pārstāvība Nīderlandē

Latvijas Republikas vēstniecība atrodas Hāgā

Latvijas ārkārtējā un pilnvarotā vēstniece Nīderlandes Karalistē kopš 2019. gada 11. septembra ir Aiga Liepiņa.

Latvijai ir trīs goda konsuli Nīderlandē. Groningenē darbojas Jākobs Emmelkamps (Jacob Emmelkamp), Amsterdamā – Katarina Hartgere (Katarina Hartgers), savukārt Limburgas un Ziemeļbrabantes provincē – Emīls Brušinskis (Emile Bruschinski).

Divpusējo attiecību raksturojums

NOZĪMĪGĀKĀS VIZĪTES (hronoloģiskā secībā)

2022. g. 13.-14. jūlijā           Ārlietu ministra vizīte Hāgā, apmeklējot starptautisku konferenci “Accountability for Ukraine”

2022.g. 14. jūnijā                 Ministru prezidenta Krišjāņa Kariņa vizīte Hāgā, apmeklējot sanāksmi par gatavošanos NATO samitam Madridē

2022. g. 31. maijā -1. jūnijā Ministru prezidenta Krišjāņa Kariņa vizīte Roterdamā, apmeklējot Eiropas Tautas partiju grupas kongresu

2022. g. 30.-31. maijā          Ģenerālprokurora Jura Stukāna vizīte Hāgā

2022. g. 11. aprīlī                 Nīderlandes aizsardzības ministres Kajsas Ollongrēnas (Kajsa Ollongren) vizīte Latvijā

2022. g. 6. aprīlī                   Baltijas un Beniluksa valstu ārlietu ministru tikšanās Briselē

2022. g. 24. marts                Latvijas tieslietu ministra Jāņa Bordāna vizīte Hāgā, apmeklējot starptautisku sanāksmi par kara noziegumu izmeklēšanu

2022. g. 7. marts                  Nīderlandes ārlietu ministra Vupkes Hukstra (Wopke Hoekstra) vizīte Latvijā

2021. g. 20. oktobris            Nīderlandes parlamenta Ārlietu komisijas delegācijas vizīte Latvijā

2021. g. 10. jūnijs                 Baltijas un Beniluksa valstu premjerministru sanāksme (tiešsaistes formātā)

2019. g. 9. septembris          Saeimas Eiropas komisijas delegācijas vizīte Nīderlandē

2019. g. 17.–18. jūnijs          Latvijas Ministru prezidenta Krišjāņa Kariņa darba vizīte Nīderlandē

2019. g. 7. jūnijs                   Latvijas satiksmes ministra Tāļa Linkaita vizīte Nīderlandē, tikšanās ar Roterdamas ostas vadību

2018. g. 11.–12. jūnijs          Nīderlandes Karaļa Villema-Aleksandra (Willem-Alexander) valsts vizīte Latvijā

2017. g. 26.–27.septembris  Latvijas Ministru prezidenta Māra Kučinska vizīte Nīderlandē

2015. g. 3. februāris             Nīderlandes ārlietu ministra Berta Kūndersa (Bert Koenders) darba vizīte Latvijā

2014. g. 16. marts                Saeimas priekšsēdētājas Solvitas Āboltiņas tikšanās ar Nīderlandes parlamenta Pārstāvju palātas priekšsēdētāju Anauhku van Miltenburgu (Anouchka van Miltenburg) Starpparlamentu Savienības sesijas ietvaros Ženēvā

PARLAMENTĀRĀ SADARBĪBA

13. Saeimā darbojas deputātu grupa sadarbībai ar Nīderlandi, kuras priekšsēdētāja ir Inese Voika (AP!).

Veiksmīga sadarbība izveidojusies starp abu valstu Ārlietu un Eiropas lietu komisijām, tostarp Eiropas lietu komiteju konferences ietvaros (Conference of Parliamentary Committees for Union Affairs of Parliaments of the European Union – COSAC), kā arī starp Baltijas un Beniluksa Parlamentārajām asamblejām. 2021. gada 20. oktobrī Nīderlandes parlamenta Ārlietu komisijas delegācija apmeklēja Latviju. Tiekoties ar Saeimas Ārlietu komisijas un deputātu grupas sadarbības veicināšanai ar Nīderlandes parlamentu.deputātiem tika pārrunāta situācija drošības uz aizsardzības jomā Baltijas reģionā, migrācijas krīze uz LV-BY robežas, atbalsts Ukrainai.

