Latvija trešās puses statusā piedalās Starptautiskās tiesas lietā Ukraina pret Krievijas Federāciju

22.09.2023. 12:59

2023. gada 20. septembrī Hāgā, Nīderlandē, Latvija ANO Starptautiskajā tiesā sniedza mutvārdu apsvērumus lietā Ukraina pret Krievijas Federāciju “Apgalvojumi genocīda īstenošanā ar atsauci uz Konvenciju par genocīda nepieļaujamību un sodīšanu par to” (Genocīda lieta) (Allegations of Genocide under the Convention on the Prevention and Punishment of the Crime of Genocide). Latvija ir viena no 32 valstīm, kas iestājusies trešās puses statusā Genocīda lietā, kur strīda pamatā ir ANO 1948. gada Konvencijas par genocīda nepieļaujamību un sodīšanu par to (Konvencija). 

Latvijas iesaistīšanās Genocīda lietā ir būtiska un dod iespēju demonstrēt Latvijas gatavību risināt globālus jautājumus, tādējādi vienlaikus stiprinot arī starptautiskajās tiesībās balstītu kārtību. 

Latvijai tika lūgts sniegt mutvārdu apsvērumus par Konvencijas normu interpretāciju, kā arī citām tiesību normām, kas ir būtiskas Starptautiskās tiesas jurisdikcijas noteikšanai. Pēc šīs procesa stadijas Starptautiskā tiesa lems par tās jurisdikciju, kas ir priekšnoteikums lietas izskatīšanai pēc būtības.

Latvija savos apsvērumos sniedz viedokli par Starptautiskās tiesas jurisdikciju Genocīda lietā, analizējot Konvencijas IX pantu un tā struktūru kopsakarā ar citām Konvencijas normām, kā arī ņemot vērā ANO Vīnes konvencijas par starptautisko līgumu tiesībām 31. līdz 33. pantā atspoguļotās paražu tiesības un Starptautiskās tiesas judikatūru. Latvijas ieskatā, IX pants ir definēts ļoti plaši un ir strukturēts tā, ka Tiesai ir juridikcija vērtēt prasības par par spēka lietošanu, kas attaisnota ar nepamatotām atsaucēm uz genocīdu. 

Latviju Starptautiskajā tiesā pārstāvēja Starptautisko tiesību komisijas Redakcijas komitejas loceklis un profesors starptautiskajās publiskajās tiesībās Londonas Universitātes koledžā Mārtiņš Paparinskis. Pārstāvim atbalstu sniedza Ārlietu ministrijas Juridiskā departamenta Starptautisko tiesību nodaļa, kā arī Latvijas un ārvalstu starptautisko publisko tiesību eksperti. 

Informācijai 

Šī ir pirmā reize Latvijas vēsturē, kad Latvija ir īstenojusi savas ANO Starptautiskās tiesas Statūtu 63. pantā ietvertās tiesības iestāties trešās puses statusā lietā, kuras pamatā ir Konvencijas, kuras dalībvalsts ir Latvija, interpretācija.

Trešās puses statusā ir iesaistījušās 32 valstis: Apvienotā Karaliste,  Austrālija, Austrija, Beļģija, Bulgārija, Čehija, Dānija, Francija, Grieķija, Horvātija, Igaunija, Itālija, Īrija, Jaunzēlande, Kanāda, Kipra, Latvija, Lietuva, Lihtenšteina, Luksemburga, Malta, Nīderlande, Norvēģija, Polija, Portugāle, Rumānija, Slovākija, Slovēnija, Somija, Spānija, Vācija, Zviedrija. Amerikas Savienotās Valstis arī iesniedza deklarāciju par iestāšanos trešās puses statusā, taču Starptautiskā tiesa to noraidīja, ņemot vērā ASV veikto atrunu Konvencijas IX pantam, kas nosaka, ka šis pants nav juridiski saistošs ASV.

flickr - Embassy of Latvia in the Netherlands