2005. gada septembra Pasaules samitā ANO dalībvalstis vienojās[1] reformēt un stiprināt Ekonomisko un sociālo lietu padomi (ECOSOC), paplašinot tās esošo mandātu un piešķirot padomei jaunas būtiskas funkcijas. Ģenerālā Asambleja atzina reformu nepieciešamību ECOSOC mandāta īstenošanai un vienlaikus uzsāka divus reformu procesus.
Pirmais mērķis tika sasniegts 2006. gada jūnijā, pieņemot rezolūciju Nr. A/60/265[2] par 2005. gada Pasaules samita ar attīstību saistīto rezultātu īstenošanas pārskata veikšanu. Joprojām notiek darbs pie otrā mērķa - ECOSOC stiprināšanas, kas tika sekmēts līdz ar Rezolūcijas Nr.61/16 pieņemšanu 2006.gada novembrī.
Ņemot vērā ANO konferencēs un samitos noteiktos attīstības mērķus un uzdevumus, rezolūcija Nr.A/60/265 aicina dalībvalstis saskaņot rīcību, lai tos īstenotu paredzētajā laikā. Arī starptautiskās organizācijas un institūcijas, t.sk. Bretonvudas institūcijas un Pasaules Tirdzniecības organizācija, tiek aicinātas sasniegt iepriekš minētos mērķus, kuru vidū ir arī Tūkstošgades attīstības mērķi.
Sekmīgai Pasaules samita lēmumu īstenošanai nepieciešami efektīvi mehānismi darbības pārraudzībai, paveiktā analīzei un nākamo soļu noteikšanai. Ģenerālā Asambleja uzsver nepieciešamību pilnā apmērā īstenot starptautisko sadarbību attīstības veicināšanā, aicina visas valstis atbalstīt labas pārvaldības izveidi, kā arī ratificēt un ieviest ANO Pretkorupcijas konvenciju. Papildus Ģenerālā Asambleja mudina uz publisko finanšu efektīvu pārraudzību un aicina palielināt tiešās investīcijas attīstības valstīs.
Daudzpusējā pārvaldes palīdzības iniciatīva ir nozīmīgs mehānisms ne tikai bada un nabadzības izskaušanā, bet arī sekmē ANO Vispārējās konvencijas par klimata pārmaiņām noteikto saistību īstenošanu.
2006. gada novembrī tika panākta dalībvalstu vienošanās par rezolūcijas projektu ECOSOC stiprināšanai. Sekojošais ir īss kopsavilkums par svarīgākajiem jautājumiem, kas ietverti Rezolūcijā Nr.61/16.
Rezolūcija nosaka darbības, kuras būtu veicamas ECOSOC Augstā līmeņa segmenta ietvaros: sākot ar 2008. gadu katru otro gadu tiks rīkots Attīstības sadarbības forums. Notiks ikgadēji ministru līmeņa pārskati, nodrošinot starpnozaru pieeju tematisko jautājumu risināšanā. Sekretariātam lūgts sniegt analītiskus pārskatus Foruma izvērtēšanai. Arī ģenerālsekretārs savā ziņojumā Augstā līmeņa segmentam ir lūgts ietvert analītisku novērtējumu par situācijas progresu, norādot uz iespējamajiem šķēršļiem un piedāvājot savus ieteikumus. Augstā līmeņa segmenta noslēgumā paredzēta kopīgas valdību deklarācijas pieņemšana.
Saistībā ar humanitāro jautājumu loku, ECOSOC jāatbalsta un jāpapildina starptautiskās aktivitātes humanitāro krīžu novēršanā, kā arī jāveicina ANO koordinējošās lomas nostiprināšana šajā jomā. Lai sasniegtu šo mērķi, ECOSOC, pēc iesaistītās dalībvalsts pieprasījuma, jāsasauc ad hoc sanāksmes par specifiskiem humanitāro krīžu jautājumiem, lai informētu iesaistītās puses un veicinātu to piesaistīšanu krīzes risināšanā.
Rezolūcija no jauna apstiprina ECOSOC un Miera veidošanas komisijas sadarbības nozīmi. Komisija aicināta izmantot ECOSOC pieredzi pēckonfliktu vides atjaunošanā. Iesaistītai dalībvalstij piekrītot, Miera veidošanas komisijas darba kārtību veidos lūgumi sniegt ieteikumus no ECOSOC un citu institūciju puses.
Latvija šobrīd ir sekojošu ECOSOC funkcionālās komisijas - Zinātnes un tehnoloģiju attīstības komisijas – dalībvalsts. 2017 un 2018 gadā Latvija vada ANO Eiropas Ekonomiskās Komisijas Izpildpadomi.
[1] World Summit Outcome Document Paragraph 155 and 156
[2] A/RES/60/265 Follow-up to the development outcome of the 2005 World Summit