SADARBĪBA EKONOMIKĀ

Nīderlande tradicionāli ir nozīmīgs Latvijas ekonomiskās sadarbības partneris. Pirmsākumi Nīderlandes un Latvijas savstarpējai sadarbībai ekonomikā rodami Hanzas pilsētu savienībā. No 13. līdz 17. gadsimtam, Hanzas savienības ietvaros, tirdzniecība starp tādām ostas pilsētām, kā Rīga, Amsterdama un Groningena veicināja abpusēju ekonomisko izaugsmi.

Mūsdienās Latvija turpina pastāvīgi uzsvērt interesi attīstīt un pilnveidot ekonomiskās attiecības ar Nīderlandi, sekmējot augstas pievienotās vērtības eksportu uz Nīderlandi. Latvija un Nīderlande ir atvērtas un dinamiskas ekonomikas, kuru sadarbību apliecina gan stabili augsti divpusējie tirdzniecības rādītāji, gan Nīderlandes investīciju apjoms Latvijā. 

Prioritārie eksporta un investīciju piesaistes sektori: RIS3 viedās specializācijas nozares, ilgtspējīga būvniecība un kokrūpniecība, specializēta pārtika, transports un loģistika, zinātne un tehnoloģiju pārnese.

Latvijas vēstniecība un LIAA pārstāvniecība ir pievērsušas svarīgu uzmanību tuvāk iepazīt Nīderlandes pieredzi un meklēt jaunas sadarbības iespējas atjaunīgās enerģijas jomā. 2021. gada 9.-10.septembrī Latvijas vēstniece Nīderlandē A. Liepiņa reģionālā vizītē apmeklēja Groningenas provinci, kuras laikā notika iepazīšanās ar reģiona attīstību un tā ambīcijām klimata mērķu sasniegšanā. Tika uzzināts par dažādu inovatīvu tehnoloģiju attīstīšanu zaļās enerģijas jomā (vēja un saules enerģija, ūdeņradis). Savukārt 2022. gada 11.-12. aprīlī Latviju apmeklēja Nīderlandes atkrastes vēja enerģijas parku izveides jomā darbojošies uzņēmumi, lai iepazīstinātu ar savām tehnoloģijām, ekspertīzi un apzinātu potenciālās sadarbības iespējas.

Nīderlandē kopš 2004. gada marta darbojas LIAA Latvijas ārējā ekonomiskā pārstāvniecība un kuru šobrīd vada Jēkabs Groskaufmanis. Savukārt Latvijā kopš 2003. gada darbojas Nīderlandes-Latvijas tirdzniecības kamera (NLCC/Netherlands Latvian Chamber of Commerce).

Plašāk par tirdzniecību:

Ārējā tirdzniecība pēc valsts (csb.gov.lv)

Plašāk par investīcijām:

https://statdb.bank.lv/lb/Data/128

SADARBĪBA AIZSARDZĪBAS JOMĀ

Abu valstu sadarbība notiek, balstoties uz 2008. gada 19. septembrī Londonā parakstīto Latvijas Republikas un Nīderlandes Karalistes Aizsardzības ministriju saprašanās memorandu par sadarbību aizsardzības un militāro attiecību jomā. Saprašanās memoranda mērķis ir turpināt un padziļināt divpusējo Latvijas un Nīderlandes aizsardzības resoru sadarbību NATO un ES.

