Šī gada 9.–10.septembrī Latvijas vēstniece Nīderlandē Aiga Liepiņa reģionālā vizītē apmeklēja Groningenas provinci.
Groningenā vēstniece iepazinās ar reģiona attīstību un tā ambīcijām klimata mērķu sasniegšanā. Vēstniece uzzināja par dažādu inovatīvu tehnoloģiju attīstīšanu zaļās enerģijas jomā (vēja un saules enerģija, ūdeņradis), apsprieda turpmākās sadarbības iespējas izglītības un pētniecības jomās. Reģiona attīstību būtiski ietekmē lēmums tuvākajos gados pārtraukt dabasgāzes ieguvi, tādējādi veicinot pārorientētāciju uz atjaunojamo resursu izmantošanu enerģijas ieguvei un transportēšanai.
Viesojoties Nīderlandes gāzes pārvades un uzglabāšanas kompānijā Gasunie un tiekoties ar tās izpilddirektoru Hanu Fenemu (Han Fennema), vēstniece uzzināja par kompānijas uzsākto darbu pie dabas gāzes infrastruktūras pielāgošanas ūdeņraža transportēšanai nākotnē. Gasunie ir pirmā kompānija Eiropā, kas sekmīgi uzsākusi šādu transformāciju, izveidojot pirmos infrastruktūras kilometrus ūdeņraža transportēšanai. Gasunie vērtējumā ūdeņraža tehnoloģijām būs svarīga nozīme virzībā uz klimatneitrālu Eiropu, tāpēc kompānija ir iesaistījusies vairākos starptautiskos projektos saistībā ar ūdeņraža ražotņu izveidi. Vēstniece A.Liepiņa atsaucās uz Latvijas valdības Nacionālo enerģētikas un klimata plānu 2030. gadam, kas paredz konkrētus politikas pasākumus un rīcības virzienus, lai sekmētu Latvijas tautsaimniecības kļūšanu par klimata neitrālu un starptautiski konkurētspējīgu ekonomiku. Vēstniece norādīja, ka Nīderlandes pieredze ir vērtīga Latvijai, jo Baltijas valstu un Somijas gāzes sistēmas pārvades operatori ir izveidojuši Ūdeņraža Baltijas koordinācijas grupu, lai veiktu kopīgu pētījumu par ūdeņraža ievadīšanu un transportēšanu esošajā dabasgāzes pārvades infrastruktūrā. Tāpat ir potenciāls Latvijas un Nīderlandes pieredzes apmaiņai par dabasgāzes krātuvju piemērotību ūdeņraža glabāšanai.
Groningenas ostu Delfzijl un Eemshaven apmeklējuma laikā vēstniecei bija vērtīga iespēja jau konkrētāk iepazīt darbu pie vairākiem ūdeņraža ražošanas, importēšanas, uzglabāšanas un transportēšanas projektiem ostu teritorijā. Nozīmīgākais no tiem ir NORTH2 zaļā ūdeņraža projekts, kurā piedalās Gasunie, Groningenas ostas, Shell, RWE (Vācija) un Equinor (Norvēģija). Projekta ietvaros plānots Ziemeļjūrā izveidot vērienīgu vēja parku ar maksimālo jaudu 10 GW. Groningenas ostas piedalās ne tikai vēja parku apkalpošanā, bet arī atjaunojamo enerģijas resursu izmantošanā ķīmiskajā rūpniecībā, tādējādi veicinot aprites ekonomiku. Vēstniece minēja Latvijas valdības apņemšanos nākamo desmit gadu laikā strādāt pie vēja enerģijas palielināšanas un pastāstīja par Latvijas un Igaunijas īstenoto darbu pie kopīga vēja parka izveides Baltijas jūrā, kur būtu noderīga Nīderlandes pieredze.
Nīderlandē jauno industriju attīstība notiek ciešā sasaistē ar akadēmiskajiem resursiem. Ar Groningenas universitātes valdes prezidentu, profesoru Jūki de Frīsu (Jouke de Vries) un Inženierijas un tehnoloģiju institūta direktoru Hero Janu Hēresu (Hero Jan Heeres) tika pārrunātas iespējas ciešākai sadarbībai apmācību un pētniecības jomā. Groningenas universitāte ir pievērsusi lielu uzmanību ūdeņraža pētniecībai, analizējot ražošanas izmaksas, ietekmi uz ekonomiku un transformācijai nepieciešamo tiesisko ietvaru. Vairāki pētījumi tiek īstenoti arī par vēja enerģijas parku izveides jūrā tehnoloģijām, tai skaitā izmantojot viļņu radītās svārstības. Vēstniece A.Liepiņa atzinīgi novērtēja Rīgas Ekonomikas augstskolas (REA) un Latvijas Universitātes (LU) līdzšinējo sadarbību ar Groningenas universitāti studentu apmaiņas organizēšanā, un apstiprināja REA un LU interesi kopīgu projektu īstenošanā pētniecības jomā. Groningenas universitātes vadība apstiprināja savu atvērtību jaunām sadarbības iespējām ar Latvijas augstskolām, tajā skaitā ņemot vērā būtisko studējošo skaitu no Latvijas.
Vizīti noslēdza vēstnieces tikšanās ar Groningenas mēru Kūnu Shaulingu (Koen Schuiling). Vēstniece apstiprināja, ka vizītes laikā guvusi pārliecību par Latvijas un Nīderlandes līdzīgajiem mērķiem, rūpējoties par zaļāku vidi un digitālo tehnoloģiju plašāku izmantošanu ikdienā. Patīkami apzināties, ka Rīgas un Groningenas vairāku gadsimtu senie vēsturiskie kontakti turpina attīstīties arī šodien izglītības, tirdzniecības, pētniecības jomās. Vēstniece uzsvēra, ka labs nākotnes sadarbības potenciāls paveras zaļās enerģijas attīstīšanas jomā, kur Nīderlandei jau ir uzkrāta vērtīga pieredze, īpaši nodrošinot visu iesaistīto pušu ciešu sadarbību. Gan vēstniece, gan Groningenas mērs ar gandarījumu pieminēja šīgada Latvijas un Nīderlandes diplomātisko attiecību simtgadi, kas ir labs brīdis, lai plānotu turpmāko sadarbību, ņemot vērā jaunos izaicinājumus.