Dalībvalstis jau vairākus gadus ir vienisprātis, ka ĢA jāracionalizē tās procedūras un struktūras, lai uzlabotu padomdošanas procesu un padarītu to efektīvāku. [1]
Pasaules samita ziņojumā no jauna tika noteikts arī Tūkstošgades attīstības deklarācijā ietvertais – Ģenerālā asambleja ir ANO galvenais padomdevēja, politikas veidošanas un pārstāvniecības orgāns, tādejādi uzsverot nepieciešamību stiprināt šo institūciju. [2]
2005. gada septembra Pasaules samitā dalībvalstis nolēma izveidot ad hoc darba grupu (2005. gada 12. septembra rezolūcija Nr. 59/313), lai stiprinātu Ģenerālās asamblejas ietekmi, autoritāti un efektivitāti, tai skaitā pilnveidojot darbības metodes un pārskatot asamblejas dienas kārtību. [3]
2005. gada novembrī Latvijas un Jemenas vēstnieki ANO (Solveiga Silkalna un Abdullah Alsaidi) tika nozīmēti par Ad Hoc darba grupas priekšsēdētāja vietniekiem. Darba grupa izvirzīja trīs prioritāros reformu virzienus: pārskatīt Ģenerālās asamblejas dienas kārtību, lai novērstu nelietderīgu jautājumu izskatīšanu; izvērtēt asamblejas ietekmi aktuālu politisko jautājumu risināšanā, lai palielinātu tās ticamību un autoritāti; un visbeidzot ierosināt ģenerālās asamblejas darbības metožu reformas, lai nodrošinātu tās darbības efektivitāti un produktivitāti.
Tātad dalībvalstu darbība asamblejas reformēšanā ir vērsta uz trīs sekojošām jomām: Ģenerālās asamblejas nozīme un autoritāte ietverot arī attiecības ar citām ANO institūcijām; asamblejas loma ģenerālsekretāra izvēlē, kā arī tās darbības metodes un dienas kārtība.
2006. gada septembrī Ģenerālā asambleja pieņēma rezolūcijas projektu [4] un Ad Hoc darba grupas ziņojumu, kurā tiek paredzētas izmaiņas dažādās reformu jomās. [5]
[2] Turpat, 158§
[3] A/RES/59/313 A Strengthened and revitalized General Assembly
[4] A/RES/60/286 Revitalization of the General Assembly
[5] Report of the Ad Hoc Working Group on the Revitalization of the General Assembly