Nīderlande ir viena no valstīm, kas atbalsta Latvijas koordinētā NATO Stratēģiskās komunikācijas izcilības centra (STRATCOM) darbību Rīgā, kā arī atbalsta NATO patrulēšanas misiju Baltijas valstu gaisa telpā. Latvija un Nīderlande ciešāk sadarbojas Pastāvīgās strukturētās sadarbības (Permanent Structured Cooperation, PESCO) ietvaros. Tāpat Latvija un Nīderlande sadarbojas atsevišķu militāro iepirkumu jomā. Latvija augstu novērtē Nīderlandes ieguldījumu Baltijas valstu drošības sekmēšanā, piedaloties Vācijas vadītajā NATO paplašinātās klātbūtnes kaujas grupas sastāvā Lietuvā. 2022. gadā Nīderlande palielināja savu militāro spēku klātbūtni minētajā kaujas grupā.  

Latvijai un Nīderlandei ir izveidojusies laba sadarbība Lielbritānijas vadīto Apvienoto reaģēšanas spēku (Joint Expeditionary Force) formātā, kas ir Baltijas un Ziemeļatlantijas reģionu valstu veidota aizsardzības koalīcija.

2022. gada 11. aprīlī Nīderlandes aizsardzības ministre K.Ollongrēna apmeklēja vizītē Latviju, kuras laikā tika pārrunāta divpusējā sadarbība aizsardzības jomā, Krievijas īstenotais karš Ukrainā un ar to saistītie ģeopolitiskie izaicinājumi.

SADARBĪBA SATIKSMES JOMĀ

Sadarbība tranzīta un loģistikas nozarē

Latvijai ir veiksmīga sadarbība ar Nīderlandi transporta un loģistikas jomā. Rīgas brīvostai ir izveidojusies cieša sadarbība ar Roterdamas ostu pateicoties regulāriem konteinerlīniju (Containerships, Unifeeder Container Service un Mann Line Multimodal) maršrutiem. 2019. gada 7. jūnijā satiksmes ministrs T.Linkaits apmeklēja Roterdamu un satikās ar Roterdamas ostas vadību, pārrunājot sadarbības iespējas, pieredzes pārņemšanu. Roterdamas osta ir palīdzējusi Rīgas brīvostai izstrādāt attīstības plānu. 2021. gada 12. oktobrī Rīgas brīvostas pārstāvji apmeklēja Roterdamas ostu, lai iepazītos ar  tās pieredzi ostas procesu digitalizācijas jomā. 2022. gada 17.-19. maijā Rīgas brīvostas pārvalde piedalījās starptautiskajā izstādē BreakBulk Europe 2022, kas notika Roterdamā. Minētā izstāde ir nozīmīgākais ģenerālkravu projektu kravu loģistikai veltītais forums Eiropā.

Latvijas vēstniecības un LIAA pārstāvniecības centieni papildus ir pievērsti, lai sekmētu arī Nīderlandes ostu pieredzes iepazīšanu atjaunīgās enerģijas projektu īstenošanā ostu teritorijās. 

PAŠVALDĪBU UN REĢIONĀLĀ SADARBĪBA

Latvijai un Nīderlandei ir vairākas sadraudzības pilsētas:

Siguldai ir izveidojusies sadarbība ar Mērseni (Meersen) Eiropas pilsētu sadraudzības asociācijas „Douzelage” ietvaros.

SADARBĪBA IZGLĪTĪBAS UN KULTŪRAS JOMĀ

IZGLĪTĪBA

Sadarbība notiek gan starptautisku daudzpusējo projektu ietvaros, gan divpusējā pieredzes apmaiņā starp pētnieciskajām institūcijām.

