2005. gada Pasaules samita gala dokuments[1] apliecina dalībvalstu vienošanos stiprināt sistēmas darbības saskaņotību dažādās ar attīstības jautājumiem saistītās organizācijās, attīstības un humanitārajās aģentūrās, fondos un programmās, ar mērķi uzlabot ANO sistēmas darba efektivitāti un koordināciju. Lai to sasniegtu, nepieciešams izvērtēt starptautiski atzīto attīstības mērķu, to skaitā Tūkstošgades attīstības mērķu, galvenos politiskos virzienus ANO lēmumu pieņemšanas procesos, kā arī stiprināt saikni starp normatīvo darbu un no tā izrietošajām operacionālām aktivitātēm.
2006. gada februārī, balstoties uz Pasaules samita gala dokumenta 169. pantu, ANO ģenerālsekretārs izveidoja Augstā līmeņa paneli ANO sistēmas darbības saskaņotībai attīstības, humanitārās palīdzības un vides jautājumos[2]. Augstā līmeņa paneļa sastāvā ir 15 dalībvalstis; to kopīgi vada Pakistānas premjerministrs Shaukat Aziz, Mozambikas pārstāvis Luisa Dias Diogo un Norvēģijas pārstāvis Jens Stoltenberg. Augstā līmeņa paneļa veiktais pētījums liek pamatu būtiskai ANO operacionālā darba pārveidošanai. Tā galvenais mērķis ir sniegt rekomendācijas maksimālai attīstības un palīdzības programmu resursu racionalizācijai, lai mazinātu administratīvās izmaksas un ANO institūciju darbības pārklāšanos, kā arī identificētu salīdzinošos ieguvumus.
2006. gada 9. novembrī Augstā līmeņa panelis prezentēja dalībvalstīm vēl nepublicēto ziņojumu[3], kurā piedāvātas rekomendācijas dažādās tematiskajās jomās. Zemāk aplūkoti galvenie priekšlikumi.
Attīstības jomā Augstā līmeņa panelis iesaka visas ANO programmas integrēt vienā, kas darbotos valsts līmenī. Šo integrēto valsts līmeņa programmu vadītu viens rezidējošais koordinators ar savu budžetu un, ja nepieciešams, arī savu biroju. ANO rezidējošo koordinatoru sistēmas vadību uzraudzītu ANO Ilgspējīgās attīstības padome, kas nodrošinātu sistēmas darbības saskaņotību, koordināciju un pārraudzību. ECOSOC ietvaros jāizveido Pasaules līderu forums (L27), kas starptautiskā līmenī nodrošinātu vadību attīstības un vispārējo sabiedrisko labumu jautājumos.
Attiecībā uz humanitāro palīdzību Augstā līmeņa panelis uzsver ANO vadošo lomu humanitāro katastrofu novēršanā, kā arī norāda uz nepieciešamību palielināt šīs lomas nozīmīgumu. Lai novērstu humanitārās palīdzības sadrumstalotību, jāveicina ciešāka sadarbība starp ANO, nacionālajām valdībām, starptautiskajām organizācijām un NVO. Lai nodrošinātu efektīvu un nekavējošu reakciju neparedzētu katastrofu gadījumos, Centrālajam Ārkārtas situāciju reaģēšanas fondam ir jāsaņem pilnīgs finansējums.
Saistībā ar vides jautājumiem Augstā līmeņa panelis aicina piešķirt plašākas pilnvaras UNEP (United Nations Environmental Programme – ANO Vides programma), spēcinot to kā ANO sistēmas vides politikas pīlāru. Papildus norādīts, ka efektīvāk jāsadarbojas ar vides jautājumiem saistītām ANO aģentūrām, programmām un fondiem.
Pabeigto ziņojumu Augstā līmeņa panelis plāno iesniegt ANO Ģenerālās asamblejas 61. sesijā iespējamai īstenošanai 2007. gadā.
[1] A/RES/60/1 World Summit Outcome Document paragraph 169