Latvijas vēstniece Nīderlandē Aiga Liepiņa piedalās Groningenas-Rīgas kopīgajai vēsturei veltītas izstādes atklāšanā
Š.g. 11. jūnijā Latvijas vēstniece Nīderlandē Aiga Liepiņa un Groningenas provinces gubernators Renē Pāss (René Paas) Vēndamas (Veendam) Fēnkoloniālajā muzejā (Veenkoloniaal Museum) Nīderlandē atklāja mākslas izstādi “Groningena–Rīga, vēsturiskās saites”. Gan vēstniece, gan gubernators uzsvēra Latvijas–Nīderlandes diplomātisko attiecību simtgades nozīmi šogad, kas jāizmanto, lai tālāk paplašinātu savstarpējos kontaktus un sadarbību, tai skaitā mākslas, kultūras un izglītības jomā. Vēstniece A. Liepiņa atzinīgi novērtēja Fēnkoloniālā muzeja un tā direktora Hendrika Hamēra (Hendrik Hachmer) vairāku gadu garumā ieguldīto darbu, pētot vēsturiskos kontaktus starp Groningenu un Rīgu un tādējādi sekmējot Latvijas atpazīstamību Nīderlandes ziemeļu provincēs, kā arī savstarpējo sadarbību starp valstīm indivīdu līmenī.
Izstādi organizēja Fēnkoloniālais muzejs sadarbībā ar Groningenas Klasiskās akadēmijas absolventu apvienību.
Klasikas tehniku apguvuši gleznotāji un tēlnieki, Groningenas Mākslas akadēmijas absolventi, ir radījuši oriģinālus mākslas darbus īpaši šai izstādei. Darbi ir mākslinieku iztēles rezultāts par 19. gadsimta nīderlandiešu dzīvi un nodarbošanos, tai skaitā kuģošanu un tirgošanos Baltijas jūrā, īpaši ar Rīgas ostu. Darbos ir izceltas arī jūrnieku sievas, kuras bieži vien kopā ar bērniem devās līdzi jūrā kā apkalpes locekles. Tāpat izstādē īpaša vieta ierādīta kūdrai, ko izstādes autori – Groningenas Klasiskās akadēmijas absolventi – dēvē par “guļošo dabu” un ko savulaik bagātīgi ieguva Groningenas un Drentas provincēs, bet šobrīd tā ir atguvusi aktualitāti globālo klimata pārmaiņu kontekstā.
2021. gada rudenī izstāde būs apskatāma arī Mencendorfa namā Rīgā. Latvijas vēstniecība aicina izmantot šo iespēju un iepazīties ar Groningenas un Rīgas vēsturiskajiem kontaktiem.
Fēnkoloniālajs muzejs Vēndamā ir vienīgais muzejs Nīderlandē, kurā ir īpaši izveidota Rīgas zāle. 19. gadsimta vidū komerciālai kuģošanai pa Baltijas jūru bija nozīmīga loma Groningenas reģiona ekonomiskajā attīstībā, tāpēc Rīgas osta tika bieži apmeklēta.