Latvijai izveidojusies laba sadarbība izglītības jomā ar tradīcijām bagātajām Nīderlandes universitātēm. Latvijas valsts un privāto augstākās izglītības iestāžu ir noslēgušas sadarbības līgumus ar Nīderlandes augstākās izglītības iestādēm par studentu, mācību spēku un zinātnieku apmaiņu. Latvijas augstskolas aktīvi sadarbojas ar Nīderlandes augstskolām ES izglītības un zinātnes programmu ietvaros. Nīderlandes augstskolās katru gadu iestājas liels skaits Latvijas jauniešu, kas iegūst bakalaura vai maģistra grādu pilnas mācību programmas ietvaros. Saskaņā ar Nīderlandes izglītības starptautiskās organizācijas Nuffic datiem 2021./2022. gadā Nīderlandē mācās 1024 studenti no Latvijas, kas ir ļoti ievērojams skaits (piem., 2020/2021.g. studēja 810). Apzinoties šo realitāti, Latvijas vēstniecība iespēju robežās no savas puses cenšas atbalstīt studentus no Latvijas, organizējot tikšanos ar studentiem klātienē/tiešsaistē rudenī, lai palīdzētu “tīkloties”, apmainīties savā starpā ar pieredzi.

2021. gadā stājās spēkā Līgums par augstākās izglītības kvalifikāciju automātisku atzīšanu starp Baltijas un Beniluksa valstīm.

KULTŪRA

Abu valstu sadarbība šajā jomā ir ļoti aktīva, jo tā pamatojas uz kultūrvēsturiskajām saitēm un profesionālo ieinteresētību. Tā tiek īstenota gan divpusējas sadarbības, gan starptautisku daudzpusējo projektu ietvaros. Sadarbība kultūrā norit šādās jomās: radošās industrijas, muzeji, mūzika, bibliotēkas, māksla, kino, teātris, kultūrizglītība.

Kopš 2021. gada Baltijas valstu vēstniecības Hāgā ir aizsākušas jaunu tradīciju par Baltijas valstu filmu festivāla organizāciju digitālā formā. 2021. gadā tika demonstrētas filmas, atspoguļojot Baltijas valstu skarbos vēsturiskos notikumus (LV piedāvāja filmu “Tēvs Nakts”), bet 2022. gadā fokuss bija uz Baltijas valstu dabas skaistumu un kultūras tradīcijām, cilvēku sirsnīgajām attiecībām (Latvija demonstrēja filmu “Ručs un  Norie”).  

Jau ilgāku laiku īstenojas cieša sadarbība starp Mencendorfu namu Rīgā un Vēnkoloniālo muzeju Vēndamā (Groningenas province) un, kuras rezultātā 2022. gada 29. aprīlī Mencendorfa namā tika atklāta mākslas izstāde “Klasiskā Saikne. Groningena - Rīga”. Groningenas Klasiskās Mākslas Akadēmijas absolventu darbos ir akcentētas vēstures liecības par kuģošanas un tirdzniecības sakariem starp Latviju un Nīderlandi. 2021. gadā izstāde bija eksponēta Vēnkoloniālajā muzejā.

DIPLOMĀTISKO ATTIECĪBU VĒSTURE

Abu valstu diplomātiskās attiecības nodibinātas 1921. gada 24. martā. 2021. gadā, atzīmējot diplomātisko attiecību 100.gadi, Latvijas vēstniecība Nīderlandē bija sagatavojusi izstādi digitālā formātā vienkopus apkopojot foto liecības un aprakstus par nozīmīgākajiem notikumiem un spilgtākajām personībām mūsu starpvalstu attiecību stiprināšanā.

Pirmais Latvijas sūtnis Nīderlandē bija Oskars Voits (rezidēja Berlīnē, 1925.–1932. gads), savukārt no 1938. līdz 1940. gada jūlijam – Edgars Krieviņš (rezidēja Berlīnē).

1938. gadā Roterdamā tika nodibināts Latvijas ģenerālkonsulāts. Par karjeras ģenerālkonsulu Nīderlandē kļuva Bruno Pavasars. Viņa darbību 1940. gadā pārtrauca Otrais pasaules karš un Padomju okupācija.

Latvijas vēstniecība Hāgā tika atvērta 1998. gada janvārī.

LĪGUMI

Latvijas Republikas un Nīderlandes Karalistes divpusējie līgumi, kas noslēgti kopš 1990. gada 4. maija.